Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Kalnakrogs atradies Cēsu novada Straupes pagasta (1940.g. Cēsu apriņķa Lielstraupes pagastā) Straupes ciemā, senā Rīgas–Tērbatas ceļa kreisajā malā, Straupes pilsētas, vēlāk Lielstraupes pilsmuižas teritorijā, kas viduslaikos bijusi nodalīta no apkārtnes ar aizsarggrāvi. Aptuvenās koordinātas: 57.34881 24.94811.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Pārbūvētā Kalnakroga ēka mūsdienās ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja “Kalnsētas”. Ēka apmierinošā tehniskā stāvoklī. Jumts klāts ar azbestcementa (šīfera) viļņotām plāksnēm.
ZIŅAS
Krogs vai krogi Straupē, Rīgas–Valmieras–Tērbatas tirdzniecības ceļa mezgla punktā, visdrīzāk pastāvēja jau kopš 14. gadsimta, kad šeit blakus pilij izveidojās apdzīvota vieta.
Novadpētniecības literatūrā ir pieminēta[1] kāda Livonijas ordeņa mestra Voltera fon Pletenberga 1507. gadā Eberhardam Rozenbergam izdota lēņu grāmata, kurā itkā tiek izlēņots arī krogs Straupē. Tomēr, iepazīstoties ar publicēto dokumenta oriģinālu[2], noskaidrojās, ka Pletenbergs Straupē Rozenbergam izlēņojis tikai dzirnavas (molendinum in Ropa), bet pieminēto krogu – Siguldas priekšpilī (item cauponam in suburbio castri Segewaldensis).
Senākās dokumetārās ziņas par krogu pastāvēšanu Straupes novadā, kādas ar Dr.hist. Munta Auna palīdzību izdevās uziet, rodamas 1630. gada arklu revīzijā, kuras laikā zviedru valdības ierēdņi konstatē, ka Lielstraupei pieder 2 krogi – viens pie Braslas (Braßle), kas jau pabeigts un otrs pie pils (furm hause), kas vēl tiek būvēts. Braslas krogs neapšaubāmi atrodas turpat, kur vēlāk ar šādu nosaukumu zināmais krogs – pie Braslas tilta Rīgas ceļā uz Lielstraupes robežas. Pilskrogs – pašsaprotami pie pils, iespējams – vēlākais Kalna krogs. Nav norādīts vai krogi tikuši atjaunoti vai celti no jauna. Par Mazstraupi protokolā rakstīts, ka tai senāk bijis viens krogs Straupes pilsētiņā (ein Krugh im Stettchen zu Roph) un ir vēl divas tukšas krogus vietas. Viena tukša krogus vieta arī Mazstraupei piederošajā Raiskumā. Tāpat norādīts, ka viena krogus vieta Lielstraupes miestā (Ein Krugstette im Hakelwergke fur Groß Roph) pieder Riebiņu muižai.[3]
1638. gada revīzijā Lielstraupei pieder 4 krogi, no kuriem 3 apdzīvoti. Tie ir Braslas krogs (Brasselsche krüger), Pilskrogs (Schloß krüger) un Vārnas krogs (Wahrne).[4] Vārnas krogs visdrīzāk bijis iekārtots Vārnas, mūsdienu Stalbes pagasta “Vārnēnu” mājās. Tās atrodas pie senā ceļa, kas aiz kādreizējā Braslas kroga vietas atzarojas no Rīgas–Valmieras lielceļa, ved pāri Plaužu un Pekšu ezera sažmaugai, tad apliec Rustēga jeb Ungura ezeru gar tā ziemeļu galu, kur savienojas ar ceļu, kas nāk no Limbažiem un dodas tālāk uz Cēsīm.
Savukārt Mazstraupē ar tai piederošo Raiskuma muižu 1638. gadā ir divi apdzīvoti krogi – viens Baukalnā (Baumkaln) un otrs Lielstraupē, miestā. Atsevišķi pieminēts vēl arī kurzemnieks Klauss Cubšs (Zubsch), kurš kroģē kādā nelielā pirtī (klein Badstuben) Daibes pusē (Westnormschen Paggast, kas, šķiet, 1683. gada revīzijā pierakstīts kā Weesnerische).[5]
Vēl 1638. gadā pie Straupes miesta (beym Roopschen flecken) atrodas arī Riebiņu muižas (Rhebinders hoff) krogs, kas “tikai nesen kā [atkal] apdzīvots”.[6]
1683. gada revīzijā ir nosaukti vairāki Straupes pilsnovada krogi. Tostarp Braslas krogs, Raiskuma krogs, vecais ķēķis (Der Alte Koch – vai šis bija krogs, traktieris, t.s. brandvīna ķēķis jeb destilatūra vai kas cits, vēl būtu jāskaidro.) un Pilskrogs Lielstraupē, kā arī Mazstraupes krogs, Riebiņu krogs un krogs pie pils Mazstraupē.[7] Domājams, vismaz trīs no minētajiem krogiem – Pilskrogs (visdrīzāk – vēlākais Kalnakrogs), Mazstraupes krogs (visdrīzāk – vēlākais Lejaskrogs) un Riebiņu krogs, kas Straupē minēti jau 1638. gada revīzijā, 1683. gadā atrodas pašā Straupes miestā vai tā pievārtē. Nedaudz vēlāk, J.A. UIriha 1695. gadā zīmētajā Rīgas–Tērbatas ceļa kartē (2. attēls), Straupē redzam jau četrus krogus.[8] Pirmais, skaitot no Rīgas puses, atrodas pašā Straupes vidū, ceļa kreisajā malā, iepretī pilij. Kartē tas nosaukts par Riebiņu muižas krogu (Rebindershoff krug). Otrs (kartē – Lielstraupes krogs, vēlākos avotos – Kalnakrogs) novietots tāpat ceļa kreisajā malā, pirms tas pagriežas pa labi uz Valmieras pusi. Trešais (kartē – Mazstraupes krogs, vēlāk Lejaskrogs) – tūlīt aiz pagrieziena, arī kreisajā pusē, bet ceturtais (kartē – Lielstraupes krogs, vēlāk Šņores krogs) – aiz nākamā pagrieziena, bet ceļa pretējā, labajā pusē.
18. gadsimta beigās Straupi ar tās krogiem zīmē J.K.Broce. Viņš, attēlojot miesta ainavu, vairākos attēlos dokumentē visus četrus krogus, taču vārdā nosauc tikai Šņores krogu. Riebiņu krogs viņam ir “krogs pie lielceļa” (1778) un “Mazstraupei piederošā traktiera ēka” (1793), Kalnakrogs – “Lielstraupes mūra krogs” (1793), bet Lejaskrogs, lai gan labi uzzīmēts un nešaubāmi atpazīstams kā krogs(1793), vispār nav nekādi nosaukts.[9]
19. gadsimta divdesmitajos vai trīsdesmitajos gados Straupi zīmējis Kr. Kunce. Zīmējumā, kas attēlo skatu uz Straupi no Rīgas puses (4.attēls), redzama pils un pilsmuižas apbūve, kurā, paceļoties augstāk pār apkārtējām mājām, labi pamanāma apjomīgā Kalnakroga ēka.[10]
Rikera 1839. gada Vidzemes speciālkartē ceļa posmā starp Lielstraupi un Straupes mācītajmuižu ar krogus simboliem norādīti trīs krogi.[11] Kuri tieši no četriem 19.gs. sākumā zināmiem Straupes krogiem tie varētu būt – atliek vien minēt. Varbūt Šņores krogs tobrīd jau vairs nepastāv un iezīmēti ir Lejaskrogs, Kalnakrogs un Riebiņu krogs?
Gan Kalnakrogu, gan arī pārējos trīs J.Ulriha kartē iezīmētos krogus, tajās pat atrašanās vietās kā 17. gadsimta beigās, redzam attēlotus (5. attēls) Mazstraupes muižas 1867./1868.gada plānā.[12] Tā pati aina vērojama arī Lielstraupes muižas 1887. gadā izgatavotajā plānā.[13]
Valmieras bruģa tiesas ap 1866.g. sastādītos apriņķa sīkpreču tirgotavu, krogu un šeņķu (alkoholisko dzērienu pārdotuvju) sarakstos redzam, ka Straupē tobrīd darbojas Lielstraupes pilsmuižas Kalnakrogs ar bodi, Mazstraupes muižai piederošā Riebiņbode un Lejaskrogs ar bodi.[14]
Apmēram laikā no 1870. Līdz 1880. gadam Kalnakrogā līdzīgi kā daudzos Vidzemes krogos, kas atrodas pie lielākām apdzīvotām vietām, tiek izbūvēts otrais stāvs, tajā ierīkojot arī zāli saviesīgiem un sabiedriskiem pasākumiem. Tur notiek gan kora priekšnesumi un pašdarbnieku teātra izrādes, gan uz sanāksmēm pulcējas lauksaimnieku un citas biedrības.[15]
Esošā zāle biedrību vajadzībām, īpaši teātra izrādēm, kuras Straupē uzved Labdarības biedrība, tomēr nav piemērota – “Tai nebija neviena loga, izņemot 2 skatuves logus, kurus izrīkojumu reizēs aizklāja skatuves aizkari, ka pat dienas laikā zāle bija apgaismota ar lampas gaismu. Skatuve bija maza un zema, aktieru ģērbkambari bija alu veidīgi iedobumi jumta pažobelēs. Šie kambarīši nebija apsildāmi un bija tik zemi, ka tikai tie aktieri, kas atradās pie durvīm, varēja kājās nostāties, citiem visiem vajadzēja pieliekties vai nekustoši sēdēt uz kādas kastes. Tie bija nevien neērti, bet arī neveselīgi, īpaši ziemu, kur uz skatuves sasvīdušiem aktieriem vajadzēja pārģērbties.”[16] Tiek meklēts risinājums, kas rezultējas ar Kalnakroga zāles pārbūvi, kura tiek pabeigta 1897. gadā.[17]
1892. gadā publicētajā Krēgera “Vidzemes adresu grāmatā” Mazstraupes muižā ir pieminēts Riebiņu krogs ar sīkpreču tirgotavu un Lejas krogs, kurā pārdod sēklas, bet Lielstraupes pilsmuižā nav norādīts neviens krogs.[18] Šeit jāmin, ka adresu grāmatas tika sastādītas pēc muižu īpašnieku brīvprātīgā anketēšanā sniegtām ziņām, tāpēc ne vienmēr tās ir precīzas un īstenībai atbilstošas. Visdrīzāk, ka arī šajā gadījumā Lielstraupes muiža adresu grāmatā palikusi bez krogiem kādas kļūdas, aizmāršības vai cita iemesla dēļ. Maz ticams, ka Kalnakrogs 1880./1890.-to gadu mijā savu darbību uz īsu brīdi būtu pārtraucis, lai pēc dažiem gadiem to atkal atjaunotu.
To, ka Kalnakrogs 19. un 20. gadsimta mijā darbojas, apliecina avīzē “Balss” 1900. gadā publicētā rakstiņā atrodams Straupes krogu apskats:
“Agrāki Straupē bija 4 krogi, Liel-Straupei 2 un Maz-Straupei 2; bet jau vairāk gadus atpakaļ bija katrai muižai tikai viens krogs. Vienu Maz-Straupes krogu nopirka Liel-Straupes muižas īpašnieks un tā vietā uzcēla divstāvu namu. Viens Liel-Straupes krogs tagad vēl tiek lietots un uz viņa augšas ir Straupes labdarīšanas biedrības telpas. Otrais Liel-Straupes krogs sen jau kalpo daudz labākam nolūkam. – Viņa vienā galā ir ierīkota aptieka un otrā galā ārsta māja ar lazareti, kuras bija nepieciešami vajadzīgas.”[19]
Lai gan pēc pulksten 10.00 vakarā krogū varēja atrasties tikai ceļinieki, krodzinieki šo noteikumu bieži neievēroja, ļaujot iesilušajiem dzērājiem turpināt uzdzīvi, kas nereti beidzās ar ķildām un izkaušanos, bet reizēm vēl bēdīgāk. Tā 1908. gada naktī uz Lielo piektdienu “Kalna krogā bijuse stipra dzeršana un liela ķilda, pie kuras piedalījušies kādi 6 vietējie iedzīvotāji, to starpā arī kāds pie Baukalna piederīgs jauneklis. Otrā rītā pēdējais atrasts upē pagalam. Domā, ka viņš iepriekš nogalināts un tad iesviests upē; jo naktī vēlu no turienes dzirdēti palīgā saucieni. Visi krogu ķildnieki apcietināti. N.”[20]
1909. gadā izdotajā Rihtera “Vidzemes adresu grāmatā” kā vienīgais Mazstraupes muižas krogs nosaukts Plāča krogs, bet Lielstraupē minēti 2 krogi – pilsmuižas Kalna krogs un Taucēn-Gaujas krogs (Tauzen-Aa-Krug).[21] Nav skaidrs, kāpēc šāds nosaukums tiek lietots, jo Taucēnkroga vietā, kā to redzam Lielstraupes muižas 1887.gada plānā[22], jau 19.gadsimta beigās izveidota Lieltaucēnu pusmuiža, bet Gaujas krogs atrodas Gaujas malā (mūsdienu Straupes pag. “Gaujēni”), 11km attālumā no Taucēniem.
Laikā īsi pirms Pirmā pasaules kara Kalnakroga ēka, šķiet, bijusi diezgan nolaistā stāvoklī:
“Liel-Straupes muižas īpašnieka, Valsts Padomes locekļa barona Rozena krogs ir nokļuvis nevēlamā stāvoklī. Kroga jumts aiz vecuma vaj kā citādi ir tāds, kas neizpilda savu pienākumu: lietus laikā jumtam un griestiem nāk cauri ūdens un apdraudē krogā tos, kuriem tur ir vaj nav jābūt. Tā dažas nedēļas atpakaļ, apmēram ap to pašu laiku, kad barons Rozens žūpības apkarošanas jautājumā tik sirdīgi no Valsts Padomes tribīnes aizstāvēja Baltijas muižnieku privilēģijas iedzīvotāju apdzirdīšanas jautājumā, minētā krogā bijis novērojams šāds skats: lietum līstot caur griestiem nācis ūdens, no kam bufetes istabā uz grīdas saradušās lielas ūdens peļķes. Zināmā mērā cietis no lietus arī bufetčiks, jo ap to vietu lietus nācis cauri, tādēļ daži tam ieteikuši apvilkties lietus mēteli. Vaj var sacīt, ka pie tamlīdzīgas iekārtas ceļinieks, priekš kura krogs, kā muižnieki sakās, visvairāki esot ierīkots, var lietus laikā atrast vajadzīgas patversmes? Ja sacītais pats par sevi arī diez ko vēl nenozīmē, tomēr zīmīgi ir tas, ja ņemam vērā, kam šis krogs pieder un ko saka tā īpašnieks. Redzams, ka ar krogu labierīcību nebūt tā nestāv, kā to sludina barons Rozens.”[23]
1922. gadā Rozeniem nacionalizēto Kalnakrogu Latvijas valdība kā jaunsaimniecību piešķir Lielstraupes “Jāņkalnu” saimnieka dēlam, skolotājam, virsniekam, Brīvības cīņu dalībniekam Jānim Bideram. Par to viņam valstij jāiemaksā 20,000 Latvijas rubļu. [24]
Saimniekošanu Kalnakrogā J.Biders sāk, atjaunojot kroģēšanu. Daļa straupiešu par to, protams, visai priecīgi, bet citiem bijušā skolotāja rūpals nešķiet atbalstāms un vietējai sabiedrībai noderīgs. Kāds Arčuks 1926. gadā raksta:
“Straupes pagasta Kalna krogā bij. skolotājs Biders atvēra otrās šķiras traktieri, kurā tirgojas kā darbdienās tā svētdienās. Pirmos Ziemas svētkos 100 metru attālā baznīcā pulcējās lauku saimnieki pielūgt Dieviņu, bet B. traktierī skanēja dzērāju dziesmiņas. Kroga mājā dzīvo policijas kārtībnieks G., kurš netur par vajadzīgu sastādīt protokolu pret B. par tautas apdzirdīšanu aizliegtā laikā. Mēs, straupieši, esam nesaprašanā, priekš kam šis kārtībnieks tiek algots?”[25]
Drīz pēc tam J.Biders traktieri slēdz un krogū, kas tiek pārdēvēts par “Kalnsētām”, ierīko dažādu preču tirgotavu. “Straupes grāmatā” teikts, ka veikalā bija nopērkams viss, kas straupiešiem vajadzīgs, arī desas, konfektes, Ķuzes ražotās šokolādes. Veikala telpā stāvēja cukura maisi, siļķu mucas, stikla loksnes, Latvello velosipēdi, pie griestiem karājās sakas, groži, sedulkas. Nopērkami arī amatniekiem vajadzīgie materiāli - audumu baķi, āda kurpju gatavošanai, pat kurpnieku špeiles (cietkoka nagliņas). Bija arī būvmateriāli, priekškrogā glabājās cements, bet vaļējo kaļķi turēja šķūnītī, ko uzcēla “Kalnsētu” galā uz Rīgas pusi. [26]
Kā daudzviet muižās un miestos, arī Straupē tirgus vieta bija izvēlēta blakus krogam. Straupē gadatirgi notika Miķeļos un Lapu dienā – septembrī un maijā. Uz tirgu sabrauca amatnieki, tika izdarīti pasūtījumi, kurus izpildīja līdz nākamajai tirgus reizei. Rosīgi notika lopu pirkšana un pārdošana. “Straupes grāmatā” publicētas Andra Grīnberga atmiņas par pēdējo plašo tirgu 1940. gada pavasarī pirms krievu karaspēka ienākšanas:
"Viss tagadējais "Aletas" laukums (2023.g. šeit atrodas degvielas uzpildes stacija “Viada” – red.piez.) bija tirgotājiem pilns. Placis sniedzās līdz bijušajai Šķesteru mājai pie Melnā tilta, bet ceļam otrajā pusē – līdz pat Vētrām.
Atceros, vectēvs (Mazstraupes dzirnavnieks Grīnbergs) no čigāniem nopirka zirgu, ko pāris dienu vēlāk dabūja nošaut. Čigāns līda zirgam pa vēdera apakšu cauri, un zirgs stāvēja tik rāms kā jērs. Vectēvs nākamajā dienā jūdza jauniegādāto zirgu savos labākajos ratos, nu izbrauks, bet zirgs kā sāka sperties, tā sasita visas ilksis, vāģa priekšu, skali vienpagaisu. Tad zirgu piesēja otrādi – ar pakaļkājām pret mūri. Trakoja tā, ka kājas bija vienās asinīs. Atbrauca no Plāča vetārsts Spruksts, saka – jūs neko tam zirgam neizdarīsit, tas ir ar kaut ko sazāļots. Tā arī dabūja zirgu nošaut."[27]
1940. gadā krievpadomju okupācijas vara veikalu nacionalizē un mantas pārved uz “Zaļkalnu” kooperatīvo veikalu.
