Baložu (Bonaventūras) krogs (vecais un jaunais)

Pievienoja: 
Valters Grīviņš, 12.03.2024
Organizācija: 

1. attēls. Jaunais Baložu krogs (4), vecā Baložu kroga vieta (1), Mūra krogs (2) un Dambja kroga vieta (3). Rīga, Baloži. 2023. gada 11. augusts. V. Grīviņa foto.
1. attēls. Jaunais Baložu krogs (4), vecā Baložu kroga vieta (1), Mūra krogs (2) un Dambja kroga vieta (3). Rīga, Baloži. 2023. gada 11. augusts. V. Grīviņa foto.
Koordinātas (WGS 84): 
56.99736 24.26863
Koordinātas nav precizētas dabā

Krogs

ATRAŠANĀS VIETA

Jaunais Baložu krogs atrodas Rīgā, Baložos, Brīvības gatvē 452 (1940.g. Rīgas apriņķa Ādažu pagasts) Vidzemes šosejas malā. Koordinātas: 56.99736 24.26863. Vecā ( t.i. ap 1856.g. celtā) Baložu kroga vieta ir Brīvības gatvē 450. Koordinātas: 56.99691 24.26715. Senākā Baložu kroga vieta pagaidām nav precīzi nosakāma.

MŪSDIENU STĀVOKLIS

Vecā Baložu kroga vietā Brīvības gatvē Nr. 450 atrodas 1920.-tajos gados celtā dzīvojamā māja, kas toreizējā īpašnieka vārdā tautā saukta par Nollendorfa māju, bet jaunajā Baložu krogā Brīvības gatvē Nr. 452 ir iekārtota tirgotava “Berģu bode”. Ēkas ir apdzīvotas un apsaimniekotas.

ZIŅAS

2. attēls. Bonaventūras (1) un Neijermīles (2) krogs Neijermīles pilsnovada kartē. 17. gs. beigas. LVVA 7404.f., 1.apr., 2089. lieta.
3. attēls. Bukultu muižas plāns. Ar Nr. 5 norādīta mājvieta (krogs?), kur saimnieks ir krodzinieks Hanss. F. Reichela 1782. gada kopija no N. Celsija 1682. gadā sastādīta plāna. LVVA 7404.f., 1.apr., 98. lieta.
4. attēls. Bonaventūras muižas krogs (1) un Neijermīles Pilskrogs (2) J.A. Ulriha 1695. g. zīmētā Rīgas–Tērbatas ceļa kartē. LVVA 7404.f., 1.apr., 2195.l., 3. (47.) lapa.

Senākās ziņas par Baložu krogu nāk no 16. gadsimta vidus, kad Livonijas ordeņa mestrs Hermanis fon Brigenejs 1545. gadā apstiprina līgumu, ar kuru Lorencs Ohtens (Lorenz Ochten) pērk īpašumu, kas vēlāk iegūst vispirms Bonaventūras, bet tad Baložu muižas vārdu. Līgumā teikts, ka īpašuma robežās atrodas viens krogs.[1]

17. gadsimta beigās Baložu apkaimē (2.–4. attēls) aiz Juglas tilta lielceļa malā atradās divi krogi – Bonaventūras muižas krogs ceļa labajā (skatoties no Rīgas puses) pusē un Neijermīles pilskrogs kreisajā pusē. Pēdējais bija novietots nedaudz vairāk uz Rīgas pusi, vietā, kur no dambja ceļa atzarojās cits, tam paralēli ejošs ceļš (4. attēls).

5. attēls. Sadaļa “Krogi” Bukultu draudzes Bonaventūras muižas aprakstā 1750./1751. gada arklu revīzijas protokolā. LVVA 7348. f., 1. apr., 36. lieta, 536. lapa.

1750./1751. gada Vidzemes arklu revīzijas laikā Bukultu jeb Ādažu draudzes (Neuermühlschen Kirchspiel) Bonaventūras muižiņai (Belegenheit Bonaventura) pieder viens krogs. Tas atrodas pie Lielā ceļa un gadā tajā izkroģē no 60 līdz 70 mucām alus.[2]

1762. gadā zīmētajā Rīgas–Pērnavas ceļa kartē (6. attēls) redzam, ka Baložkalna krogu novietojums saglabājies aptuveni tāds pats, kā 1695. gadā – ceļa kreisajā pusē pirms krustojuma, kur no Rīgas–Tērbatas ceļa virzienā uz ziemeļiem atzarojas Pērnavas ceļš, atrodas Bukultu muižas krogs, bet labajā pusē tūlīt aiz krustojuma – tobrīd jau Baloža vārdu ieguvušais Bonaventūras krogs.

6. attēls. Bukultu muižas krogs (Bellenhoffsher Krug) un Baložu krogs (Ballod Krug) Rīgas–Pērnavas ceļa kartē. 1762. gads. LVVA 7404.f., 3.apr., 1. lapa.
7. attēls. Baložu kroga vieta L.A. Mellīna 1791.gadā sastādītajā Rīgas apriņķa kartē.
8. attēls. Baložu krogs (traktieris) J.K. Broces zīmējumā “Skats viņpus Bukultu tilta 1796. gadā”. No: Johans Kristofs Broce Zīmējumi un apraksti. 2. sēj.: Rīgas priekšpilsētas un tuvākā apkārtne. Rīga: Zinātne, 1996. – 133. lpp.

Strīks raksta, ka 1780. gadā (Jādomā, ka krietni agrāk, jo jau 1762.g. kartē (sk. 6. attēlu) krogs nosaukts Baloža vārdā) Bonaventūras muiža pieder latvietim Jānim Balodim (Johann Ballod)[3], no kura vārda arī cēlies gan Baložu muižas, gan Baložkalna un Baložu kroga latviskais nosaukums. Balodis visdrīzāk ir Rīgas namnieks.

