Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Aptuvenā Asnu kroga vieta atrodas Ādažu novada Ādažu pagastā (1940.g. Rīgas apriņķa Ādažu pagasts), vecā Rīgas–Valmieras–Valkas–Tērbatas lielceļa trases, mūsdienu Vecštāles ceļa kreisajā pusē starp Asniem un Skujbētiņiem. Koordinātas: 57.09649 24.47351.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Kroga ēka zudusi, tās precīzu vietu dabā lokalizēt nevar.
ZIŅAS
1682./1683. gada Lielā kadastra arklu revīzijas laikā Asnu krogs vēl nepastāv – tas nav ierakstīts nedz Iļķenes muižas mājvietu sarakstā, nedz arī attēlots 1683. gada muižas plānā (2. attēls).
Senākais kartogrāfiskais avots, kurā ieraugām, domājams, vēlāko Asnu krogu, ir mērnieka J.A. Ulriha 1695. g. zīmētā Rīgas–Tērbatas ceļa karte. Tajā aiz Skujbeitiņiem ceļa kreisajā malā (skatoties no Rīgas puses) redzam iezīmētu (3. attēls) Pārceltuves muižiņai piederošu Jauno krogu (Neue krug).[1] Krogs, tātad, uzcelts pavisam nesen.
1750./1751. gada Vidzemes arklu revīzijas laikā Ādažu (Neuermühlenscher) draudzes Hilhena pārceltuves muižai (Gut Hilchensfehr) ir divi krogi. Tajā, kas pie Gaujas, gadā tiek iztirgotas 60 – 70 mucas alus. Tā kā pie šī kroga nav zemes, krodzinieks saņem algu. Otrā krogā var pārdot tikai 20 – 30 mucas, jo ceļinieki vasarā dodas pa citu ceļu, kas ved ap dziļo smilti.
Muižas zemnieksētu sarakstā ierakstīts, ka krogā pie Gaujas dzīvo kāds vācu vīrs vārdā Kačinskis (Kattschinscky), kurš kroģē muižas alu, bet Cinīša (Sinnit) mājas (sk. 2. attēlu) ir pārdotas krodziniekam Bērtulim.[2] Iespējams, Bērtulis kroģē Jaunajā/Asnu krogā.
Asnu krogs bez nosaukuma, attēlots tikai ar kroga simbolu, ir iezīmēts 1791. gadā sastādītajā L.A. Mellīna Rīgas apriņķa kartē (5. attēls).[3] Vēlākā karte, kurā redzam Asnu krogu, ir Rikera 1839. gada Vidzemes speciālkarte (6. attēls).[4]
19. gadsimta 30. gados cariskā valdība nolemj izbūvēt šoseju, kas savienotu Rīgu ar Pleskavu. Darbi tiek iesākti, taču šoseju Latvijas teritorijā uzbūvē tikai līdz Englārtei, kur tā aiz Englārtes zirgu pasta stacijas pieslēdzas vecajam Rīgas–Tērbatas lielceļam, kas kopš 18. gadsimta sākuma ir arī ceļš no Rīgas uz impērijas galvaspilsētu Pēterburgu. Šosejas būvniecība notiek aptuveni no 1837. līdz 1845. gadam.[5] Līdz ar jaunās šosejas ierīkošanu vecā ceļa posms Ragana (Englārte) – Vecmurjāņi – Iļķenes pārceltuve (7. attēls) zaudē nozīmi un tā krogi – cits ātrāk, cits vēlāk – līdz 19. gadsimta II pusei visi tiek slēgti. Šķiet, Asnu krogs darbību beidz ne vēlāk kā 1850.-tajos gados, jo Krievijas impērijas 1866. gada 3 verstu mēroga kartē krogs vairs nav iezīmēts, bet netālu no ceļa attēlota (8. attēls) zemnieksēta Asni (Асне).[6] No posmā Englārte–Iļķenes pārceltuve 1839. gadā pastāvējušiem 9 krogiem (Englārtes/Raganas krogu neskaitot), 1866. gadā vēl darbojas tikai divi – Grāves muižas Dzirnavu krogs un Vāveres krogs.[7]
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Tipoloģiski Asnu krogs iekļaujas lielceļa krogu grupā.
J.A. Ulriha 1695. g. sastādītajā Rīgas–Tērbatas ceļa kartē iezīmētais krogs, kā tolaik lielākā daļa Vidzemes lauku krogu, visdrīzāk bija pilnībā vai daļēji būvēts no koka. Krogs kartē shematiski attēlots (sk. 3. attēlu) kā divdaļīga celtne, sastāvoša no plānā mazākas kroga daļas un tam pievienotas lielākas stadulas. Stadulai domājams bijuši divi iebraucamie vārti - vieni no ceļa puses, otri – gala fasādē.
Tā kā ēka, domājams, zudusi jau 19. gadsimtā un pagaidām nav izdevies iegūt kādus kroga celtnes aprakstus, detalizētus plānus vai citus attēlus, nav zināms nedz tās kopējais ārējais izskats, nedz iekštelpu plānojums.
LITERATŪRA UN AVOTI
1 LVVA 7404.f., 1.apr., 2195.l., 5.o.p. (52.) lapa.
2 LVVA 7348. f., 1. apr., 36. lieta, 490., 498., 499. lpp.
3 Atlas von Liefland, 1798. Skatīts: digitalarchive.mcmaster.ca
4 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
5 Treijs, N. Latvijas ceļu vēstures liecības IV. Latvijas pirmo šoseju pieminekļi Rīgas – Englārtes posms. „Imanta” 1998.
6 Krievijas impērijas 3 verstu mēroga 1866. gada militāri topogrāfiskā karte. 1915. gada izdevums. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
7 Turpat.
Apraksts sagatavots ar VKKF mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu.