Sila krogs

Pievienoja:

Valters Grīviņš, 27.03.2023

Organizācija:

1. attēls. “Sili” – vēsturiskās Sila kroga ēkas saglabājusies un pārbūvētā daļa. Ar sarkanu raustītu līniju iezīmētas aptuvenās kādreizējā kroga apjoma kontūras: 1 – nojauktā kroga daļa; 2 – Plāča puses stadula; 3 – iespējamā Stalbes puses stadula. 2022. gada 22.aprīlis. V.Grīviņa foto.

Koordinātas (WGS 84):

57.37025 25.00661

Koordinātas nav precizētas dabā

Krogs

ATRAŠANĀS VIETA

Vēsturiskais Sila krogs atrodas Cēsu novada Stalbes pagastā (1940.g. Cēsu apriņķa Stalbes pagastā), senā Rīgas – Tērbatas lielceļa kreisajā pusē, starp Rozbeķu Lielkrogu un Stalbes Veckrogu, vietā, kur kādreizējais ceļa līkums savienojas ar mūsdienās iztaisnoto A3 autoceļu. Koordinātas: 57.37025 25.00661.

MŪSDIENU STĀVOKLIS

Mūsdienās kroga ēkas saglabājusies daļa ir dzīvojamā māja “Sili”. Māja ir apdzīvota, labā tehniskā stāvoklī. Jumts segts ar azbestcementa viļņotajām loksnēm. 2022.g. Īpašniece Biruta Lazdāne.

ZIŅAS

Stalbes muižai piederošs krogs Rīgas-Valmieras ceļa malā, netālu no robežas ar Rozbeķu muižu, pastāv vismaz kopš 17. gadsimta, kad zviedru valdības ierēdņi, Lielā kadastra ietvaros 1683. gadā revidējot Straupes pilsnovada Straupes draudzei piederīgo Stalbes muižu, revīzijas protokolos ieraksta Sila krogu (Nya Krougen, Silles Krug).[1] Krogs, tolaik gan novietots ceļa labajā (no Straupes puses) nevis kreisajā pusē kā vēlāk 19.gs., iezīmēts arī šajā pat gadā mērnieka P.Bekmana sastādītajā Stalbes muižas plānā.[2] Kā redzams pēc plānā attēlotā apkārtnes reljefa un zemsedzes apraksta, Sila krogs savu vārdu ieguvis no tā, ka atradies meža vidū. Blakus krogam ir iekopts neliels krodzinieka tīrums, bet visapkārt egļu mežs, kas ziemeļu pusē aug “smilšu kalnos”, bet rietumos pāriet “sūnu purvā”.

2. attēls. Sila krogs (Nya Krougen – atzīmēts ar “2.”) P.Bekmana 1683. gadā zīmētajā Stalbes muižas plānā. LVVA 7404.f., 1.apr., 207.lieta.

3. attēls. Sila krogs (Sille krug) J.A. Ulriha 1695. g. zīmētā Rīgas–Tērbatas ceļa kartē. LVVA 7404.f., 1.apr., 2195.l., 12. (65.) lapa.

Sila krogu (Sille krug) tajā pat ceļa pusē kā 1683. gadā redzam arī J.A. Ulriha 1695. gadā zīmētā Rīgas–Tērbatas ceļa kartē.[3]

1793. gadā sastādītajā L.A. Mellīna Valmieras apriņķa kartē Sila krogs nav iekļauts, iespējams, tobrīd tas nepastāv. Vēlāk tas iezīmēts Rikera 1839. gada Vidzemes speciālkartē (Sille)[4] un 1866. gada 3 verstu mēroga Krievijas impērijas militāri topogrāfiskajā kartē.[5]

Valmieras bruģa tiesas ap 1866.g. sastādītā apriņķa krogu un šeņķu (alkoholisko dzērienu pārdotuvju) sarakstā Sila krogs(Sille Krug) ir viens no trim Stalbes muižas krogiem. Krodznieks – Jānis Johansons (Jahn Johanson).[6]

4. attēls. Sila krogs (Sillekrug) Stalbes muižas plānā. 1896. LVVA 1679.f., 194.apr., 298.lieta.

1892. gadā publicētajā Krēgera “Vidzemes adresu grāmatā” Stalbes muižā nav norādīts neviens krogs, bet jādomā, ka tas tomēr pastāv, jo kā “Sillekrug” ir iezīmēts ar 1896. gadu datētajā Stalbes muižas plānā. [7] Pēc plānā iezīmētajām ēku apjoma kontūrām redzams, ka krogs ir gara taisnstūra garenbūve, kurai ceļa pretējā pusē atrodas kāda neliela, atsevišķa celtne, iespējams, kalve.

Ar krogus simbolu un nosaukumu “Sillen Kr.” Sila krogs iezīmēts ap 1900. gadu sastādītā Straupes draudzes kartē,[8] bet 1903. gadā izdotajā Valmieras apriņķa ceļu kartē kā “Silla Kr.”.[9]

5. attēls. Sila krogs (Sillen Kr.) ap 1900.g. sastādītā Straupes draudzes kartē. LVVA 1679.f., 189.apr., 189.lieta.

Kā vienīgā Stalbes muižas krodzniecības iestāde Sila krogs ar krodzinieku Strazdiņu iekļauts 1909. gadā izdotajā Rihtera “Vidzemes adresu grāmatā”.[10] Domājams, Sila krogā kroģēšanas turpinās vismaz līdz I pasaules kara sākumam 1914. gadā.