9. attēls. Posms Juglas tilts – Bukultu pasta stacija Rīgas–Valmieras–Tērbatas ceļa lineārajā kartē. 1799. LVVA 6828.f., 4.apr., 160.lieta.

Nedz L.A. Mellīna 1791.gadā sastādītajā Rīgas apriņķa kartē (7. attēls), nedz Rikera 1839. gada Vidzemes speciālkartē Baložu krogs nav iezīmēts. Taču to, ka krogs šajā laikā pastāvējis, apliecina virkne citu avotu.

Baložu krogu kopā ar apkārtējo Baložkalna ainavu 1796. gadā zīmējis J.K. Broce (8. attēls). Attēla anotācijā Broce paskaidro: 

“Tiklīdz pārnāk pāri Bukultu tiltam un dambim, tā, ka Mūra krogs paliek pa kreisi, paveras augšā redzamā ainava. Pa labi ir traktieris (t.i. Baložu muižas krogs – red. piez.), šai mājai pieder arī vaļējā stadula; aiz tās atrodas vecā pasta stacija, kuru šeit aizsedz mājas un koki, un tad ir redzama jaunā, skaistā mūra pasta stacija. Pa kreisi ir iebrauktuve kādā krogā, kas līdz ar nākošo ēku, no kuras redzams tikai jumts, tagad pieder rotmistram Samsonam Johanam fon Gersdorfam.”[4]

Broces attēloto un aprakstīto situāciju redzam arī 1799. gadā sastādītajā Rīgas–Valmieras–Tērbatas ceļa lineārajā kartē (9. attēls).

10. attēls. Bonaventūras muižas krodzinieka Gotharda Krēgera ieraksts 1811. gada dvēseļu revīzijas protokolā. LVVA 199.f., 1. apr., 58. lieta, 75. lapa.

1811. gada dvēseļu revīzijas protokolā (10. attēls) lasām, ka iepriekšējās revīzijas laikā Bonaventūras muižā krodzinieks bijis 39 gadus vecais brīvlaistais cilvēks (freygelassenen Mensch) Gothards Krēgers.[5] Šis, jādomā, ir gadījums, kad, atbrīvojot no dzimtbūšanas, zemniekam piešķirts viņa amatam atbilstošs uzvārds (Kröger – Krodzinieks).

Baložu krogu, norādītu ar kroga simbolu, redzam arī iezīmētu (11. attēls) Vidzemes pasta ceļu 1818./1819. gada kartē.[6]

11. attēls.  Baložu krogs (attēlots ar krogus simbolu, bez nosaukuma) Vidzemes pasta ceļu kartē. 1818./1819. LVVA 6828.f., 2.apr., 264.lieta.

19. gadsimta I pusē Baložkalna krogu apgrozījumu ievērojami veicina alkoholisko dzērienu akcīzes starpība Rīgā un laukos. Zelmārs Lancmanis raksta: 

“Juglas stāvoklis pie pilsētas administratīvās robežas, līdz 1863. g. bija interesants sakarā ar toreizējo akcīzes likumu. Līdz 1863. g. reibinošu dzērienu cenas pilsētās bija daudz augstākas kā uz laukiem (Rīgā degvīna stops 30 kap., bet Baložos 10–15 kap.). Ar šām lētajām cenām būs izskaidrojama lielā krogu bagātība Baložu muižā: Dambja, Mūra un Baložu krogi.

Kaut gan akcīzes robežu apsargāja robežsargu („žūkuru") posteņi, tomēr degvīna kontrabanda piekopta plašos apmēros (pie šosejas, kā dzīva satiksmes ceļa, arī Juglā plaši darbojušies dažādu specialitāšu laupītāji; pat starp namsaimnieku dēliem atceras vairākus, kas izsūtīti uz Sibiriju. Kazaki dežūrējuši pie Juglas celtuves, lai ceļa vīrus caur Juglas–Fēniksa mežiem pasargātu no laupītājiem). Uz Juglas tilta bijis liels stabs ar valsts
divgalvainā ērgļa attēlu. Līdz ērglim degvīna kārie ļaudis drīkstējuši iet ar lauku „mantu", tur izdzēruši pēdējo lāsīti, metuši pudeli Juglā. Kam atraduši kabatās vai vezumā degvīnu, to žūkuri arestējuši par kontrabandu.”
[7]

Ap 1856. gadu Baložu muiža uzceļ jaunu krogus ēku. Tai, kā lasām “Mājas Viesī” 1857. gada februārī ievietotā sludinājumā, tiek meklēts nomnieks: 

“Pie Pēterburgas lielceļa, 10 verstes no Rīgas Balložu-muižai piederīgs jauns krogs turklāt arrī labbi ietiktēts traktiers no Jurriem š.g. izdodams. Skaidrākas ziņas turpatt Baložu-muižā dabbūjamas.”[8]

12. attēls. Baložu krogs (1), Mūra krogs (2) un Damba krogs (3) Bukultu muižas 1869. gada plānā. LVVA 1679.f., 194.apr., 117/1. lieta.

Jaunuzcelto Baložu krogu redzam iezīmētu Bukultu muižas 1869. gada plānā (12. attēls).[9] Acīmredzot tobrīd tas jau pārgājis Bukultu muižas īpašumā.

Nav zināms, cik ilgi šajā Baložu krogā turpinās kroģēšana. Krēgera 1892. gada “Vidzemes adresu grāmatā” Bukultu muižā nav minēts neviens krogs. Arī Baložu muižā pēc Krēgera ziņām krogu nav, bet darbojas Bertela vīnu pagrabs.[10] Te gan jāņem vērā, ka adresu grāmata tika sastādīta izmantojot brīvprātīgu anketēšanu un to nevar uzskatīt par drošu pierādījumu darbojošos krogu neesamībai vienā vai otrā muižā.

