Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Veiduļu kroga aptuvenā vieta atrodas Ādažu novada Ādažu pagastā (1940.g. Rīgas apriņķa Ādažu pagasts), Lantveiduļu apkārtnē, vecā Rīgas–Valmieras–Valkas–Tērbatas lielceļa trases (mūsdienu vietējās nozīmes autoceļa Baltezers–Āņi–Lapmeži) labajā pusē. Koordinātas: 57.06789 24.41574.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Kroga ēka zudusi, tās kādreizējo atrašanās vietu nevar noteikt.
ZIŅAS


Lielā kadastra arklu revīzijas ietvaros zviedru valdības ierēdņi, 1682. gadā uzskaitot Bukultu (Neuermühlen) pilsnovada Ādažu muižas (Aahoff) Garkalnes vakas (Langebergsche Wacke) mājvietas, protokolā ieraksta Weidel / Wilken Land mājas (zviedru/vācu val.).[1] Lai arī revīzijas protokolā Veiduļu krogs neparādās, to, ka tās laikā tāds pastāvējis, redzam tajā pat 1682. gadā mērnieka N. Celsija sastādītajā Venta, Remberģu un Bukultu muižas plānā (2. attēls).[2] Tajā, netālu no Garkalnes baznīcas Rīgas virzienā, izvietotas ap lielceļu, Celsijs iezīmējis sešas Garkalnes vakas mājas. kuru vidū divi Veiduļi (Weidel). Plāna eksplikācijā paskaidrots, ka Veiduļos Nr. 3 saimnieks Albrehts (Albrecht), bet Veiduļos Nr. 4 – Martens (Marten), kurš ir krodzinieks. Veiduļu krogu (Weydells krug), novietotu ceļa kreisajā pusē (skatoties no baznīcas puses), redzam arī J.A. Ulriha 1695. g. zīmētā Rīgas–Tērbatas ceļa kartē.[3] Interesanti, ka 1682. gada kartē attēlotā zemnieksēta Rode Ulriha ceļa kartē nosaukta par Rodes muižu (Rohden hoff) un ceļa malā kā ciemata pēdējā ēka parādījies Rodes muižas krogs (Rhodenhoffs krug).
1750./1751. gada Vidzemes arklu revīzijas laikā Bukultu un Ādažu muiža, kas tobrīd pieder grāfienei Golovkinai, tiek revidētas kā viens īpašums. Pa abām muižām kopā 5 krogi to vidū arī Garkalnes vakas Garkalnes krogs (Langenbergs krug), ar ko, acīmredzot, domāts Veiduļu krogs. Gadā tajā var izkroģēt līdz 20 mucām alus. Krodzinieks Miķelis (Mickell) ir no poļiem (resp. – no poļu Inflantijas / Latgales) un Garkalnē mitinās kopš mēra.[4]
Veiduļu krogs iezīmēts 1791. gadā sastādītajā L.A. Mellīna Rīgas apriņķa kartē (4. attēls).[5]

Ādažu muižas 1796. gada dvēseļu revīzija nav saglabājusies, bet 1811. gada revīzijā ir ierakstītas tikai divas Veiduļu mājas, krogs nav minēts.[6]
Ar nosaukumu “Žagaru krogs” (Schagar) Veiduļu krogs ir iezīmēts 1818./1819. gada Vidzemes pasta ceļu kartē. (5. attēls)[7]

Jaunākais kartogrāfiskais avots, kurā vēl ir iezīmēts Veiduļu krogs, ir Rikera 1839. gada Vidzemes speciālkarte (6. attēls).[8]

TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Tipoloģiski Veiduļu krogs iekļaujas lielceļa krogu grupā.
17. gadsimta beigu kartēs iezīmētais krogs, kā tolaik lielākā daļa Vidzemes lauku krogu, visdrīzāk bija pilnībā vai daļēji būvēts no koka.
Tā kā ēka zudusi jau 19. gadsimtā un pagaidām nav izdevies iegūt kādus kroga celtnes aprakstus, plānus vai citus attēlus, nav zināms nedz tās kopējais ārējais izskats, nedz iekštelpu plānojums.
LITERATŪRA UN AVOTI
1 Dunsdorfs, E. Der große schwedische Kataster in Livland, 1681–1710. Kartenband / von Edgars Dunsdorfs. Stockholm: Almqvist & Wiksell, 1974. – 33.lpp.
2 LVVA 7404.f., 1.apr., 93. lieta.
3 LVVA 7404.f., 1.apr., 2195.l., 4.o.p. (50.) lapa.
4 LVVA 7348. f., 1. apr., 36. lieta, 374., 375., 386., 387. lpp.
5 Atlas von Liefland, 1798. Skatīts: digitalarchive.mcmaster.ca
6 199.f., 1. apr., 1. lieta, 19. lapa.
7 LVVA 6828.f., 2.apr., 264.lieta.
8 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
Apraksts sagatavots ar VKKF mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu.