ATRAŠANĀS VIETA
Vecmurjāņu krogs atrodas “Vecmurjāņos”, Saulkrastu novada Sējas pagastā (1940.g. Rīgas apriņķa Sējas pagasts), vecā Rīgas–Valmieras–Valkas–Tērbatas lielceļa trases (mūsdienās vietējas nozīmes ceļš Iļķene–Saulgoži) labajā pusē. Koordinātas: 57.143018, 24.568042.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Kroga ēka neapdzīvota, ilgstoši bijusi pamesta. Apkārtne 2023. gadā sākta apsaimniekot, izcērtot saaugušos krūmus.
ZIŅAS
Murjāņu vārds vēstures avotos pirmo reizi parādās 1682./1683. gada Lielā kadastra arklu revīzijā, kad zviedru valdības ierēdņi Krimuldas pilsnovada Jaunajā muižā (Neuhof) reģistrē Murgen, Murian (zviedru/vācu val.).[1]
Murjāņi kā Rīgas–Tērbatas lielceļa malā novietota mājvieta nr. 76/9 tiek arī iezīmēti Krimuldas pilsnovada 1682.–1683. gada kartē (2. attēls).[2]
Savukārt mērnieka J.A. Ulriha 1695. gada Rīgas–Tērbatas ceļa kartē (3. attēls) jau redzam Murjāņu krogu (Murrians krug). Kroga ēka novietota turpat, kur vēlāk – ceļa labajā malā (skatoties no Rīgas puses). Tūlīt aiz kroga ceļš šķērso veco Dzirnavu strautu.[3]
Kroga vieta bija īpaši izdevīga, jo nepilnus 400 metrus aiz tā no Rīgas–Tērbatas lielceļa ZA virzienā atzarojās jau vismaz kopš 13. gadsimta pastāvošais, stratēģiski nozīmīgais Limbažu ceļš (sk. 2. attēlu – iezīmēts ar puscaurspīdīgu zaļu krāsu), kas tālāk veda uz Burtniekiem, Rūjienu un Igaunijas dienvidu daļas vidienes nozīmīgajiem centriem – Karksi, Vīlandi un no turienes gar Navestes upi līdz robežai ar Pleskavas, vēlāk Maskavijas un Krievijas zemēm.[4] Ņemot to vērā, var pieļaut, ka krogs šajā ceļu krustojumā pastāvējis jau Livonijas laikā.
1751. gada arklu revīzijas laikā Jaunajā muižā 3 krogi – Suliņkrogs (Sulliņ), Murjāņu (Murjahn) un Vēveru (Wehwer) krogs (4. attēls). Visos kopā gadā izkroģē līdz 150 mucām alus. Murjāņu krogs iznomāts kādam vācu vīram vārdā Breiters. [5]
Murjāņu krogs (Murjahn) iezīmēts 1791. gadā sastādītajā L.A. Mellīna Rīgas apriņķa kartē (6. attēls).[7] Vēlākā karte, kurā krogs (Murjan) attēlots, ir Rikera 1839. gada Vidzemes speciālkartē (7. attēls). [8]
19. gadsimta 30. gados cariskā valdība nolemj izbūvēt šoseju, kas savienotu Rīgu ar Pleskavu. Darbi tiek iesākti, taču šoseju Latvijas teritorijā uzbūvē tikai līdz Englārtei, kur tā aiz Englārtes zirgu pasta stacijas pieslēdzas vecajam Rīgas–Tērbatas lielceļam, kas kopš 18. gadsimta sākuma ir arī ceļš no Rīgas uz impērijas galvaspilsētu Pēterburgu. Šosejas būvniecība notiek aptuveni no 1837. līdz 1845. gadam.[9] Līdz ar jaunās šosejas ierīkošanu vecā ceļa posms Ragana (Englārte) – Vecmurjāņi – Iļķenes pārceltuve (8. attēls) zaudē nozīmi un tā krogi – cits ātrāk, cits vēlāk – līdz 19. gadsimta II pusei visi tiek slēgti. Šķiet, Murjāņu krogs savā vecajā novietojumā darbību beidz ne vēlāk kā 1850.-tajos gados, jo Krievijas impērijas 1866. gada 3 verstu mēroga kartē kroga vieta jau attēlota kā zemnieksēta Murjāņi (Мурьянь), bet krogs iezīmēts jaunās šosejas malā – mūsdienu Murjāņos. No posmā Englārte–Iļķenes pārceltuve 1839. gadā pastāvējušiem 9 krogiem (Englārtes/Raganas krogu neskaitot), 1866. gadā vēl darbojas tikai divi – Grāves muižas dzirnavu krogs un Vāveres krogs (9. attēls).
1901. gadā sastādītā Jaunās muižas plānā Vecmurjāņi (Wetz-Murjahn) iezīmēti kā izpirkta saimniecība (attēlotas tikai zemes gabala robežas).[10] Arī Rihtera 1909. gada “Vidzemes adresu grāmatā” Krimuldas Jaunās muižas sadaļā Vecmurjāņi (Alt-Murjahn) ir iekļauti pārdoto māju sarakstā.[11]
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Tipoloģiski Jaunās muižas Vecmurjāņu krogs iekļaujas lielceļa krogu grupā.