Baložkalna krogu ienesīgumu mazināja arī Rīgas–Valkas dzelzceļa atklāšana 1889. gada 3. augustā (pēc vecā stila 22. jūlijā) – daudzo vezumu rindas, kas līdz tam plūda tiem garām pa šoseju, satekot kopā no Vidzemes jūrmalas, ziemeļiem un vidienas, tagad kļuva krietni retākas. Labību un citas preces nogādāt Rīgā un no tās atpakaļ daudz ātrāk, izdevīgāk un drošāk bija ar vilcienu.

13. attēls. Baložu, Dambja, Mūra, Tilta un Vimbas krogs Ādažu draudzes kartē. Ap 1900. LVVA 1679.f., 189.apr., 116.lieta.
14. attēls. Vecā Baložu kroga vieta (norādīta ar zaļu bultiņu) un iespējamā Jaunā Baložu kroga (traktiera?) ēka (ar sarkanu bultiņu) 1915. gadā izdotajā 1905. g. uzmērījuma Krievijas impērijas vienas verstes mēroga militāri topogrāfiskajā kartē. No vesture.dodies.lv.

1900. gadā Baltijas guberņās tiek ieviests valsts spirta monopols un Vidzemē slēdz ap 66% līdz tam pastāvējušo krogu.[11] 

Baložu krogs, kā redzam 1904. gadā uzņemtajā fotogrāfijā (15. attēls), ir viens no tiem, kas vēl turpina darboties. Ap 1900. gadu sastādītajā Ādažu draudzes plānā (13. attēls) iezīmēti vairāki Baložu apkaimes krogi – Baložu, Mūra, Dambja, Tilta un Vimbas krogi. Visu krogu simboli, izņemot Baložu krogu, kartē ar zīmuli pārsvītroti, kas visdrīzāk nozīmē, ka vēlākais pēc valsts spirta monopola ieviešanas tie ir slēgti.[12]

15. attēls. Baložu krogs. 1904. No LNB Baltijas un Letonikas centra krājuma.

Taču arī Baložu krogs ilgi vairs nepastāvēja, jo 1915. gadā izdotajā Krievijas impērijas 1 verstes mēroga militāri topogrāfiskajā kartē (14. attēls) tas vairs nav attēlots.[13] Pie tam ne tikai kā krogs, bet vispār kā ēka – vietā, kur 1869. gada Bukultu muižas plānā šosejas otrā pusē pretī Mūra un Damba krogiem stāv U veida Baložu kroga celtne (sk. 12. attēlu), tagad ir tukšs laukums. Visticamāk, ka krogs gājis bojā ugunsgrēkā, iespējams nodedzināts 1905./1906. gada revolūcijas laikā. Toties šosejas malā mūsdienu Brīvības gatves Nr. 452 vietā redzam iezīmētu garu ēku, kas, iespējams, ir 1920.–1930.-to gadu Baložu krogs.

To, ka Baložu krogs darbojas 1912. gadā uzzinām no laikrakstā "Dzimtenes Vēstnesis" 1915. gadā publicētā raksta, kurā stāstīts par laupītāju bandas notveršanu. Kā izmeklēšanā noskaidrots, 1912. gada 22. jūnijā "Nītaures Viļumu māju saimnieks Pēteris Sakne salīga Rīgā sevim strādnieku, bet Baložu krogā par puisi pieņemtais vīrietis ar otru savu biedri iedzirdīja Sakni un tad dažas verstis aiz Baložu kroga viņam uzbruka un gribēja atņemt naudu, bet Sakne atgaiņājās ar nazi un aplaupīšana neizdevās."[14]

Nav zināms, cik ilgi Baložkrogs darbojās. Katrā ziņā tas tika slēgts ne vēlāk par 1914. gada 31. decembri, kad, I pasaules karam turpinoties, tika atceltas visas, vēl spēkā esošās alkoholisko dzērienu tirgošanas atļaujas.[15]

Latvijas Republikas agrārās reformas ietvaros muižas un arī tām piederošie krogi tiek sadalīti, tos piešķirot gan sabiedriskām vajadzībām, gan privātpersonām. 

Lielā zemes pieprasījumu skaita dēļ Bukultu muižas sadalīšana ievelkas. Pēteris Nollendorfs, kurš iesniedzis pieprasījumu par Baložu kroga smēdes ar amatnieka gabalu piešķiršanu, 1923. gada 15. decembrī raksta lūgumu Centrālās zemes ierīcības komitejas Tehniskajai komisijai:

“Uz Rīgas apr. Ādažu pag. Mūra (Baložu) kroga smēdi, pied. pie Bukultu muižas, esmu iesniedzis rozā listi.[16] 

(Pagaidām nav īsti skaidrs, kāpēc šosejas labajā pusē vecā Baložu kroga vietā esošās smēdes oficiālā adrese bijusi “Mūra (Baložu) krogs”. Jāatzīmē, ka arī Mūra krogam blakus stāvošais Damba krogs zemes piešķiršanas lietās tiek saukts par Dambe-Baložu krogu. Tā vien šķiet, ka ikviens no trim Baložkalna krogiem reizēm ir dēvēts par Baložu krogu. Piemēram 1927. gadā, ziņojot par kontrabandas alkohola ievešanas apkarošanu “Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis” raksta: “Tanī pat dienā izkratīja Ādažu pag. Mūra (Vecā Baložu) krogā esošo tējnīcu un iebraucamo vietu, kur kontrabandistu gan neatrada, bet pienāca žūpošanu.”[17] – red. piez.)

Minēto smēdi man kā pagasta tā arī Rīgas apriņķa Komitejas ir piešķīrušas. Bukultu muižas sadalīšanas projekts ir nācis apspriešanā arī Centrālā zemes ierīcības komitejā, bet, cik man zināms, nodots pārstrādāšanai techniskajai komisijai. Sakarā ar to novilcinās arī minētās smēdes galīga piešķiršana man Centrālā zemes ierīcības komitejā.

Atļaujos paskaidrot, ka minēto smēdi lietoju 4 gadus, esmu viņai uzlicis jumtu, bet tā kā pašai smēdei ir tikai pagaidu būves raksturs (sasista no šāļiem) un jaunās smēdes vajadzība visā apkārtnē ļoti nepieciešama, tad jaunu smēdi nevaru būvēt, kamēr no manis pieprasītais zemes gabals Centrālā zemes ierīcības komitejā nebūs galīgi piešķirts.

Ievērojot izteikto, pazemīgi lūdzu pasteigt apstiprināt Bukultu muižas sadalīšanas projektu, jeb izstrādāt priekš minētās smēdes atsevišķu projektu amatnieku saimniecības lielumā un nosūtīt to Centrālai zemes ierīcības komitejai dēļ galīgas piešķiršanas.

Ceru, ka mans lūgums netiks atstāts bez ievērības.”[18]

16. attēls. Baložu kroga smēde Bukultu muižas Ēku aprakstā. LVVA 1679.f., 172. apr., 1334. lieta, 257. o.p. lapa.

To, ka uz Baložu kroga zemes, kas Bukultu muižas Zemes ierīcības projektā nodalīts kā amatnieku gabals 28F, vienīgā ēka ir Nollendorfa lietotā pagaidu smēde, kura turklāt ir nosaukta kā Baložu (nevis Mūra (Baložu) kroga smēde, redzam arī lietā pievienotajā "Ēku aprakstā" (16. attēls).[19]

Saimniecības galīgā piešķiršana Pēterim Nollendorfam tomēr jāgaida vēl veselu gadu.

1925. g. 13. janvārī oficiālajā izdevumā “Zemes Ierīcības Vēstnesis” tiek publicēts Centrālās Zemes ierīcības komisijas 10. decembra lēmums no 1924. gada 27. novembra piešķirt Pēterim Nollendorfam par dzimtu Rīgas apriņķa Ādažu pagastā Bukultu muižas Mūra kroga smēdi. Iemaksa noteikta 20 latu apmērā. [20]

Šķiet, drīz pēc īpašumtiesību apstiprināšanas P.Nollendorfs šosejas malā uz vecā kroga ēkas pamatiem uzceļ dzīvojamo māju, to nosaucot par “Krogzemjiem”. Gan māja, gan jaunā smēde jau redzama 1926. gadā sastādītā apkārtnes plānā (17. attēls)[21]

Interesanti, ka P. Nollendorfs, pēc izcelsmes vācietis[22], 1939. gadā izlēmis neatsaukties fīrera aicinājumam atgriezties etniskajā dzimtenē Vācijā, bet kopā ar ģimeni palikt Latvijā. Lai savu izvēli apliecinātu un, iespējams, izvairītos no nevēlamiem mudinājumiem repatriēties Pēteris, viņa sieva Marija (latviete, dzimusi Saldenieks) un meita Elza Vilma 1940. gadā pieņem uzvārdu Kalējs.[23]

17. attēls. Pētera Nollendorfa zemes gabals 28F ar ēkām un apkārtējie īpašumi Rīgas apriņķa Ādažu pagasta Baložu muižas saimniecības Nr. 3F izmaiņas projekta plānā. 1926. LVVA 6405.f., 2. apr., 212. lieta.

Jaunais Baložu krogs

Spriežot pēc pieminējumiem presē, 1920.-to gadu pirmajā pusē ar Baložu kroga nosaukumu tiek atvērts restorāns, kas atradās iepriekš minētajā 1905. gada uzmērojuma vienas verstes kartē iezīmētajā garajā ceļmalas ēkā (14. attēls) ar mūsdienu adresi Brīvības ielā Nr. 452. Tā kā šī ēka atrodas uz privātīpašumā jau pirms 1918. gada izpirkto “Ratnieku” zemes (sk. 17. attēlu), tad agrārās reformas materiālos tā neparādās.

18. attēls. Bijušā Jaunā Baložu kroga ēka Brīvības gatvē Nr. 452. Rīga, Baloži. 2023. gada 11. augusts. V. Grīviņa foto.
19. attēls. Neatrisinams problems. “Kamdēļ uz Baložu krogu ejot ir 3 kilometri, bet no krogus mājās nākot, 10 kilometri?” Svari. – 1927. – Nr. 11. – 15. decembris. – 4.lpp.

Jaunais Baložu krogs ātri kļūst populārs galvaspilsētas uzdzīvotāju aprindās un iegūst ne visai labu slavu, ko ilustrē humora un satīras izdevumā “Svari” 1927. gadā publicēta karikatūra “Neatrisinams problems” (19. attēls).[24]

Kā vēsturniekam Aivaram Jakovičam stāstījis bijušais Juglas ezera zvejnieks, 1920. gadā dzimušais Arvīds Sausiņš, “apakšā bija otrās šķiras restorāns, augšā – pirmās šķiras. Tur jau kādreiz stellēja mani, lai iet šņabi nest… Krodzinieks bija Dreimanis un īpašnieks bija Treimanis. (...) Un tas augšā jau bija ar visām ērtībām, ar meitenēm, vārītiem vēžiem… Šinī galā bija kalns, kas tagad norakts… Un uz kalna bija laubīte, kur bija galdi un tur varēja vasarā ārā sēdēt… Kad gāja no pirmā stāva uz otro, tur bija lācis [izbāzts]... Un es te redzēju, ka nu, kam patikās, iebāza papirosu tam lācim mutē, lai lācis pīpē, dūmi kūp… Ta vēlāk viņu izstellēja laikam ārā. Vācieši to lāci aizveda uz Murjāņiem (pie tagadējās “Sēnītes”), nolika ceļa stūrī un ielika rungu rokā.

Baložkrogā brauca no visas Rīgas bagātnieki papriecāties, savu naudu iztērēt. Bieži vien brauca arī kasieri, jo kam ta nauda vairāk ir kā kasieram! Nu un tur bija meitenes, un varēja iedzert un papriecāties, viss bija, bet, kad vajadzēja braukt mājā, ta izrādījās ka kabatas ir tukšas un galva ar riktīgi nav tā, kā vajag, nu tad paņēma, nu uzlika tepat ezermalā “šlipsi” kaklā pie kāda zemāka zara… Te bija mums tāds Breicis. Viņam bija tāds balts zirdziņš, un tas turēja par savu pienākumu aizvest viņus uz morgu.”[25]

Sausiņa stāstīto apstiprina arī virkne 1920.–1930. gadu preses publikācijas. Citēsim dažas no tām.

Tā 1926. gada augustā “Iekšlietu ministrijas Vēstnesis” ziņo:

“Valsts dzelzceļa pilsētas stacijas transporta kantora (Kaļķu ielā 36) kasiers Aleksandrs Karlovičs no Šķūņu ielas 28 16. augustā plkst. 1 naktī, nobraucot automobilī dažus metrus no Baložu kroga, iešāvis revolvera lodi labās puses deniņos. Lode, izskriedama cauri galvai, ķērusi blakus sēdošo paziņu Alfredu Siksnu arī labās puses deniņos un tur iestrēgusi. Nogādājot cietušos I pilsētas slimnīcā, K. jau bija miris, kādēļ to noveda sekcijas nodaļā, bet S. nodeva slimnīcā. Notikuma brīdī automobīlī atradušās vēl piecas personas. Pēc šofera Kārļa Veichmaņa paskaidrojuma pasažieri viņu pieņēmuši Vaļņu un Kaļķu ielas stūrī 15. augustā plkst. 11 dienā, nobraukuši Ķemeros un vēlāk atpakaļ Rīgā un no turienes uz Baložu krogu. Visu laiku pasažieri bijuši ļoti jautrā gara stāvoklī.”[26]

Laikrakstā “Pirmdienas Rīts” 1928. gada 13. februārī lasām radikāldemokrātu partijas sapulces atstāstu, kas sniedz ļoti uzskatāmu bijušā Baložu kroga rentnieka E. Karlsona raksturojumu:

“Runātāji apgalvoja, ka listes Nr. 5 otrais kandidāts E. Karlsons tagad vedot cīņu pret politiskajām partijām tādēļ, ka savā laikā viņš atstumts no socialdemokrātiem un radikāldemokrātiem. Sociāldemokrātiem viņš ieteicis turēties pie Ļeņina līnijas un izvest viņa politiku, par ko pēdējie viņu nepieņēmuši. Pag. gadā Karlsons griezies pie radikaldemokrātu partijas ar vēstuli, kurā lūdzis uzstādīt viņa kandidatūru tirdzniecības deputāta amatam un arī par Diskonta bankas direktoru, apsolot par to apvest tirdziniekus “ap stūri”. Radikaldemokrāti šo kungu noraidījuši, jo viņš nav nekāds tirgotājs, nedz arī kāds pazīstams darbinieks. Karlsons esot savā laikā turējis “Baložu krogu”, bet vēlāk bankrotējis un Rīgas notāri – Čulkovs, Livens, Kreicbergs, Meika, Krūklands un Zemgals 1925. un 1926. gadā protestējuši lielu vairumu viņa izdotos vekseļus.”[27]

Gadu vēlāk par to pašu Karlsonu lasām “Latvijas Kareivī”:

“Domn.[ieka] E. Karlsona lietā prese ziņo, ka pilsētas domes revīzijas komisija atklājusi īsti skandalozas lietas. K. bieži braukājis uz Baložu krogu, kur tam bijušas labas attiecības ar bārdāmām. Tas tām solījis dažādus labumus un daudzas pat ielicis pilsētas dienestā bērnu un nespējnieku patversmēs, pie kam tām maksāta augstākā alga. Revīzijas komisija pilnā sastāvā nobraukusi uz Baložu krogu, kur nopratinājusi ekonomu un viesmīļus. Tie visus faktus apstiprinot.”[28]

1930. gada 28. janvāra “Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis”:

“Baložu kroga mežiņā 26. janv. atrasts apm. 60 g. vecs vīrietis. Viņa kabatās atrasta izdzerta degvīna pudele un Ls 2,80 naudā, bet dokumenti nav atrasti.”[29]

1930.-to gadu sākumā Latviju, tāpat kā visu pārējo Eiropu skar ASV Volstrītas biržas sabrukuma izraisītā pasaules saimniecības krīze. Samazinās iedzīvotāju ienākumi, pieaug bezdarbs. Krītās krogu apmeklētāju skaits un, sekojoši, krodzinieku ienākumi. Grūtā finansiālā situācijā nonācis arī Baložu kroga īpašnieks vai rentnieks Aleksandrs Dreimanis. Par to liecina Rīgas apgabaltiesas Rīgas apriņķa 2. iecirkņa tiesu izpildītāja V. Jursona izsludinātā izsole, kurā 1932. gada 2. augustā plkst. 13 dienā Ādažu pagasta Baložu krogā pārdos Aleksandra Dreimaņa kustamo mantu, sastāvošu no harmoniuma “P. Nelder”, novērtēta par Ls 300.[30]

20. attēls. No “Ratnieku” mājām atdalītais zemes gabals “Juglas parks” Rīgas apriņķa Ādažu pagasta Bukultu muižas Vidzemes šosejas brīvjoslas sadalīšanas plānā. 1934. LVVA 6405.f., 2. apr., 212. lieta.

1934. gadā Baložu krogā uzstāda jaunu automātisko telefona centrāles iekārtu.[31] Tajā pat gadā sastādītā Rīgas apriņķa Ādažu pagasta Bukultu muižas Vidzemes šosejas brīvjoslas sadalīšanas plānā (20. attēls) redzam, ka Jaunais Baložu krogs tagad atrodas no “Ratnieku” mājām atdalītā zemes gabalā “Juglas parks”.[32]

Sākot no 1936. gada lielajās dienas avīzēs bieži parādās apmēram šāda satura Baložu kroga reklāmas sludinājumi:

“Baložu krogs. Skaistākais ārpilsētas restorāns. Dejas. Pastāvīgi siltas telpas. Atsevišķi kabineti – nišas. Arī slēpotāji atrod laipnu uzņemšanu. Tēl. Bukulti 30. A. Dreimanis.”[33]

1937. gadā Baložu kroga darbinieki kopā ar īpašnieku A. Dreimani ziedojuši Ls 85 Uzvaras laukuma iekārtošanai.[34]

1930.-to gadu beigās sludinājumi tomēr vairs nelīdz, klientu kļūst pārāk maz un Baložu krogu ir jāslēdz. 1940. gadā Baložu krogu nopērk Ādažu pagasta “Zviedros” dzīvojošais Valdemārs Zviedris.

1940. gada 18. maija “Jaunāko Ziņu” numurā ievietots sludinājums (cita starpā tūlīt zem Golgātas baptistu draudzes reklāmas par draudzes jaunatnes gada svētkiem):

"“Baložkrogus” atkal vaļā! Gaida viesus lielā barā! Dejas muzika ik dienas no plkst. 19–2 r. svētdienās no plkst. 17. Apmeklēt lūdz ekonoms H. Treimanis" (21. attēls).[35]

21. attēls. Jaunatvērtā Baložkroga reklāma “Jaunāko Ziņu”. 1940. g. 18. maija numurā.
22. attēls.  I. šķiras restorāna Baložu-krogs ieejas durvis. Uzņēmumā redzamās personas nav zināmas. Attēls no A.Tomašūna kolekcijas.

V. Zviedra uzņēmums ar nosaukumu “Baložu krogus V. Zviedris” ar adresi Juglas parkā 1 oficiāli tiek reģistrēts 14. jūnijā. Pēc trim dienām komūnistiskā Krievija okupē Latviju. “Valdības Vēstnesis” gan vēl joprojām turpina iznākt un Zviedra uzņēmuma reģistrācijas paziņojumu publicē 20. jūnijā.[36]

Berģos dzīvojošais mākslinieks prof. Ojārs Siliņš Aivaram Jakovičam stāstījis, ka kādu laiku pēc krievu ienākšanas (jādomā – pēc 1944. gada) krogus ēkā saimniekojuši čekisti.[37]

1948. gadā Ādažu pagasta izpildkomiteja saņēma Mangaļu mežniecības ierosinājumu apspriest jautājumu par telpu piešķiršanu mājsaimniecības centra novietošanai Berģu ciemā. Izpildkomiteja konstatējusi, ka “Juglas parkā atrodas lielāka ēka bij. Baložu krogs, ko neizlieto lauksaimniecības nolūkiem”, nolēma bijušo Baložu krogu nacionalizēt.[38] 

1959. gadā M. Edžiņš, Latvijas PSR Kultūras ministrijas bibliotēku un klubu nodaļas vadītājs, raksturojot Rīgas rajona ciemu bibliotēku darba apstākļus, norāda, ka “Berģu ciema bibliotēku pārceļ uz daudz sliktākām bijušā Baložu kroga telpām”.[39]

TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS

Tipoloģiski Baložu krogs iekļaujas lielceļa krogu grupā. Vismaz kopš 16. gadsimta, bet, iespējams, jau daudz senāk pastāvošais krogs bija novietots vienā no visintensīvāk izmantotajiem satiksmes mezgliem Latvijā, vietā, kur, dodoties uz un atgriežoties no Rīgas, saplūda ceļinieki no Vidzemes ziemeļiem un vidienas, Igaunijas un Krievijas (23. attēls).

23. attēls. Baložu kroga vieta (ar bultiņu) un galvenie no Rīgas caur Juglu izejošie Vidzemes lielceļi 17. gs. beigu kartē – Pērnavas (1) Piebalgas–Alūksnes–Pleskavas (2), Straupes–Valmieras–Valkas–Tērbatas/Pleskavas (3), Cēsu–Trikātas–Valkas–Tērbatas/Pleskavas (4) un Limbažu–Burtnieku–Rūjienas–Igaunijas lielceļš. LVVA 2909.f., 1.apr., 1002. lieta.

Pagaidām nav īsti skaidra precīza vecā (apm. līdz 1856. gadam pastāvējušās ēkas) Baložu kroga atrašanās vieta. Apvidus ainavu un pie lielceļa esošo ēku izvietojumu būtiski izmainīja Vidzemes šosejas izbūve 19. gadsimta 30.–40. gados. Līdz tam ceļš nāca laukā no Rīgas pāri Juglas tiltam, tad taisnā līnijā pa 13. gadsimta 20.-tajos gados no zemes, sprunguļiem, žagariem un kokiem Juglas un Ķīšezera sažmaugas purvainajā zemienē būvēto Bukultu dambi (atradās starp tagadējo šoseju un dzelzceļa līniju) līdz Baložkalnam, kur, Neijermīles pilskrogam (vēlāk Bukultu Mūra krogam) paliekot kreisajā pusē, pie Baložu kroga, kur ziemeļu virzienā atzarojās sānceļš uz Bukultiem, pagriezās nedaudz pa labi Elsiņu muižas virzienā (Sk. 2.–4. attēlu). Pēc šosejas izbūves līdzšinējās krogu ēkas vairs neatradās tieši ceļa malā un bija jāpārceļ jaunā vietā, kur tās redzam Bukultu muižas 1869. gada plānā (Sk. 12. attēlu).

No 16. līdz 19. gadsimtam Baložu kroga celtnes (kuras šajā laikā noteikti bija vairākkārt gājušas postā un celtas no jauna), kā tolaik lielākā daļa Vidzemes lauku krogu, visdrīzāk bija pilnībā vai daļēji būvētas no koka. 

1796. gadā J.K.Broces zīmētā Baložu kroga (traktiera) ēka ir ceļam paralēli novietota vienstāva koka garenbūve ar galā pievienotu atvērtu stadulu. Stadula, kā tas 18. gadsimta krogiem tipiski, par iebraucamo vārtu tiesu platāka nekā kroga ēka. Ēkai mūrēti lentveida pamati, stāvs būvēts no tēstiem, taisnā, ar dēļiem apsistā paksī savienotiem guļbaļķiem, bet zelmiņi pildrežģa tehnikā. Ceļa puses ieejas durvis bez nojumes, bet lievenis norobežots ar vienkāršām margām. Jumts divslīpju ar pusnošļauptiem galiem, klāts ar māla dakstiņiem. Jumtā ceļa pusē redzamas divas izbūves ar logiem, kas norāda, ka tur ierīkotas dzīvojamās telpas, visdrīzāk – istabas viesiem. Ēkai divi dūmeņi, kas varētu liecināt, ka tā iedalīta divās – vācu un zemnieku – daļās un katrai no tām ir savs apkures centrs. Pretskatā attēlotajā garenfasādē redzams, ka stāva logi ir aprīkoti ar slēģiem. Logi divvērtņu, ar 6 nelielām rūtīm katrā vērtnē. Zelminī iebūvētie logi vienvērtņu, ar 12 rūtīm katrā vērtnē.

Ap 1856. gadu celtā Baložu kroga ēka, kā redzam 1869. gada plānā un 1904. gada fotogrāfijā (sk. 12. un 15. attēlu), ir šosejai paralēla, plānā U veida vienstāva celtne. Krogus daļa, šķiet, būvēta no koka un apšūta ar dēļiem. Abos galos perpendikulāri pievienotās stadulas celtas mūrētu pilnķieģeļu stabu un tēstu guļbaļķu konstrukcijā. Fotogrāfijā redzami ceļa puses lielie stadulu vārti. Vai stadulām bija arī otri vārti – pagaidām nav zināms. Krogus daļai ir fasādes centrā novietots trīs asu mezonīns ar trīsstūrveida frontonu, kas atdalīts ar dzegu. Zem vidējā mezonīna loga piestiprināta izkārtne. No šosejas puses krogā divas simetriski izvietotas ieejas abos galos. Rīgas puses ieejai lievenis ar jumtiņu. Krogam redzami 3 dūmeņi, no kuriem vidējais, kas novietots tieši aiz mezonīna izbūves kores, augstāks par pārējiem diviem. Krogus priekšā gara slita zirgu piesiešanai, bet starp krogu un šoseju atrodas vindas aka un zirgu dzirdamā sile.

Jaunā Baložu kroga celtne (17. attēls) ir vienkārša, domājams 20. gadsimtā pārbūvēta, divstāvu garenbūve ar divslīpju jumtu.