Latvijas Republikas agrārās reformas ietvaros no Stalbes muižas 1922. gadā atdala neatsavināmo daļu, kas paliek pēdējā muižas īpašniekā Konrāda Bolto Hohenbaha rīcībā. Šajā daļā iekļauts Sila krogs līdz ar 152,57 pūrvietām (52,684ha) zemes. Šo īpašumu ar nosaukumu “Silakrogs” 1924. gadā par 8000 zelta latiem no K. Bolto Hohenbaha nopērk Alīda Martinsone, dzimusi Lūse.[11]

6. attēls. “Apkārtējo māju saimnieki pie Silakroga. 1934.g.” (Uzraksts uz attēla aizmugurējās puses.) Attēls no Birutas Lazdānes albuma.

Pēc tagadējās saimnieces, Alīdas brāļa meitas Birutas Lazdānes, stāstītā, abi Martinsoni bijuši tirgotāji, viņiem piederējuši veikali Valmierā un Alojā. Pēc Latvijas okupācijas krievpadomju vara Martinsonus divas reizes izsūtījusi uz Sibīriju. Atbraukuši mājās un pēc pāris nedēļām izsūtīti otrreiz. Otrā reizē vīrs Sibīrijā miris, Latvijā atgriezusies tikai Alīda ar meitu.[12]

Silakrogā paliek dzīvot Birutas ģimene, bet pēc padomju varas mērauklas vienai ģimenei tāds īpašums ir pārāk liels, tādēļ mājā iemitina vēl 5 ģimenes.

1949. gada pavasarī Silakrogs nodeg dēļ kāda iedzīvotāja neuzmanīgas rīkošanās ar uguni. Lielākā daļa drupu tiek nojaukta, bet vidusdaļu atjauno, izbūvējot dzīvojamo māju.

7. attēls. Silakrogs pēc nodegšanas. 1949.g. 30.marts. Attēls no Birutas Lazdānes albuma.

8. attēls. “Sili” – Sila kroga atlikusī pārbūvētā daļa. Skats no pagalma puses. 2022.g. 22.aprīlis. V.Grīviņa foto.

9. attēls. Skats no Sila kroga puses Plāča virzienā. 1 – Lielkrogs un vecā Rīgas–Valmieras ceļa trase, 2 – Plāča krogs, 3 – Baukalna kroga vieta. 2022.gada 22.aprīlis. V.Grīviņa foto.

TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS

Tipoloģiski Sila krogs pieskaitāms pie lielceļa krogiem. Kroga celtne līdz mūsdienām saglabājusies tikai daļēji – 1949. gadā nodegušās ēkas mūra atliekas iebūvētas dzīvojamā mājā “Sili”. Spriežot pēc 1949. gada 30. martā uzņemtā fotoattēla (sk. 7. attēlu), krogs ir bijis garš, ar krogiem neierasti plašām kroga telpām, un tam varētu būt bijusi gareniski pievienota stadula abos ēkas galos, kā arī bijusi otrā stāva izbūve – mezonīns, kas saglabājies līdz mūsdienām. Ēku apkurinājušas vairākas krāsnis, par ko liecina veseli četri dūmeņi. Pēc ēkā iebūvētā neapmestā mūra un saglabājušiem vēsturiskajiem foto var secināt, ka krogs bijis celts laukakmens mūra konstrukcijā ar ķieģeļu apmūrējumu logu un durvju ailām. Logailas bijušas krogiem neierasti lielas, ar divām vērtnēm, katra vērtne simetriski dalīta 3 daļās.

Aprakstu sastādīja: Valters Grīviņš, Elza Elīza Vītola

LITERATŪRA UN AVOTI

1 Dunsdorfs, E. Der große schwedische Kataster in Livland, 1681–1710. Kartenband / von Edgars Dunsdorfs. Stockholm: Almqvist & Wiksell, 1974. – 78.lpp.
2 LVVA 7404.f., 1.apr., 207.lieta.
3 LVVA 7404.f., 1.apr., 2195.l., 12. (65.) lapa.
4 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
5 Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
6 LVVA 114.l., 1.apr., 1818.l., 40.lapa.
7 LVVA 1679.f., 194.apr., 298.lieta.
8 LVVA 1679.f., 189.apr., 189.lieta.
9 Wegekarte Des Wolmarschen Kreises Mit Den Kirchspiels- Und Gutsgrenzen / Herausgegeben Vom Liv-Estländischen Landeskultur Bureau. Photo-Lithografie E. Berthelson, and Jonk & Polevski. 1903. Skatīta: dspace.ut.ee
10 Richters, A. Baltische Verkehrs- Und Adressbücher. Bd. 1, Livland. Riga : A. Richter, 1909. – 353.lpp. Skatīts: dspace.ut.ee
11 Izraksti no LVVA lietām[bez lietu numuru norādes]. No Birutas Lazdānes personīgā arhīva.
12 V.Grīviņa ekspedīcijas materiāli. Teicēja: Biruta Lazdāne, dz. 1935.g. Silakrogā. Pierakstīts 22.04.2022, “Silos”.

Apraksts sagatavots ar VKKF atbalstu.

Iezīmes

Vietu klasifikators:

Ceļi un robežas, krogi

Pagasts:

Stalbes pagasts

Aizsardzības kategorija:

kultūrvēsturisks vides objekts: oficiāla aizsardzības statusa nav

Atrašanās vieta:

Cēsu novada Stalbes pagastā (1940.g. Cēsu apriņķa Stalbes pagastā), senā Rīgas – Tērbatas lielceļa kreisajā pusē, starp Rozbeķu Lielkrogu un Stalbes Veckrogu, vietā, kur kādreizējais ceļa līkums savienojas ar mūsdienās iztaisnoto A3 autoceļu.