17. gadsimta beigu kartēs iezīmētais krogs, kā tolaik lielākā daļa Vidzemes lauku krogu, visdrīzāk bija pilnībā vai daļēji būvēts no koka.
1799. gadā pastāvējusī, J.K. Broces zīmētā kroga ēka (5. attēls) bija ceļam paralēli novietota vienstāva garenbūve ar divām gareniski pievienotām, vienāda lieluma stadulām. Vidējai – krogus daļai –, kā var spriest pēc zīmējuma, bija vai nu apmestas akmens mūra vai māla kleķa sienas ar manteļskursteni centrā. Pagalma pusē var saskaitīt 5 logus. Stadulas celtas tēstiem guļbaļķiem pildītā stāvkoku režģa konstrukcijā, bet gala fasāžu zelmiņi – kā pildrežģi, kas arī, iespējams pildīti ar māla kleķi. Attēlā redzami lieli ZZA gala stadulas vārti ar pusloces arku ailes augšpusē. Zelmiņa vidū kvadrāta veida logs. Jādomā, stadulām iebraucamie vārti bija arī ceļa pusē.
Ēkai augsts, māla dakstiņiem klāts 45 grādu slīpuma jumts ar pusnošļauptiem galiem.
Blakus krogam pagalma pusē atrodas netēstu guļbaļķu saimniecības ēka, domājams klēts. Ceļa pretējā pusē redzama ar stāvkoku žogu norobežota sēta ar četrām ēkām – iespējams, krodzinieka mājoklis.
Līdz aptuveni 20. gadsimta vidum Vecmurjāņu sētā bija vairākas celtnes (10. attēls). Mūsdienās atlikusi tikai viena laukakmens mūra/ķieģeļu konstrukcijā celta vienstāva ēka (1., 11.–16. attēls), kas tautā tiek uzskatīta par bijušo krogu.
Tomēr šķiet, ka ēka vairāk izskatās nevis pēc kroga, bet 19. gs. vidū vai II pusē celtas dzīvojamās mājas. Par to liek domāt ēkas funkcionālais iekārtojums, kurā, spriežot pēc logiem, visā celtnes apjomā atrodas tikai dzīvojamās telpas – ja māja būtu kalpojusi kā krogs, tai vajadzētu būt pievienotai vismaz vienai stadulai, kādu šeit neredzam. Ēka ir viengabalaina, šķietami atbilstoša sākotnējam projektam, kapitāli nepārbūvēta (neskaitot abās sānu fasādēs vēlāk iebūvētās ieejas durvis un pārceltos logus), sienās nav pamanāmas nekādas atšķirīga mūrējuma vai citas pazīmes, kas varētu liecināt par kādreizēju stadulas vārtu pastāvēšanu. Iespējams gan, ka vecā kroga mūra sienas ir atstātas ēkas kodolā, kas pēc stadulas vai stadulu (ja bijušas 2) nojaukšanas pārbūvēts dzīvojamās mājas vajadzībām.
Pastāv arī iespējamība, ka stadula ir atradusies atsevišķi novietotā (ar krogus daļu nesavienotā) ēkā, bet tas ir maz ticams, jo šāds iekārtojums, kā krogus viesiem praktiski neizdevīgs, Latvijas un Igaunijas 18. un 19. gadsimta krogu arhitektūrā tikpat kā nav sastopams.
LITERATŪRA UN AVOTI
1 Dunsdorfs, E. Der große schwedische Kataster in Livland, 1681–1710. Kartenband / von Edgars Dunsdorfs. Stockholm: Almqvist & Wiksell, 1974. – 32.lpp.
2 LVVA 7404.f., 3. apr., 17. lieta.
3 LVVA 7404.f., 1.apr., 2195.l., 6.o.p. (54.) lapa.
4 Teivens, A. Latvijas lauku krogi un ceļi. – Māksla: Rīga, 1995. – 56. lpp.
5 LVVA 7348. f., 1. apr., 37. lieta, 526., 538., 539. lpp.
6 Johans Kristofs Broce Zīmējumi un apraksti. 3. sēj.: Latvijas mazās pilsētas un lauki. Rīga: Zinātne, 2002. – 190. lpp.
7 Atlas von Liefland, 1798. Skatīts: digitalarchive.mcmaster.ca
8 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
9 Treijs, N. Latvijas ceļu vēstures liecības IV. Latvijas pirmo šoseju pieminekļi Rīgas – Englārtes posms. Imanta, 1998.
10 LVVA 1679.f., 194. apr., 92/1. lieta.
11 Richters, A. Baltische Verkehrs- Und Adressbücher. Bd. 1, Livland. Riga : A. Richter, 1909. – 280. sleja. Skatīts: dspace.ut.ee
Apraksts sagatavots ar VKKF mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu.
