Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Elsiņu krogs atrodas Ropažu novada Garkalnes pagastā (1940.g. Rīgas apriņķa Ādažu pagasts), Berģos, kādreizējās vecā Rīgas–Valmieras–Valkas–Tērbatas lielceļa trases (apvidū daļēji saglabājusies kā Rožu prospekts un Apses iela) malā. Koordinātas: 57.000483, 24.289221.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Krogus ēka saglabājusies, mūsdienās ir dzīvojamā māja “Lāčplēši”. Iekštelpas daļēji pārbūvētas, māju krievpadomju okupācijas periodā pielāgojot daudzdzīvokļu lietojumam. Māja ir apdzīvota, apsaimniekota, tehniskais stāvoklis apmierinošs. Jumts segts ar viļņotajām skārda loksnēm.
ZIŅAS
17. gadsimtā Elsiņu krogs vēl nepastāv. N.Celsija 1682. gadā zīmētajā Bukultu muižas plānā redzam,ka ceļu sazarojumā, kur no Rīgas–Valmieras–Tērbatas lielceļa trases uz austrumiem atdalās Allažu ceļš, atrodas Hansam Kussau nodotā Pautura zeme (1. attēls)[1]
J.A. Ulriha 1695. g. zīmētajā Rīgas–Tērbatas ceļa kartē šajā vietā jau iezīmēta Elsiņa muiža (Ellsings Hoff – 2. attēls).[2]
1750./1751. gada Vidzemes arklu revīzijas laikā Bukultu jeb Ādažu draudzes (Neuermühlschen Kirchspiel) Bukultu un Ādažu muižai (Gut Neuermühlen mit Aahoff) ir pieci krogi. Elsiņu muižas kroga to vidū nav.[3]
Elsiņu muižas krogs, acīmredzot, tiek ierīkots 18. gadsimta II pusē, kad to, domājams, redzam iezīmētu 1791. gadā sastādītajā L.A. Mellīna Rīgas apriņķa kartē (4. attēls).[4]
Senākais rakstītais avots, kādu man pagaidām izdevies atrast saistībā ar Elsiņu muižas krogu, ir Ādažu, Abgunstes un Bukultu muižas 1811. gada dvēseļu revīzija, kurā kā Bukultu muižas īpašums (?) ierakstīta Elsiņu muiža (Elsingshoff) ar krodzinieku Ernstu Frīdrihu Klānu, kurš pierakstīts Rīgā.[5]
Tā kā vecais Rīgas–Tērbatas–Pēterburgas lielceļš laikmeta satiksmes vajadzībām atsevišķos posmos ir nepiemērots un pārvietošanās pa to apgrūtināta, īpaši smilšainajos Rīgas zemienes posmos, 19. gadsimta 30. gados cariskā valdība nolemj izbūvēt jaunu modernu šoseju, kas savienotu Rīgu ar Pleskavu. Darbi tiek iesākti, taču šoseju Latvijas teritorijā uzbūvē tikai līdz Englārtei (Raganai), kur tā aiz Englārtes zirgu pasta stacijas pieslēdzas vecajam Rīgas–Tērbatas lielceļam. Šosejas būvniecība notiek aptuveni no 1837. līdz 1845. gadam.[6] Līdz ar jaunās šosejas ierīkošanu vecā ceļa posms, kas Berģu apkaimē aptuveni atbilst mūsdienu Rožu ielai un Rožu prospekta sākumam, pie “Lāčplēšiem” pagriežas ZZA virzienā pa Apses ielu un tad pazūd līdz pat dzelzceļam, bet tālāk ved gar Baltezeru uz Iļķenes pārceltuvi un pa Gaujas otru krastu līdz Raganai (Englārtei) zaudē nozīmi (5. attēls) un gandrīz visi pie tā esošie krogi – cits ātrāk, cits vēlāk – līdz 19. gadsimta II pusei tiek slēgti. Daļu no vecā ceļa krogiem, tostarp Elsiņu krogam blakus esošo Vimbas krogu, pārceļ pie jaunās šosejas.
Nav zināms, cik ilgi Elsiņu krogā turpinās kroģēšana. Jādomā, tā beidzas visai drīz pēc jaunās šosejas atklāšanas. 1850. gada dvēseļu revīzijā Elsiņu krogs (Elsing Krug) ir ierakstīts zemniekmāju sarakstā (5. attēls). Jādomā – jau kā muižas rentes māja. Tajā saimnieks 48 gadus vecais Pēteris Pētersons ar sievu Dori. Viņiem ir četri dēli un meita.[7]
Krievijas impērijas 1866. gada 3 verstu mēroga militāri topogrāfiskajā kartē vecajā ceļa posmā neviens krogs vairs nav iezīmēts (7. attēls), bet Elsiņu muižas vietā norādīta zemnieksēta (Кр. дв.).
