Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Venču kroga aptuvenā vieta atrodas Ropažu novada Garkalnes pagastā (1940.g. Rīgas apriņķa Ādažu pagasts), Venču ezera krastā, vecā Rīgas–Valmieras–Valkas–Tērbatas lielceļa trases (mūsdienās trase ir satiksmei slēgta, jo atrodas Rīgas ūdensgūtņu stingra režīma aizsargjoslā) labajā pusē. Aptuvenās koordinātas: 57.04821 24.38334.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Kroga ēka zudusi, tās kādreizējo atrašanās vietu nevar noteikt.
ZIŅAS
Lielā kadastra arklu revīzijas ietvaros zviedru valdības ierēdņi, 1682. gadā, uzskaitot Bukultu (Neuermühlen) pilsnovada Bukultu mācītāja muižai piederīgos zemniekus, protokolā ieraksta Garkalnes vakas (Langebergsche Wacke) Feldskiärens [Wend] krögare / Darwe
Detsen Land (zviedru/vācu val.).[1] Spriežot pēc nosaukuma vācu valodā, krogs ierīkots uz kādreizējās darvdeģa zemes.
Venču kroga senākais novietojums attēlots tajā pat 1682. gadā mērnieka N. Celsija sastādītajā Venta, Remberģu un Bukultu muižas plānā (2. attēls).[2] Tajā redzam, ka Rīgas ceļš posmā Venču ezers – Kauču krogs tolaik gājis pa citu trasi nekā vēlāk, nogriežoties pa labi gar Venču ezera ziemeļu galu.
Plāna eksplikācijā paskaidrots, ka ar Nr. 9 ir iezīmēts feldšera (ķirurga palīga) Jēkaba Venču krogs (feldscher Jacob Wends Krug).
Netālu no Venču kroga Garkalnes virzienā plānā iezīmēts Berga [muižas] krogs (Bergs krug).
Tāda pat situācija parādīta arī mērnieka J.A. Ulriha 1695. g. zīmētajā Rīgas–Tērbatas ceļa kartē (3. attēls).[3]
Venču krogs iezīmēts 1791. gadā sastādītajā L.A. Mellīna Rīgas apriņķa kartē (4. attēls). Šajā kartē vēl redzam arī Berga muižas krogu.[4]
Ādažu muižas 1796. gada dvēseļu revīzija nav saglabājusies, bet 1811. gada revīzijā ir ierakstītas tikai Venču mājas (Wendsche gesinde), krogs nav minēts.[5]
Tā kā esošais lielceļš laikmeta satiksmes vajadzībām atsevišķos posmos ir nepiemērots un pārvietošanās pa to apgrūtināta, īpaši laikā no rudens līdz pavasarim, 19. gadsimta 30. gados cariskā valdība nolemj izbūvēt modernu šoseju, kas savienotu Rīgu ar Pleskavu. Darbi tiek iesākti, taču šoseju Latvijas teritorijā uzbūvē tikai līdz Englārtei, kur tā aiz Englārtes zirgu pasta stacijas pieslēdzas vecajam Rīgas–Tērbatas lielceļam. Šosejas būvniecība notiek aptuveni no 1837. līdz 1845. gadam.[6] Līdz ar jaunās šosejas ierīkošanu vecā ceļa posms Elsiņu krogs (Berģi) – Iļķenes pārceltuve – Ragana (Englārte) (6. attēls) zaudē nozīmi un gandrīz visi pie tā esošie krogi – cits ātrāk, cits vēlāk – līdz 19. gadsimta II pusei visi tiek slēgti. Jaunākais kartogrāfiskais avots, kurā Venču krogs vēl ir iezīmēts pie Venču ezera, ir Rikera 1839. gada Vidzemes speciālkarte (5. attēls).[7] Vēlāk Bukultu muiža Venču krogu pārceļ pie jaunās šosejas, kur tas turpina darboties ar to pašu vārdu (7. attēls).[8]
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Tipoloģiski Venču krogs iekļaujas lielceļa krogu grupā.
17. gadsimta beigu kartēs iezīmētais krogs, kā tolaik lielākā daļa Vidzemes lauku krogu, visdrīzāk bija pilnībā vai daļēji būvēts no koka.
Tā kā ēka zudusi jau 19. gadsimtā un pagaidām nav izdevies iegūt kādus kroga celtnes aprakstus, plānus vai citus attēlus, nav zināms nedz tās kopējais ārējais izskats, nedz iekštelpu plānojums.
LITERATŪRA UN AVOTI
1 Dunsdorfs, E. Der große schwedische Kataster in Livland, 1681–1710. Kartenband / von Edgars Dunsdorfs. Stockholm: Almqvist & Wiksell, 1974. – 34.lpp.
2 LVVA 7404.f., 1.apr., 93. lieta.
3 LVVA 7404.f., 1.apr., 2195.l., 4.o.p. (50.) lapa.
4 Atlas von Liefland, 1798. Skatīts: digitalarchive.mcmaster.ca
5 LVVA 199.f., 1. apr., 1. lieta, 16. o.p. lapa.
6 Treijs, N. Latvijas ceļu vēstures liecības IV. Latvijas pirmo šoseju pieminekļi Rīgas – Englārtes posms. „Imanta” 1998.
7 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
8 LVVA 1679.f., 194.apr., 117. lieta.
Apraksts sagatavots ar VKKF mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu.