Okupanti J.Bideru gribējuši arestēt un deportēt jau 1941. gada izvešanās, bet tas neesot izdevies. Nav zināms vai Biders nespēja vai negribēja doties bēgļu gaitās 1944. gada rudenī. Viņš palika Straupē un jau 1945. gada ziemā tika apcietināts un apsūdzēts par sadarbību ar vācu okupācijas laika latviešu palīgpoliciju jeb tā dēvētajiem šucmaņiem. Domājams, Biders kā bijušais aizsargs bija iesaistījies palīgpolicijas "C" kategorijas vietējā vienībā. Šīs vienības komplektējās galvenokārt no bij. aizsargu organizācijas darbiniekiem, un tie pastāvīgu algu nesaņēma. Šie palīgpolicisti turpināja savu parasto nodarbību ārpus palīgpolicijas, un tos pieaicināja kārtības dienestam tikai nepieciešamības gadījumos, piem. tiltu, noliktavu vai citu svarīgu objektu apsardzībai, partizānu un diversantu apkarošanai utt.[28]
J.Bideram piesprieda 10 gadus gadus ieslodzījuma, nosūtot tā izciešanai uz Vorkutu. Pēc gada, 1946.gada februārī, viņš tur mira. 1949. gadā uz Sibīriju, ar nometināšanu Tomskas apgabalā, izsūtīja arī viņa sievu Annu Bideri ar trim bērniem.[29]
Otrā pasaules kara gados Straupes krogu izmanto kara hospitāļa vajadzībām.
1945. vai 1946. gadā, kad Jānis Biders jau gadu ir projām izsūtījumā Vorkutā, Kalnsētās patērētāju savienība atver tējnīcu, kurā strādājusi Lielstraupes pagasta vecākā Arvīda Brīdiņa meita Lizete. Veikals Kalnsētās slēgts ap 1946. gadu. Ap 1950. gadu tur darbojies desu cehs, jo Vija Šulce atcerējusies, ka tolaik no turienes bijis jāved desas uz pirmo kolhoza balli “Vecpastā”.[30]
Kalnakroga ēka savu 19. gadsimta beigās ieguvušo izskatu saglabā līdz 1960.-tajiem gadiem. 1966. gadā pie tās filmē Blaumaņa tēlotā Alaines kroga skatus mākslas filmai “Purva bridējs”.
Ap 1968. gadu Kalnakroga ēku vēlreiz pārbūvē, nojauc stadulu un paplašina otro stāvu, izveidojot tajā dzīvokļus Straupes narkoloģiskās slimnīcas darbiniekiem. [31]
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Tipoloģiski Kalnakrogs iekļaujas lielceļa krogu grupā, lai gan tikpat labi to, līdz ar blakus esošo Riebiņkrogu vienā un Lejaskrogu otrā pusē, varētu dēvēt arī par miesta krogu, muižas krogu vai baznīckrogu. Dažos 17. gadsimta dokumentos (sk. augstāk) Kalnakrogs saukts arī par Lielstraupes Pilskrogu.
Senākās Kalnakroga celtnes noteikti bija būvētas no koka – tāpat kā visa pārējā lauku sētu un, lielākoties, arī muižu apbūve Livonijā līdz pat 18. gadsimtam. Broces zīmējumos redzamā Kalnakroga mūra celtne visdrīzāk tapusi 18. gadsimta vidū vai II pusē.
Par kādreizējo ēkas veidolu var spriest pēc vairākiem vēsturiskajiem zīmējumiem un fotoattēliem – ēka ir bijusi tipisks laukakmens mūra lielceļa krogs ar vienu gareniski pievienotu stadulu. Ēkai ir bijis divlīpju jumts ar nošļauptiem galiem, un spriežot pēc J. K. Broces un Kr. Kunces zīmējumiem, gandrīz visām muižas kompleksā ietilpstošajām ēkām 18. gadsimtā bijis māla dakstiņu jumta segums, tai skaitā arī Kalnakrogam. Jumts pārbūvēts 19. gadsimta 70.-to gadu sākumā, izbūvējot mezonīnus un mainot jumta konfigurāciju uz četrslīpju jumtu, kā arī jumta stāvā izveidojot zāli ar skatuvi un ģērbkambari. Otrā pārbūve, paplašinot otrā stāva telpas, notikusi 19.gs. 90.-to gadu beigās, bet trešā, kad atkal izmainīta jumta konstrukcija, atgriežoties pie divslīpju jumta kā arī uzcelts otrais stāvs stadulas daļā – 20.gs. 60.-to gadu II pusē.