Bijušā kroga ēkas novietojumu un apjoma proporcionālos izmērus redzam Bukultu muižas 1869. gada plānā (8. attēls).[8]
Latvijas Republikas agrārās reformas ietvaros muižas un arī tām piederošie krogi tiek sadalīti, tos piešķirot gan sabiedriskām vajadzībām, gan privātpersonām. Obroka gabalus un rentes mājas, atbilstoši likumam, parasti piešķir ilggadējiem nomniekiem.
Bukultu muižas dalīšanas lietā glabājas II šķiras mērnieka J.Sīpoliņa 1923. gadā sagatavots Zemes ierīcības projekta apraksts. Ar Nr. 26F un 26Fa kā viena zirga jaunsaimniecība ar ēkām izdalīts Elsiņ krogs. Pamatgabala platība 5,760ha, stapgabalam Āgenā – 3,220ha.[9]
Lai arī Elsiņu krogs ir viena no Bukultu muižas rentes mājām[10], ierīcības projektā tas tiek iekļauts jaunsaimniecību grupā – iespējams tāpēc, ka pēdējais rentnieks vai nu pazudis pasaules kara mutuļos, vai arī saimniekojis salīdzinoši neilgi.
Oficiālā izdevuma “Zemes Ierīcības Vēstnesis” 1926. gada 10. decembra numurā publicēts Centrālās Zemes ierīcības komisijas 29. oktobra lēmums (prot.nr. 1650, p. 1) piešķirt Ādažu pagasta Bukultu muižā 1. kategorijas[11] pieprasītājam Stirnam Ernestam zemes gabalu 26F, Fa 11,168ha platībā.[12]
Zemes saņēmēju 1. kategorijā Ernests Jēkaba dēls Stirna ir iekļauts kā Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Pēc LKOK grāmatā publicētajām ziņām E.Stirna dzimis 1900. gada 17. novembrī Rīgā. Bijis elektromontieris.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 28. jūnijā, piedalījies kaujās pret lieliniekiem un bermontiešiem.
1919. gada 22. novembrī Stirna, būdams 1. Kurzemes atsevišķā eskadrona seržants, ar nelielu jātnieku nodaļu ielauzās ienaidnieka aizmugurē pie Šķībā kroga Zemgalē, piepešā triecienā sakāva un izklīdināja bermontiešus, saņemdams 9 gūstekņus un sekmēdams mūsējo virzīšanos uz priekšu.
Ordenis piešķirts 1921. gadā.
Atvaļināts 1922. gada 1. septembrī virsseržanta pakāpē. Dzīvojis Rīgā, nodarbojies ar zemkopību Ādažu pag. kā nomnieks.[13]
Jādomā, drīz pēc īpašuma iegūšanas Stirna Elsiņu krogu pārdēvē par “Lāčplēšiem”.
1928. gadā Ernests Stirna Bukultu muižas jaunsaimniecību Nr. 26F, Fa par Ls 2000 pārdod Judam Milvickim.[14]
Elsiņkrogu savās metodoloģiskajās un populārzinātniskajās publikācijās piemin pedagogs, Strazdumuižas pamatskolas pārzinis un novadpētnieks Zelmārs Lancmanis (1883–1935). Vienā no tām viņš citē kāda 4. klases skolnieka referātu, ko tas sagatavojis pēc mācību ekskursijas Baložu apkaimē:
“Ekskursijā uz Elsiņkrogu mēs gājām pa veco lielceļu, kurš bija plats 37 soļus. Kādreiz pa veco ceļu esot braucis Aleksandrs I (..), kura vāģi iegrimuši un zirgiem bijis ļoti grūti vilkt. No šīs reizes viņš sācis domāt par šosejas taisīšanu. (..) Šis vecais ceļš esot gājis gar Elsiņkrogu laukā uz Mālpili un Tīnūžiem.”[15]
Elsiņu krogu Lancmanis garāmejot minējis arī Rīgas ūdensvada un kanalizācijas sistēmas aprakstā, kas veidots kā triju jauniešu sarunas un kopīgos pārgājienos redzētais:
“Laiks patlaban bija visai jauks. Ātri vienojās, ka jānoiet uz Baltezeriem, kur Rīgai to labo ūdeni pumpē. (..) Pie Baložu muižas bija gudrošana, pa kuru ceļu iet. Pa šoseju nebūšot interesanti. Pēteris vēlējās, lai ietu gar kanālu. Ģirtam labāk patiktos pa veco pasta ceļu. Laimonis piekrita Ģirtam – būšot mazāk ko iet. Tā nu visi pie Baložu smēdes nogriezās uz veco pasta namu, kas uzglabājis tikai galu ar mūsu klētiņas priekšu atgādinošiem pīlāriem. Runas novirzījās uz veco laiku vareniem, kas pirms šosejas būves (100 gadu atpakaļ) joņojuši pasta zirgos. Elsiņa krogus kā vientulis, sāņš no šosejas, it kā sēro par šiem tautai tumšiem, bet kungiem spožiem laikiem. Un tad otrpus šosejas mežā iekšā (..).”[16]
Citu ziņu par Elsiņu krogu Latvijas Republikas, krievpadomju un vācu okupācijas gados pagaidām nav. Vai nu jau 1940./41. gadā vai pēc 1944. gada Elsiņkrogs tiek nacionalizēts un sadalīts dzīvokļos.
