Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Aptuvenā Kallītes kroga vieta atrodas Siguldas novada Krimuldas pagastā (1940.g. Rīgas apriņķa Krimuldas pagastā), pie vecās Rīgas–Valmieras lielceļa trases, apm. pa vidu starp “Akmeņiem” un “Burtniekiem”. Koordinātas: 57.20737 24.77368.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Kroga ēka zudusi.
ZIŅAS


Senākās ziņas par Jērkules muižas (Hoff Jerckell) krogu atrodamas 1630. gada arklu revīzijā, kurā minēts krodzinieks Gerts (Kroseneck Gerth). Krogam piedalīts ¼ arkla liels zemes gabals.[1] Jādomā, krogs jau tolaik atrodas pie Rīgas–Valmieras–Valkas–-Tērbatas lielceļa.
1638. gada revīzijā krogs Jērkulē nav ierakstīts, acīmredzot, tobrīd nedarbojas.
Krogs atkal pastāv 17. gadsimta II pusē, kad zviedru valdības ierēdņi, Lielā kadastra ietvaros 1682./1683. gadā revidējot Krimuldas pilsnovada Jērkules muižu, to ieraksta (joprojām gan vēl bez nosaukuma – Der Krough) revīzijas protokolos.[2] Krogs, kā mājvieta nr. 23/10 tiek arī iezīmēts revīzijas ietvaros sastādītajā Krimuldas pilsnovada kartē (2. attēls).[3]
Bez sava vārda Jērkules krogs gan nav palicis un nedaudz vairāk kā 10 gadus pēc Lielā kadastra revīzijas izgatavotajā, mērnieka J.A. Ulriha 1695. gada Rīgas–Tērbatas ceļa kartē redzam (3. attēls), ka to sauc par Kallītes krogu (Kallite krug).[4] Krogs atrodas ceļa labajā malā, pa vidu starp Krimuldas muižas stārasta Stenderes un Jērkules stārasta Burtnieka mājām. Mūsdienās Burtnieka mājvieta palikusi turpat, kur 17. gs. beigās, bet Stendere pārcelta vecā ceļa trases otrā pusē, apm. 300 metru tālāk.

1751. gada arklu revīzijas laikā Kallīte ir vienīgais Jērkules muižas krogs. Revīzijas aprakstā lasām (4. attēls), ka pēc krodzinieka teiktā tajā var izkroģēt no 30 līdz 40 mucām alus gadā, jo ziemā ceļš nogriežas taisni pār ezeru.[5] Ar to krodzinieks būs domājis, ka ziemā no lielceļa uz ezera otrā pusē esošo Jērkules muižu no kroga ved taisns ragavu ceļš un līdz ar to krogā apgrozās vairāk ļaužu.
Drīz pēc tam Kallītes krogs beidz pastāvēt un 1782. gada dvēseļu revīzijā Kallīte jau ierakstīta kā muižas zemnieksēta (Kallit Gesinde), kurā saimnieks Jānis ar sievu Kaču.[6]
Domājams, Jērkules Kallītes kroga pastāvēšanas beigas sakrīt ar netālā (ap 800m) Krimuldas muižas Grašu kroga un Grašu dzirnavu ierīkošanu, kas tāpat attiecināma uz 18. gadsimta 3. ceturksni. Ceļu krustojumam tuvāk novietotais jaunuzceltais plašākais un ērtākais Grašu krogs izkonkurēja Kallīti un kroģēšana tajā bija jābeidz, krogu pārveidojot par zemnieksētu.
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Tipoloģiski Kallītes krogs iekļaujas lielceļa krogu grupā.
17.–18. gadsimta avotos minētais Kallītes krogs, kā tolaik lielākā daļa Vidzemes lauku krogu, visdrīzāk bija būvēts no koka.
Tā kā pagaidām nav izdevies iegūt kādus Kallītes kroga ēkas aprakstus, tad tā izskats un plānojums nav zināms.
LITERATŪRA UN AVOTI
1 Auns, M. Turaidas un Krimuldas pilsnovada 13.–18. gadsimta vēsturiskā ģeogrāfija // Vidzemes 1624./1625. gada arklu revīzija : Turaidas, Krimuldas un Siguldas pilsnovadi. Rīga : Zinātne, 2019. – 328. lpp.
2 Dunsdorfs, E. Der große schwedische Kataster in Livland, 1681–1710. Kartenband / von Edgars Dunsdorfs. Stockholm: Almqvist & Wiksell, 1974. – 28.lpp.
3 LVVA 7404.f., 3. apr., 17. lieta.
4 LVVA 7404.f., 1.apr., 2195.l., 8.o.p. (58.) lapa.
5 LVVA 7348. f., 1. apr., 37. lieta, 474. lpp.
6 LVVA 199. f., 1. apr., 163. lieta, 8., 8.o.p. lapa.
Apraksts sagatavots ar VKKF mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu.