Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Bijušā Suliņu kroga vieta atrodas Saulkrastu novada Sējas pagastā (1940.g. Rīgas apriņķa Sējas pagasts), vecā Rīgas–Valmieras–Valkas–Tērbatas lielceļa trases (mūsdienās vietējas nozīmes ceļš Saulgoži–Loja) kreisajā pusē, pie “Suliņām”. Koordinātas: 57.15274 24.63386.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Krogus celtne zudusi, tās vietā atrodas 1891. gadā celtā Suliņu skolas ēka (1. attēls).
ZIŅAS
Krimuldas Jaunās muižas (Neuhof) vecā Rīgas lielceļa senākā kroga vieta meklējama nevis Suliņās, bet nedaudz uz Lojas pusi, kur ceļa malā atradās Suca mājas. Abas mājvietas ir uzskaitītas Lielā Kadastra revīzijā[1] un tās redzam iezīmētas Krimuldas pilsnovada 1682.–1683. gada kartē (2. attēls).[2]
Vienīgais pagaidām man zināmais avots, kas liecina par Suca kroga (Sutzekrug) pastāvēšanu ir mērnieka J.A. Ulriha 1695. gada Rīgas–Tērbatas ceļa karte (3. attēls), kurā tas iezīmēts ceļa labajā pusē (skatoties no Rīgas puses) un atrodas starp Jähn (Jēņi) un Sulling mājām.[3] Jādomā, krogs kartes zīmēšanas brīdī bijis pavisam jauns, nesen dibināts.
Ilgi kroģēt Suca krogā Jaunai muižai gan nebija lemts. 1701. gadā Vidzemē iebrūk Pētera I karapūļi un, īstenojot izdedzinātās zemes taktiku, līdz ar visu citu noposta praktiski visus krogus gar lielajiem ceļiem. Pēc krievu iebrucējiem nāk mēris un vietumis pat vēl vairāk nekā 20 gadus pēc Lielā Ziemeļu kara (1700–1721), kas Latvijas teritorijā faktiski beidzās 1710. gadā ar Rīgas padošanos, vēl daudzviet viss sagrautais un nodedzinātais joprojām guļ postažā.
1744. gada arklu revīzijā, iespējams, pirmo reizi minēts Jaunās muižas Suliņu jeb Ozolkrogs. Tas gan atkal nodedzis.[4]
1751. gada revīzijas laikā Jaunajā muižā 3 krogi - Suliņkrogs (Sulliņ), Murjāņu un Vēveru (Wehwer) krogs. Visos kopā gadā izkroģē līdz 150 mucām alus.[5]
1791. gadā sastādītajā L.A. Mellīna Rīgas apriņķa kartē Suliņu krogs nav iezīmēts, toties to redzam Rikera 1839. gada Vidzemes speciālkartē (5. attēls).[6]
Suliņu krogs, domājams, nepastāv ilgāk par 19. gadsimta 60.-tajiem gadiem. Pēc grāmatā “Sējas skola” publicētām ziņām “Suliņu” māju, iespējams bijušo krogu, nopērk Jauneniešu (Jaunās muižas) pagasts, kas tur 1872. gadā atver četrgadīgo skolu. Pēc kāda laika skolas nams nodeg, bet to uzbūvē no jauna.[7] 1891. gadā iesvētītā, no ķieģeļiem mūrētā skolas ēka stāv joprojām un šodien kalpo kā dzīvojamā māja.
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Tipoloģiski Jaunās muižas Suliņu krogs iekļaujas lielceļa krogu grupā.
Kopš 17. gadsimta beigām pastāvējušais krogs, kā tolaik lielākā daļa Vidzemes lauku krogu, visdrīzāk bija pilnībā vai daļēji būvēts no koka.
Tā kā ēka zudusi jau 19. gadsimtā un pagaidām nav izdevies iegūt kādus kroga celtnes aprakstus, plānus vai attēlus, nav zināms nedz tās kopējais ārējais izskats, nedz iekštelpu plānojums.
LITERATŪRA UN AVOTI
1 Dunsdorfs, E. Der große schwedische Kataster in Livland, 1681–1710. Kartenband / von Edgars Dunsdorfs. Stockholm: Almqvist & Wiksell, 1974. – 32.lpp.
2 LVVA 7404.f., 3. apr., 17. lieta.
3 LVVA 7404.f., 1.apr., 2195.l., 7. (55.) lapa.
4 Auns, M. Turaidas un Krimuldas pilsnovada 13.–18. gadsimta vēsturiskā ģeogrāfija // Vidzemes 1624./1625. gada arklu revīzija : Turaidas, Krimuldas un Siguldas pilsnovadi. Rīga : Zinātne, 2019. – 300. lpp.
5 LVVA 7348. f., 1. apr., 37. lieta, 526. lpp.
6 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
7 Sējas skola : Novads, cilvēki, notikumi, atmiņas / sastādītāja un priekšvārda autore Ligita Šleiere; redaktore Ilze Brice. Saulkrastu novada dome, 2023. - 47. lpp.
Apraksts sagatavots ar VKKF mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu.