LITERATŪRA, AVOTI UN PIEZĪMES

1 Stryk, Leonhard von. Beiträge zur Geschichte der Rittergüter Livlands. Zweiter Teil, Der lettische Distrikt. Dresden, 1885. – 66.lpp. Skatīta: dspace.ut.ee
2 LVVA 7348. f., 1. apr., 36. lieta, 536. lapa.
3 Stryk, Leonhard von. Beiträge zur Geschichte der Rittergüter Livlands. Zweiter Teil, Der lettische Distrikt. Dresden, 1885. – 67.lpp.
4 Johans Kristofs Broce Zīmējumi un apraksti. 2. sēj.: Rīgas priekšpilsētas un tuvākā apkārtne. Rīga: Zinātne, 1996. – 133. lpp.
5 LVVA 199.f., 1. apr., 58. lieta, 75. lapa.
6 LVVA 6828.f., 2.apr., 264.lieta.
7 Lancmanis, Z., Šalfejevs, B., Novoselovs, J. Rīgas vārtos : priekšpilsētas, nomales, apkārtne : ar 5 kartēm un 22 illustrācijām. Valters un Rapa, 1933. – 21. lpp. Skatīta: gramatas.lndb.lv
8 Sludināšanas // Mājas Viesis. – 1857. – Nr. 7. – 18. februāris. Skatīts: periodika.lv
9 LVVA 1679.f., 194.apr., 117/1. lieta.
10 Kröger, A. W. Verkehrs- Und Adreßbuch Der Baltischen Provinzen / Herausgegeben Von A.W. Kröger. – Riga: Selbstverl. Des Hrsg., 1892. – 17.lpp. Skatīta: kpbc.umk.pl
11 Niedre, U. 19. gadsimta Vidzemes lauku krogu vieta pagasta saimniecībā, sabiedrībā un sadzīvē // Letonikas otrais kongress. Letonikas avoti: Latvijas piekraste. Arheoloģija, etnogrāfija, vēsture. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2008. – 224. lpp.
12 LVVA 1679.f., 189.apr., 116.lieta.
13 Krievijas impērijas vienas verstes mēroga militāri topogrāfiskā karte. 1915. 1905. g. uzmērījums. No vesture.dodies.lv.
14 Tiesas nodaļa // Dzimtenes Vēstnesis. – Nr. 16. – 17. janvāris. Skatīts: periodika.lv
15 Dažādas ziņas // Zemkopis. – 1914. – Nr. 44. – 29. oktobris. Skatīts: periodika.lv
16 Zemes u.c. īpašumu piešķiršanas pieprasījumi Latvijas Republikas agrārreformas ietvaros bija iesniedzami uz divu veidu anketām jeb listēm – baltā un rozā krāsā. Uz baltajām listēm iesniedza vispārējās kārtības pieprasījumus uz lauksaimniecības zemi jaunsaimniecību izveidošanai, bet pieprasījumi par ilggadējo rentes māju, obroka gabalu, rūpniecības iestāžu, muižu centru, augļu dārzu, zivju dīķu, ēku, parku, vasarnīcu, apbūves gabalu utml. objektu piešķiršanu bija jāiesniedz uz anketām, kas iespiestas uz rozā krāsas papīra. Rozā pieprasījumus, atšķirībā no baltajiem, izskatīja, nevērtējot pieprasītāju prioritātes kategorijas, bet pirmām kārtām lūkojoties uz to spējām un resursiem attiecīgos īpašumus lietderīgi apsaimniekot kā arī uz pierādījumiem par likumā noteikto iepriekšējo ilggadīgo saimniekošanu (vismaz 20 gadus) pieprasītajā rentes mājā vai obroka gabalā.
17 Kontrabandistu vajāšana Rīgā // Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis. – 1927. – Nr. 151. – 18. oktobris. Skatīts: periodika.lv
18 LVVA 1679.f., 172. apr., 1334. lieta, 125. lapa.
19 Turpat, 257. o.p. lapa.
20 Galīgi piešķirtas rūpniecības iestādes, augļu dārzi un t.t. // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1925. – Nr. 136. – 13. janvāris. Skatīts: periodika.lv
21 Jakovičs, A. No Daugavas līdz Gaujai. 1. daļa. Jaunciema apkārtne. Rīgas ekotūrisma ceļvedis. Jumava, 2019. – 286.lpp.
22 Turpat, – 292.lpp.
23 Sludinājums // Valdības Vēstnesis. – 1940. – Nr. 77. – 6. aprīlis. Skatīts: periodika.lv
24 Svari. – 1927. – Nr. 11. – 15. decembris. – 4.lpp.
25 Jakovičs, A. No Daugavas līdz Gaujai. 1. daļa. Jaunciema apkārtne. Rīgas ekotūrisma ceļvedis. Jumava, 2019. – 290.–291.lpp.
26 Galvas pilsēta. Kāpēc? // Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis. – 1926. – Nr. 37. – 17. augusts. Skatīts: periodika.lv
27 Sensacioneli atklājumi radikaldemokrātu sapulcēs // Pirmdienas Rīts. – 1928. – Nr. 7. – 13. februāris. Skatīts: periodika.lv
28 Galvas pilsēta // Latvijas Kareivis. – 1929. – Nr. 248. – 31. oktobris. Skatīts: periodika.lv
29 Dienas notikumi. Pakāries // Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis. – 1930. – Nr. 366. – 28. janvāris. Skatīts: periodika.lv
30 Tiesu sludinājumi // Valdības Vēstnesis. – 1932. – Nr. 163. – 25. jūlijs. Skatīts: periodika.lv
31 Dzimtene. Jaunas automatiskas tēlefona centrāles // Latvijas Kareivis. – 1934. – Nr. 169. – 2. augusts. Skatīts: periodika.lv
32 Sludinājumi // Jaunākās Ziņas. – 1937. – Nr. 282. – 11. decembris. Skatīts: periodika.lv
33 LVVA 6405.f., 2. apr., 212. lieta.
34 Uzvaras laukuma talcinieki // Jaunākās Ziņas. – 1937. – Nr. 113. – 25. maijs. Skatīts: periodika.lv
35 Sludinājumi // Jaunākās Ziņas. – 1940. – Nr. 110. – 18. maijs. Skatīts: periodika.lv
36 Tiesu sludinājumi // Valdības Vēstnesis. – 1940. – Nr. 137. – 20. jūnijs. Skatīts: periodika.lv
37 Jakovičs, A. No Daugavas līdz Gaujai. 1. daļa. Jaunciema apkārtne. Rīgas ekotūrisma ceļvedis. Jumava, 2019. – 291. lpp.
38 Turpat, – 290. lpp.
39 Zinātniski tehniskai literatūrai plašu ceļu tautā // Cīņa. – 1959. – Nr. 249. – 22. oktobris. Skatīts: periodika.lv

Apraksts sagatavots ar VKKF mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu.

Iezīmes

Vietu klasifikators: 
Ceļi un robežas, krogi
Pilsēta: 
Rīga
Aizsardzības kategorija: 
kultūrvēsturisks vides objekts: oficiāla aizsardzības statusa nav
Atrašanās vieta: 
Jaunais Baložu krogs atrodas Rīgā, Baložos, Brīvības gatvē 452 (1940.g. Rīgas apriņķa Ādažu pagasts) Vidzemes šosejas malā. Koordinātas: 56.99736 24.26863. Vecā ( t.i. ap 1856.g. celtā) Baložu kroga vieta ir Brīvības gatvē 450. Koordinātas: 56.99691 24.26715. Senākā Baložu kroga vieta pagaidām nav precīzi nosakāma.

Reklāma