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Tipoloģiski Elsiņu krogs iekļaujas lielceļa krogu grupā. Krogs bija novietots ceļu sazarojumā, kur no Rīgas–Iļķenes–Raganas–Valmieras–Tērbatas lielceļa atzarojās Allažu virziena ceļš, kas tālāk veda uz Nītauri, Piebalgu un Alūksni, bet no turienes uz Dienvidaustrumu Igauniju un Pleskavu.
Elsiņu krogs ir vienstāva garenbūve, celta koka konstrukcijā no tēstiem guļbaļķiem ar apmestām, dzelteni krāsotām sienām. Ēkas iekštelpas ir vairākkārt pārbūvētas, taču kroga sākotnējais apjoms un ārējais vēsturiskais veidols, ja neņem vērā piebūvētās verandas un vējtverus garenfasādēs un dzīvojamās telpas piebūvi A galā, ir saglabājies.
Kultūrvēsturiski vērtīgas būvdetaļas ir daļai logu saglabājušies oriģinālie slēģi un sandriki.
Bukultu muižas sadalīšanas lietā glabājas ap 1921. gadu sastādīts Bukultu un Baložu muižas ēku apraksts, kurā lasām, ka pie Elsiņkroga ēkas blakus atrodas stadula, kūts, klēts, pagrabs un pirts. Visas ēkas celtas no koka, ar šindeļiem klātiem jumtiem un raksturotas kā vecas.[9] Savukārt Rīgas apriņķa valsts zemju inspekcijas fondā, Bukultu muižas zemes sadalīšanas projektu plānu un skiču lietā[17] ir atrodama nedatēta skice (20. attēls), kurā iezīmēti Elsiņu kroga un apkārtējie zemes gabali kā arī Elsiņu kroga ēkas. Kopā 26F gabalā skicē redzam 4 celtnes, no kurām viena garā ēka noteikti ir krogs. Salīdzinot skici ar Bukultu muižas 1869. gada plānu (8. attēls), kas acīmredzami izmantots kā pamatne, gan jāatzīmē, ka skice nešķiet īpaši precīza.
Līdz mūsdienām no minētajām celtnēm saglabājusies guļbūves pagrabklēts un tai blakus esoša guļbūves ēka sliktā stāvoklī, kas, iespējams, bijusi kūts.
Nav skaidrs, kad tagadējā kroga ēka celta. Katrā ziņā tā nav jaunāka par 19. gadsimta vidu.
LITERATŪRA, AVOTI UN PIEZĪMES
1 LVVA 7404.f., 1.apr., 98. lieta.
2 LVVA 7404.f., 1.apr., 2195.l., 3. (47.) lapa.
3 LVVA 7348. f., 1. apr., 36. lieta, 374., 375. lpp.
4 Atlas von Liefland, 1798. Skatīts: digitalarchive.mcmaster.ca
5 199.f., 1. apr., 1. lieta, 4. o.p. lapa.
6 Treijs, N. Latvijas ceļu vēstures liecības IV. Latvijas pirmo šoseju pieminekļi Rīgas – Englārtes posms. „Imanta” 1998.
7 LVVA 199.f., 1.apr., 1.lieta, 317.o.p., 318.lapa.
8 LVVA 1679.f., 194.apr., 117/1. lieta.
9 LVVA 1679.f., 172.apr., 1334. lieta.
10 Valdības darbība. Zemes piešķiršana // Latvis. – 1922. – Nr. 226. – 28. jūlijs. Skatīts: periodika.lv
11 1. kategorijā ietilpa Lāčplēša kara ordeņa kavalieri, invalīdi un kritušo karavīru piederīgie.
12 Galīgi piešķirtās zemes. a) jaunsaimniecības // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1926. – Nr. 220. – 10. decembris. Skatīts: periodika.lv
13 Šēnbergs, u.c. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri : biogrāfiska vārdnīca. Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1995. – 489.lpp.
14 Piešķirtās un citām personām par labu atsavinātas valsts fonda zemes // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1928. – Nr. 301. – 27. novembris. Skatīts: periodika.lv
15 Lancmanis, Z. Skolēnu ekskursijas // Mūsu Nākotne. – 1923. – Nr. 8. – 15. aprīlis. Skatīts: periodika.lv
16 Lancmanis, Z. Ūdensvads un kanalizācija // Jaunais Cīrulītis. – 1931. – Nr. 5. – 1. maijs. Skatīts: periodika.lv
17 LVVA 6405.f., 2. apr., 212. lieta.
Apraksts sagatavots ar VKKF mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu.