Aprakstu sastādīja: Valters Grīviņš, Elza Elīza Vītola
LITERATŪRA UN AVOTI
1 Vasile, R. (red.) Straupes grāmata. Straupes pagasta padome, 2007. – 158.lpp.
2 Bruiningk, Hermann Von. Livländische Güterurkunden (aus den Jahren 1501 bis 1545). Bd. II, Der Livländische Güterurkunden/ herausgegeben von Hermann von Bruiningk. Riga: Kommissionsverlag von A.Gulbis, 1923. - 34.lpp. Skatīts: dspace.ut.ee
3 LVVA 7348.f., 1.apr., 3.lieta, 158a., 161a., 165.lapa.
4 Dunsdorfs, E. Vidzemes 1638. gada arklu revīzija. Latvijas vēstures avoti. IV sējums. II burtnīca. Latvijas vēstures institūta apgādiens, 1938. – 420.lpp.
5 Turpat – 425.lpp.
6 Turpat – 434.lpp.
7 Dunsdorfs, E. Der große schwedische Kataster in Livland, 1681-1710. Kartenband / von Edgars Dunsdorfs. Stockholm: Almqvist & Wiksell, 1974. – 77.lpp.
8 LVVA 7404.f., 1.apr., 2195.l., 11. (64.) lapa.
9 Johans Kristofs Broce Zīmējumi un apraksti. 4. sēj.: Latvijas mazās pilsētas un lauki. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2007. – 85., 91. lpp.
10 Pauluči, F. Livonijas piļu attēli no marķīza Pauluči albuma. – Rīga: Latvijas vēstures inst., 2008.
11 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
12 LVVA 1679.f., 194.f., 294., 294.lieta.
13 LVVA 1679.f., 194.f., 294., 295.lieta.
14 LVVA 114.l., 1.apr., 1818.l., 34., 38.lapa.
15 Par zemkopības sa-eimām Rīgas–Valmieras apriņķī // Baltijas Zemkopis. – 1882. – Nr.2. – 13.janvāris. Skatīts:
periodika.lv ; Straupes Dziedāšanas un Labdarības biedrības // Pēterburgas Avīzes. – 1902. – Nr.51. – 26.jūnijs. Skatīts: periodika.lv
16 Straupes Dziedāšanas un Labdarības biedrības. Beigas. // Pēterburgas Avīzes. – 1902. – Nr.52. – 30.jūnijs. Skatīts: periodika.lv
17 Turpat.
18 Kröger, A. W. Verkehrs- Und Adreßbuch Der Baltischen Provinzen / Herausgegeben Von A.W. Kröger. – Riga: Selbstverl. Des Hrsg., 1892. – 30., 31.lpp. Skatīta: kpbc.umk.pl
19 M.M.r. No Straupes // Balss. – 1900. – Nr.36. – 6.septembris. Skatīts: periodika.lv
20 No Straupes // Dzimtenes Vēstnesis. – 1908. – Nr.87. – 16.aprīlis. Skatīts: periodika.lv
21 Richters, A. Baltische Verkehrs- Und Adressbücher. Bd. 1, Livland. Riga : A. Richter, 1909. – 364., 365.sleja. Skatīts: dspace.ut.ee
22 LVVA 1679.f., 194.f., 294.lieta.
23 Liel-Straupe. Barona Rozena krogs. // Dzimtenes Vēstnesis. – 1914. – Nr.36. – 13. februāris. Skatīts: periodika.lv
24 Piešķirti uzņēmumi // Latvis. – 1922. – Nr.161. – 15.marts. Skatīts: periodika.lv
25 Dažādas ziņas. Bij. skolotājs krodznieks un likuma pārkāpējs // Sociāldemokrāts. – 1926. – Nr.2. – 3.janvāris. Skatīts: periodika.lv
26 Vasile, R. (red.) Straupes grāmata. Straupes pagasta padome, 2007. – 205.lpp.
27 Turpat – 207.lpp.
28 vesture.eu
29 Vasile, R. (red.) Straupes grāmata. Straupes pagasta padome, 2007. – 205.–206.lpp.
30 Turpat – 164.–165.lpp.
31 Turpat – 165., 207.lpp.
Apraksts sagatavots ar VKKF atbalstu.
