Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Lielstraupes Braslas kroga vieta atrodas Cēsu novada Straupes pagastā (1940.g. Cēsu apriņķa Lielstraupes pagastā), senā Tērbatas – Valmieras – Rīgas lielceļa vecās trases kreisajā pusē, vietā, kur tā apm. 100m pirms Braslas tilpa pieslēdzas autoceļam A3. Koordinātas: 57.29622 24.92385.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Krogs zudis, tā vietā pļava.
ZIŅAS
Senākās dokumetārās ziņas par Lielstraupes Braslas kroga pastāvēšanu, kādas ar Dr.hist. Munta Auna palīdzību izdevās uziet, rodamas 1630. gada Vidzemes arklu revīzijā, kuras laikā zviedru valdības ierēdņi konstatē, ka Lielstraupei pieder 2 krogi – viens pie Braslas (Braßle), kas jau pabeigts un otrs pie pils (furm hause), kas vēl tiek būvēts. Braslas krogs neapšaubāmi atrodas turpat, kur vēlāk ar šādu nosaukumu zināmais krogs – pie Braslas tilta Rīgas ceļā uz Lielstraupes robežas. [1]
1638. gada revīzijas laikā Lielstraupei pieder jau 4 krogi, no kuriem 3 apdzīvoti. Tie ir Braslas krogs (Brasselsche krüger), Pilskrogs (Schloß krüger) un Vārnas krogs (Wahrne).[2]
1683. gada revīzijā ir nosaukti vairāki Straupes pilsnovada krogi. To vidū arī Braslas krogs.[3]
Lielstraupes Braslas kroga senākais kartogrāfiskais attēlojums rodams 1683. gada revīzijas laikā tapušā muižas plānā (2. attēls), tāpat tas redzams iezīmēts J.A. Ulriha 1695. gada Rīgas –Tērbatas ceļa kartē (3. attēls). Abās kartēs kroga novietojums parādīts ceļa labajā pusē.
1751. gada Vidzemes arklu revīzijā Lielstraupes muižā darbojas Pilskrogs, Šnores muižas krogs, Taucēna un Braslas krogs. Visu krogu ēkas uzbūvētas no jauna (acīmredzot nopostītas Lielajā ziemeļu karā) un visās kopā izkroģē no 240 līdz 250 mucām alus gadā.[4]
Iespējams, jaunā Braslas kroga ēka uzcelta nevis ceļa labajā pusē, kur atradās līdz tam, bet pretējā – kreisajā pusē, kur to redzam vēlāk.
Lielstraupes Braslas krogs ar kroga simbolu bez nosaukuma parādīts 1793. gadā sastādītajā L.A. Mellīna Valmieras apriņķa kartē (5. attēls).[5] Vēlāk tas iezīmēts Rikera 1839. gada Vidzemes speciālkartē[6] un 1866. gada 3 verstu mēroga Krievijas impērijas militāri topogrāfiskajā kartē.[7]
Valmieras bruģa tiesas ap 1866.g. sastādītā apriņķa krogu un šeņķu (alkoholisko dzērienu pārdotuvju) sarakstā Braslas krogs (Braslekrug) ir viens no trim Lielstraupes muižas krogiem. Iznomāts krodziniekam Jahn Moor.[8]
Braslas krogu un tam blakus esošās ēkas redzam Lielstraupes muižas 1887.–1894. gada plānā (7. attēls).[9]
Pagaidām nav zināms, cik ilgi Lielstraupes Braslas krogā turpinājusies kroģēšana. 1892. gadā publicētajā Krēgera “Vidzemes adresu grāmatā” Lielstraupes muižā nav norādīts neviens krogs[10], taču tas, ņemot vērā ziņas par Lielstraupes Kalna kroga darbību 19.gs. beigās / 20. gs. sākumā, jāuzlūko nevis kā faktiskās situācijas rādītājs, bet kā ar brīvprātīgas anketēšanas metodi sastādītās adresu grāmatas nepilnība.
Katrā ziņā Braslas kroga darbība beidzas, ja ne ātrāk, tad 1900. gadā, kad Baltijas guberņās tiek ieviests valsts spirta monopols un Vidzemē slēdz ap 66% līdz tam pastāvējušo krogu.[11] Par kroga darbības pārtraukšanu liecina arī tā simbola pārsvītrojums ap 1900. gadu sastādītajā Straupes draudzes kartē (8. attēls). 1907. gada uzmērījuma Krievijas impērijas 1 verstes mēroga militāri topogrāfiskajā kartē Braslas kroga vietā iezīmēta zemnieksēta “Brasla” – muižas rentes māja.
Vienīgā pašlaik zināmā Lielstraupes Braslas kroga fotogrāfija ir 20. gadsimta sākuma uzņēmums (9. attēls), kura priekšplānā upes otrā krastā jau kopš 17. gadsimta pastāvošais Inciema Braslas krogs, bet no Lielstraupes kroga redzama vien gala siena ar stadulas vārtiem un daļa jumta.
Latvijas Republikas agrārās reformas ietvaros muižas un tām piederošie krogi tiek sadalīti, tos piešķirot gan sabiedriskām vajadzībām, gan privātpersonām. Rentes mājas parasti tiek piešķirtas to ilggadējiem rentniekiem.
1922. g. 7. aprīlī oficiālajā izdevumā “Zemes Ierīcības Vēstnesis” tiek publicēts Centrālās Zemes ierīcības komisijas 3. marta lēmums (prot.nr. 395, p. 4) no 1921. gada 9. oktobra piešķirt Kristīnei Jāņa m. Amoliņ no Braslas kroga mājas vienu jaunsaimniecību; pārējo zemi ieskaitīt fondā, rezervējot mežsarga dienesta zemi.[12]
1927. gadā Kristīne Amoliņa savu jaunsaimniecību ar Braslas krogu pārdod Mildai un Aleksandram Striģeļiem par Ls 1000.[13]
Citu ziņu par Lielstraupes Braslas kroga piederību, lietojumu un tā iedzīvotājiem Latvijas Republikas gados un padomju okupācijas periodā ziņu pagaidām nav. Vecā krogus celtne kā atsevišķa lietošanas kārtībā esoša ēka vēl iezīmēta PSRS armijas ģenerālštāba 1947. gada (10. attēls) un 1963. gada militāri topogrāfiskajās kartēs. 1980.-to gadu uzmērījuma topogrāfiskajās kartēs šajā vietā jau vairs nekā nav, pat ne drupas.
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Tipoloģiski Lielstraupes Braslas krogs iekļaujas lielceļa krogu un tilta krogu grupā. 17. gadsimta avotos minētais Braslas krogs, kā tolaik visi Vidzemes lauku krogi, visdrīzāk bija būvēts no koka. Līdz 20. gadsimta 70.-tajiem gadiem pastāvējusī ēka datējama, domājams, ar 19. gadsimta sākumu / I pusi, kad muižnieki, vadoties no atziņas, ka ilgmūžīgo akmens ēku celtniecībā ieguldītie līdzekļi ar laiku atmaksājas, krogus ēkas sāka celt mūra konstrukcijā.
Ēka celta kā lielceļam paralēla garenbūve nešķeltu laukakmeņu mūra konstrukcijā. Krogam bijusi viena vai divas gareniski pievienotas stadulas.
Jumts bija divslīpju ar nošļauptiem galiem, klāts, šķiet, ar māla dakstiņiem.
Iekštelpu plānojums nav zināms.
LITERATŪRA UN AVOTI
1 LVVA 7348.f., 1.apr., 3.lieta, 158a.
2 Dunsdorfs, E. Vidzemes 1638. gada arklu revīzija. Latvijas vēstures avoti. IV sējums. II burtnīca. Latvijas vēstures institūta apgādiens, 1938. – 420.lpp.
3 Dunsdorfs, E. Der große schwedische Kataster in Livland, 1681–1710. Kartenband / von Edgars Dunsdorfs. Stockholm: Almqvist & Wiksell, 1974. – 77.lpp.
4 LVVA 7348.f., 1. apr., 37. lieta, 890. lapa.
5 Atlas von Liefland, 1798. Skatīts: digitalarchive.mcmaster.ca
6 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
7 Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
8 LVVA 114.l., 1.apr., 1818.l., 38.lapa.
9 LVVA 1679.f., 194.f., 294. lieta.
10 Kröger, A. W. Verkehrs- Und Adreßbuch Der Baltischen Provinzen / Herausgegeben Von A.W. Kröger. – Riga: Selbstverl. Des Hrsg., 1892. – 30., 31. lpp. Skatīta: kpbc.umk.pl
11 Niedre, U. 19. Gadsimta Vidzemes lauku krogu vieta pagasta saimniecībā, sabiedrībā un sadzīvē // Letonikas otrais kongress. Letonikas avoti: Latvijas piekraste. Arheoloģija, etnogrāfija, vēsture. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2008. – 224. lpp.
12 Galīgi piešķirtas zemes // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1922. – Nr. 33. – 7. aprīlis. Skatīts: periodika.lv ; Oficiālā daļa [Kļūdas labojums] // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1923. – Nr. 68. – 5. maijs. Skatīts: periodika.lv.
13 Oficiālā daļa // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1927. – Nr. 249. – 14. oktobris. Skatīts: periodika.lv.
Apraksts sagatavots ar VKKF mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu.
