Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Bijušais Mangaļu krogs, mūsdienu “Krogzemnieki”, atrodas Siguldas novada Krimuldas pagastā (1940.g. Rīgas apriņķa Krimuldas pagastā), autoceļa A3 (Inčukalns–Valmiera–Igaunijas robeža (Valka)) kreisajā pusē, vecās ceļa trases posma kreisajā pusē, apm. 1km no Raganas centra. Koordinātas: 57.18912 24.72635.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Kroga ēka 2023. gadā daļēji drupās, daļēji avārijas stāvoklī.
ZIŅAS


Senākais Mangaļu kroga pieminējums avotos atrodams 1682./1683. gada Lielā kadastra arklu revīzijā, kad zviedru valdības ierēdņi Krimuldas muižas Ceļmalciemā reģistrē Magnus Kröge.[1 28.lpp.] Krogs, kā mājvieta nr. 13/3 tiek arī iezīmēts revīzijas ietvaros sastādītajā Krimuldas pilsnovada kartē (2. attēls).[2]
Magnus krogu redzam attēlotu mērnieka J.A. Ulriha 1695. gada Rīgas–Tērbatas ceļa kartē (3. attēls).[3] Krogs tolaik atrodas ceļa labajā malā.

1751. gada arklu revīzijas laikā Krimuldas pilsmuižā ir divi krogi, kas abi tiek apbūvēti – Magnus krogs un Vēršmēles krogs. Magnus krogā krodzinieks Ansis, kurš kroģē muižas alu.[4]

18. gadsimta II pusē Magnus krogu sāk saukt par Mangaļu krogu un tam blakus parādās zemnieksēta Vecmangaļi (Alt Mangel). Grāfa L. A. Mellīna 1791. gadā sastādītajā Rīgas apriņķa kartē (5. attēls) krogs iezīmēts ar Mangel vārdu.[5]

1811. gada dvēseļu revīzijas laikā Mangaļu krogā (Mangel Krug) krodzinieks kāds vācu vīrs, podnieks Johans Frīdrihs Augusts, kurš ierakstīts Limbažu pilsētas galvas naudas maksātāju reģistrā.[6] Viņš ir krodzinieks arī 1816. gadā, kad gan revīzijā ierakstīts kā Johans Ludvigs Augusts.[7]
Mangaļu krogs (Mangel) iezīmēts arī Rikera 1839. gada Vidzemes speciālkartē[8] un 1866. gada 3 verstu mēroga Krievijas impērijas militāri topogrāfiskajā kartē (Мангель).[9]
Pagaidām nav zināms, cik ilgi Mangaļu krogā turpinās kroģēšana. Šķiet, tā beigusies ne vēlāk kā ap 1890. gadu. 1892. gadā publicētajā Krēgera “Vidzemes adresu grāmatā” kā vienīgais krogam pielīdzināmais Turaidas pilsmuižas iestādījums minēts restorāns “vasarnieku un tūristu” vajadzībām paredzētā Šveices māja.[10]


Ar krogus simbolu Mangaļu krogs (Mangel Krug) gan vēl iezīmēts ap 1900. gadu sastādītā Krimuldas draudzes kartē (7. attēls),[11] bet 1915. gadā izdotajā 1907. gada uzmērījuma un aktualizācijas Krievijas impērijas 1 verstes mēroga militāri topogrāfiskajā kartē kroga vietā jau redzam (8. attēls) Mangaļu zemnieksētu (Дв. Мангаль).[12]
Latvijas Republikas agrārās reformas ietvaros muižas un arī tām piederošie krogi tiek sadalīti, tos piešķirot gan sabiedriskām vajadzībām, gan privātpersonām.

Krimuldas muižas dalīšanas lietā glabājas Zemes sadalīšanas projekts, kurā lasām, ka Mangaļu kroga zeme sadalīta divās jaunsaimniecībās – 27F (kopplatība 10,96ha) un 28F (12,70ha) kā arī no tās atdalīti divi gabali (32F un 33F), kas kā piegriezumi pievienoti citiem īpašumiem (9. attēls).[13] Gabala 28F aprakstā norādīts, ka uz tā atrodas arī kroga drupas. Lietā atrodams arī piešķirto jaunsaimniecību saraksts ar ieguvēju vārdiem. 27F ieguvis Miķelis Mežgailis, bet 28F – Jānis Bušs.[14]
Lielākai daļai jaunsaimniecību ieguvēju par piešķirto īpašumu valstij jāmaksā izpirkšanas maksa. Oficiālā izdevuma “Zemes Ierīcības Vēstnesis” 1924. gada 7. oktobra numurā publicēts Krimuldas muižas jaunsaimniecību un piegriezumu novērtējums. Mangaļu kroga gabals 28F novērtēts par Ls 1011, kas ir viena no lielākajām izpirkšanas summām pārējo Krimuldas muižā piešķirto jaunsaimniecību vidū.[15]
Izpirkuma summas lieluma novērtējumam noderīgi to salīdzināt ar 1924. gada novembra vidējām sīktirdzniecības cenām. 100kg rudzu maksāja Ls 31,24, 1 kg svaiga cūkgaļa – Ls 1,51, slaucama govs – Ls 154, darba zirgs – Ls 383.[16]
Savukārt piemēram skolotāja alga, kas bija pielīdzināta attiecīgās kategorijas ierēdņa atalgojumam, 1924. gadā mēnesī ar visām piemaksām bija no Ls 116,56 līdz Ls 161,20.[17]
Jānis Bušs I Pasaules karā vai tam sekojošās Brīvības cīņās daļēji sagrauto Mangaļu kroga ēku, domājams, atjauno un pārsauc to par Krogzemniekiem. Ar saimniekošanu viņam gan nevedas un 1933. gada 20. jūnija “Valdības Vēstneša” numurā lasām, ka tiesu izpildītājs V. Jursons paziņo, ka 29. jūnijā pulksten 11 dienā, Krimuldas pagasta Krogzemniekos pārdos Jāņa Buša kustamo mantu, sastāvošu no 3 govīm un novērtētu par Ls 250. Mantas izsolīšanas iemesls paziņojumā nav minēts.[18]
Citu ziņu par Mangaļu kroga / Krogzemnieku piederību, lietojumu un tā iedzīvotājiem Latvijas Republikas gados un padomju okupācijas periodā pagaidām nav.













TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Tipoloģiski Mangaļu krogs iekļaujas lielceļa krogu grupā. Krogu Krimuldas pilsmuiža bija ierīkojusi ienesīgā Rīgas–Valmieras–Valkas–Tērbatas lielceļa malā, pa vidu starp Englārtes muižai piederošo Raganas krogu un Jērkules muižas Balpeķu krogu (sk. 7. attēlu).
17. gadsimta beigu avotos minētais Magnus krogs, kā tolaik lielākā daļa Vidzemes lauku krogu, visdrīzāk bija pilnībā vai daļēji būvēts no koka.
Līdz mūsdienām daļēji saglabājusies, bet slikta stāvoklī esošā krogus celtne ir ceļam paralēla vienstāva mūra garenbūve ar vienu DDR galā gareniski pievienotu stadulu. Nav zināms, kad ēka būvēta, bet, ņemot vērā nešķelto laukakmeņu izmantošanu sienu konstrukcijā, ne vēlāk par 19. gadsimta vidu vai III ceturksni.
Tā kā ēka 20. gadsimta 20.–30. gados atjaunota no drupām un, kā var secināt pēc iebūvētiem silikāta ķieģeļiem un gāzbetona blokiem, tikusi pārbūvēta arī vēlāk, tad grūti spriest par kroga sākotnējo veidolu. Var pieļaut, ka ēkai bijusi vēl arī otra stadula ZZA galā.
Vismazāk pārveidotā ēkas daļa ir stadula, kurai saglabājušies gala fasādes iebraucamie vārti ar māla pilnķieģeļu pārsedzi un ailām.
LITERATŪRA UN AVOTI
1 Dunsdorfs, E. Der große schwedische Kataster in Livland, 1681–1710. Kartenband / von Edgars Dunsdorfs. Stockholm: Almqvist & Wiksell, 1974. – 28.lpp.
2 LVVA 7404.f., 3. apr., 17. lieta.
3 LVVA 7404.f., 1.apr., 2195.l., 8. (57.) lapa.
4 LVVA 7348. f., 1. apr., 37. lieta, 316., 336., 337. lapa.
5 Atlas von Liefland, 1798. Skatīts: digitalarchive.mcmaster.ca
6 LVVA 199.f., 1. apr., 215. lieta, 63. o.p. lapa.
7 Turpat, 88. o.p.
8 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
9 Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
10 Kröger, A. W. Verkehrs- Und Adreßbuch Der Baltischen Provinzen / Herausgegeben Von A.W. Kröger. – Riga: Selbstverl. Des Hrsg., 1892. – 10.lpp. Skatīta: kpbc.umk.pl
11 LVVA 1679.f., 189. apr., 126. lieta.
12 Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
13 LVVA 1679.f., 172. apr., 1372. lieta, 12., 13. lapa.
14 Turpat, 59. lapa.
15 Zemes vērtēšanas virskom. paziņojums par zemes fonda piešķirto saimn. novērtēšanu // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1924. – Nr. 123. – 7. oktobris. Skatīts: periodika.lv
16 Sīktirdzniecības vidējās cenas 1924. g. novembrī // Ekonomists. – 1925. – Nr. 1–2. – 15. janvāris. Skatīts: periodika.lv
17 Kronlīns, J. Skolotāju atalgojums privātās skolās // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts. – 1924. – Nr. 7. – 1. jūlijs. Skatīts: periodika.lv
18 Tiesu paziņojumi // Valdības Vēstnesis. – 1933. – Nr. 135. – 20. jūnijs. Skatīts: periodika.lv
Apraksts sagatavots ar VKKF mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu.