Stoķu kroga vieta

Pievienoja:

Valters Grīviņš, 24.01.2024

Organizācija:

Historia.lv

1. attēls. Veco Stoķu māju vieta (1). Sējas pagasts, Saulkrastu novads. 2023. gada 13. septembris. V. Grīviņa foto.

Koordinātas (WGS 84):

57.150748 24.613012

Koordinātas nav precizētas dabā

Krogs

ATRAŠANĀS VIETA

Bijušā Stoķu kroga vieta atrodas Saulkrastu novada Sējas pagastā (1940.g. Rīgas apriņķa Sējas pagasts), vecā Rīgas–Valmieras–Valkas–Tērbatas lielceļa trases (mūsdienās vietējas nozīmes ceļš Saulgoži–Loja) kreisajā pusē, pie “Stoķiem”. Koordinātas: 57.150748, 24.613012.

MŪSDIENU STĀVOKLIS

Kroga ēka zudusi, precīza kādreizējā atrašanās vieta nav nosakāma. Iespējams, krogs atradies turpat, kur vecā, tagad nojauktā “Stoķu” māja (sk. 1. attēlu).

ZIŅAS

2. attēls. Stoķi (norādīti ar bultiņu) un Rīgas-Tērbatas lielceļš (iezīmēts ar puscaurspīdīgu oranžu) Krimuldas pilsnovada 1682.–1683. gada kartē. LVVA 7404.f., 3. apr., 17. lieta.

3. attēls. Stoķu krogs (Stoikens krug) J.A. Ulriha 1695. g. zīmētā Rīgas–Tērbatas ceļa kartē. LVVA 7404.f., 1.apr., 2195.l., 7. (55.) lapa.

Stoķu vārds vēstures avotos pirmo reizi parādās 1682./1683. gada Lielā kadastra arklu revīzijā, kad zviedru valdības ierēdņi Krimuldas pilsnovada Grāves muižā (Gravenhof) reģistrē Stoake, Stokie (zviedru/vācu val.).[1]

Stoķi kā Rīgas–Tērbatas lielceļa malā novietota mājvieta nr. 69/14 tiek arī iezīmēti Krimuldas pilsnovada 1682.–1683. gada kartē (2. attēls).[2]

Savukārt mērnieka J.A. Ulriha 1695. gada Rīgas–Tērbatas ceļa kartē (3. attēls) jau redzam Stoķu krogu (Stoikens krug). Kroga ēka novietota ceļa kreisajā malā (skatoties no Rīgas puses), turpat, kur vēlākā Stoķu māja.[3]

4. attēls. Sadaļa “Krogi” Krimuldas draudzes Grāves muižas aprakstā 1751. gada arklu revīzijas protokolā. LVVA 7348. f., 1. apr., 37. lieta, 614. lpp.

1751. gada Vidzemes arklu revīzijas laikā Grāves muižai pieder četri krogi – Dzirnavkrogs, Stoķu un Avotu krogs pie Pēterburgas ceļa un Varžu krogs pie Limbažu ceļa (4. attēls). Pie Stoķu kroga ieraksta atzīme, ka tas pirms dažām nedēļām ir iznomāts puisim vārdā Magnuss par 45 Alberta valstsdālderiem[4]

5. attēls. Stoķu kroga (Stoke krug) ieraksts 1795. gada Vidzemes guberņas dvēseļu revīzijā. LVVA 199.f., 1. apr., 530. lieta, 47. o.p. lapa.

1795. gada dvēseļu revīzijā Sējas muižas Grāves muižas pusmuižā ar Nr. 43 ierakstīts Stoķu krogs (Stoke krug). Iepriekšējais krodzinieks Jānis (Jahns) kopā ar ģimeni aizgājis par saimnieku uz mājvietu nr. 37 (Sixen gesinde – Siksnu mājas). Krogā pēc Jāņa bija krodzinieks Miķelis (Mikkels), bēglis no Kurzemes, kas 1784. gadā nogādāts atpakaļ ar sievu un bērniem. Revīzijas laikā, šķiet, krogā nav krodzinieka, resp. tas nedarbojas.[5]

6. attēls. Stoķu krogs L.A. Mellīna 1791.gadā sastādītajā Rīgas apriņķa kartē.

7. attēls. Stoķu krogs (Stoke) Rikera 1839.gadā sastādītajā Vidzemes speciālkartē. No vesture.dodies.lv.

8. attēls. Vecā Rīgas–Valmieras lielceļa trase (ar zaļu) un 19.gs. 40.-tajos gados izbūvētā jaunā Rīgas–Inčukalna–Englārtes (Raganas) šoseja (ar oranžu) Krievijas impērijas 3 verstu mēroga 1866. gada militāri topogrāfiskajā kartē. No vesture.dodies.lv.

Stoķu krogs bez nosaukuma iezīmēts 1791. gadā sastādītajā L.A. Mellīna Rīgas apriņķa kartē (6. attēls).[6] Vēlākā karte, kurā krogs (Stoke) attēlots, ir Rikera 1839. gada Vidzemes speciālkartē (7. attēls). [7] Nav gan īsti zināms, cik ilgi Stoķu krogā turpinās kroģēšana. 1811. gada dvēseļu revīzija ir pēdējā, kurā Stoķi ierakstīti kā krogs un tajā minēts krodzinieks[8] Nākamajās revīzijās Stoķi parādās tikai kā zemnieksēta un arī Krievijas impērijas 1866. gada 3 verstu mēroga kartē (8. attēls) krogs pie Stoķiem vairāk nav iezīmēts.

TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS

Tipoloģiski Grāves muižas Stoķu krogs iekļaujas lielceļa krogu grupā.

17. gadsimta beigu kartēs iezīmētais krogs, kā tolaik lielākā daļa Vidzemes lauku krogu, visdrīzāk bija pilnībā vai daļēji būvēts no koka.

Tā kā ēka, domājams, zudusi jau 19. gadsimtā un pagaidām nav izdevies iegūt kādus kroga celtnes aprakstus, plānus vai citus attēlus, nav zināms nedz tās kopējais ārējais izskats, nedz iekštelpu plānojums.

LITERATŪRA UN AVOTI

1 Dunsdorfs, E. Der große schwedische Kataster in Livland, 1681–1710. Kartenband / von Edgars Dunsdorfs. Stockholm: Almqvist & Wiksell, 1974. – 29.lpp.
2 LVVA 7404.f., 3. apr., 17. lieta.
3 LVVA 7404.f., 1.apr., 2195.l., 7. (55.) lapa.
4 LVVA 7348. f., 1. apr., 37. lieta, 614., 630., 631. lpp.
5 LVVA 199.f., 1. apr., 530. lieta, 44. o.p., 47. o.p. lapas.
6 Atlas von Liefland, 1798. Skatīts: digitalarchive.mcmaster.ca
7 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
8 LVVA 199.f., 1. apr., 530. lieta, 62. o.p. lapa.

Apraksts sagatavots ar VKKF mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu.

Iezīmes

Vietu klasifikators:

Ceļi un robežas, krogi

Pagasts:

Sējas pagasts

Aizsardzības kategorija:

kultūrvēsturisks vides objekts: oficiāla aizsardzības statusa nav

Atrašanās vieta:

Saulkrastu novada Sējas pagastā (1940.g. Rīgas apriņķa Sējas pagasts), vecā Rīgas-Valmieras-Valkas-Tērbatas lielceļa trases (mūsdienās vietējas nozīmes ceļš Saulgoži-Loja) kreisajā pusē, pie “Stoķiem”.