Salaspūšļa kroga vieta

Pievienoja:

Valters Grīviņš, 12.03.2024

Organizācija:

1. attēls. Aptuvenā Salaspūšļa kroga vieta (1). Baltezers, Garkalnes pag., Ropažu nov. 2023. gada 11. augusts. V. Grīviņa foto.

Koordinātas (WGS 84):

57.01768 24.31048

Koordinātas nav precizētas dabā

Krogs

ATRAŠANĀS VIETA

Aptuvenā Salaspūšļa kroga vieta atrodas Ropažu novada Garkalnes pagastā (1940.g. Rīgas apriņķa Ādažu pagasts), Baltezerā, Zvirgzdu un Dzelmes ielu apkaimē, kādreizējās vecā Rīgas–Valmieras–Valkas–Tērbatas lielceļa trases (kas pie Salaspūšļa kroga vietas daļēji pārklājas ar Senču prospektu) kreisajā pusē. Koordinātas: 57.01768 24.31048.

MŪSDIENU STĀVOKLIS

Kroga ēka, šķiet, zudusi jau 19. gadsimtā un teritorija 20. gadsimta II pusē apbūvēta. Vieta nav precīzi lokalizējama.

ZIŅAS

2. attēls. Salaspūšļa sēta (Sallack Puhssel) J.A. Ulriha 1695. g. zīmētā Rīgas–Tērbatas ceļa kartē. LVVA 7404.f., 1.apr., 2195.l., 3.o.p. (48.) lapa.

Salaspūsļa mājas pastāv jau 17. gadsimta II pusē, kad Lielā kadastra arklu revīzijas ietvaros zviedru valdības ierēdņi, 1682. gadā, uzskaitot Bukultu (Neuermühlen) pilsnovada Abgunstes jeb Skrīvera muižai piederīgās zemnieksētas, protokolā ieraksta Sallackpussle.[1]

Salaspūšļa sēta (Sallack Puhssel) lielceļa malā iezīmēta J.A. Ulriha 1695. g. zīmētā Rīgas–Tērbatas ceļa kartē (2. attēls).[2]

1750./1751. gada Vidzemes arklu revīzijas laikā Bukultu jeb Ādažu (Neuermühlenscher) draudzes Abgunstes muižai (Gut Abgunst) ir trīs krogi. Pie Baltezera atrodas tikai Kauču krogs. Vēl ir krogs pie Juglas tilta un Dragūnu krogs[3]

Salaspūšļa krogs, acīmredzot, tiek ierīkots 18. gadsimta II pusē, kad to redzam iezīmētu 1791. gadā sastādītajā L.A. Mellīna Rīgas apriņķa kartē (3. attēls).[4]

3. attēls. Salaspūšļa krogs L.A. Mellīna 1791.gadā sastādītajā Rīgas apriņķa kartē.

4. attēls. Salaspūšļa krogs (Sallapusle) Rikera 1839.gadā sastādītajā Vidzemes speciālkartē. No vesture.dodies.lv.

5. attēls. Vecā Rīgas-Tērbatas lielceļa trase (iezīmēta ar zaļu krāsu) un jaunā šoseja (ar sarkanbrūnu) K. Neimaņa 1833. gada Kurzemes kartē (1864. gada izdevums). Vecā lielceļa krogi pārkopēti no 1833. gada izdevuma. No Liepājas muzeja krājuma. Inv. nr. LM 7452.

Ādažu muižas 1796. gada dvēseļu revīzija nav saglabājusies, bet 1811. gada revīzijā ir ierakstītas tikai divas Abgunstes muižas Salaspūšļa mājas (Sallepusle gesinde), krogs nav minēts.[5]

Tā kā vecais Rīgas–Tērbatas–Pēterburgas lielceļš laikmeta satiksmes vajadzībām atsevišķos posmos ir nepiemērots un pārvietošanās pa to apgrūtināta, īpaši smilšainajos Rīgas zemienes posmos, 19. gadsimta 30. gados cariskā valdība nolemj izbūvēt jaunu modernu šoseju, kas savienotu Rīgu ar Pleskavu. Darbi tiek iesākti, taču šoseju Latvijas teritorijā uzbūvē tikai līdz Englārtei (Raganai), kur tā aiz Englārtes zirgu pasta stacijas pieslēdzas vecajam Rīgas–Tērbatas lielceļam. Šosejas būvniecība notiek aptuveni no 1837. līdz 1845. gadam.[6] Līdz ar jaunās šosejas ierīkošanu vecā ceļa posms Elsiņu krogs (Berģi) – Iļķenes pārceltuve – Ragana (Englārte) (5. attēls) zaudē nozīmi un gandrīz visi pie tā esošie krogi – cits ātrāk, cits vēlāk – līdz 19. gadsimta II pusei visi tiek slēgti. Jaunākais kartogrāfiskais avots, kurā vēl iezīmēts Abgunstes muižas Salaspūšļa krogs, ir Rikera 1839. gada Vidzemes speciālkarte (4. attēls).[7] 1869. gadā sastādītā Bukultu muižas plānā (6. attēls) redzam Vec un Jaun-Salaspūšļa māju zemes gabalus, veco lielceļu un netālā, tobrīd arī jau slēgtā Kauču kroga ēku ceļmalā, taču Salaspūšļa kroga ēka vairs nav attēlota (8. attēls).[8]

6. attēls. Salaspūšļu zemnieksētas, vecā lielceļa trase un Kauču kroga ēka Bukultu muižas 1869. gada plānā (1908.g. kopija). LVVA 1679.f., 194.apr., 117. lieta.

TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS

Tipoloģiski Salaspūšļa krogs iekļaujas lielceļa krogu grupā.

18. gadsimta II pusē dibinātais krogs, kā tolaik lielākā daļa Vidzemes lauku krogu, visdrīzāk bija pilnībā vai daļēji būvēts no koka.

Tā kā ēka zudusi jau 19. gadsimtā un pagaidām nav izdevies iegūt kādus kroga celtnes aprakstus, plānus vai citus attēlus, nav zināms nedz tās kopējais ārējais izskats, nedz iekštelpu plānojums.

LITERATŪRA UN AVOTI

1 Dunsdorfs, E. Der große schwedische Kataster in Livland, 1681–1710. Kartenband / von Edgars Dunsdorfs. Stockholm: Almqvist & Wiksell, 1974. – 33.lpp.
2 LVVA 7404.f., 1.apr., 2195.l., 3.o.p. (48.) lapa.
3 LVVA 7348. f., 1. apr., 36. lieta, 525. lapa.
4 Atlas von Liefland, 1798. Skatīts: digitalarchive.mcmaster.ca
5 199.f., 1. apr., 1. lieta, 24. o.p., 25. lapa.
6 Treijs, N. Latvijas ceļu vēstures liecības IV. Latvijas pirmo šoseju pieminekļi Rīgas – Englārtes posms. „Imanta” 1998.
7 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
8 LVVA 1679.f., 194.apr., 117. lieta.

Apraksts sagatavots ar VKKF mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu.

Iezīmes

Vietu klasifikators:

Ceļi un robežas, krogi

Pagasts:

Garkalnes pagasts

Aizsardzības kategorija:

kultūrvēsturisks vides objekts: oficiāla aizsardzības statusa nav

Atrašanās vieta:

Ropažu novada Garkalnes pagastā (1940.g. Rīgas apriņķa Ādažu pagasts), Baltezerā, Zvirgzdu un Dzelmes ielu apkaimē, kādreizējās vecā Rīgas–Valmieras–Valkas–Tērbatas lielceļa trases (kas pie Salaspūšļa kroga vietas daļēji pārklājas ar Senču prospektu) kreisajā pusē.