Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Lejaskrogs atradies Cēsu novada Straupes pagasta (1940.g. Cēsu apriņķa Lielstraupes pagastā) Straupes ciemā, senā Rīgas–Tērbatas ceļa kreisajā malā, blakus Straupes pilsētas, vēlāk Lielstraupes pilsmuižas teritorijai, kas viduslaikos bijusi nodalīta no apkārtnes ar aizsarggrāvi. Lejaskrogs atradies tieši aiz aizsarggrāvja, pirms iebrauktuves muižas teritorijā. Mūsdienās šajā vietā atrodas šoseja. Aptuvenās koordinātas: 57.34943 24.94866.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Krogs zudis – nojaukts 1960.-to gadu beigās, taisnojot Rīgas–Valmieras šoseju.
ZIŅAS
Krogs vai krogi Straupē, Rīgas–Valmieras–Tērbatas tirdzniecības ceļa mezgla punktā, visdrīzāk pastāvēja jau kopš 14. gadsimta, kad šeit blakus pilij izveidojās apdzīvota vieta.
Novadpētniecības literatūrā ir pieminēta[1] kāda Livonijas ordeņa mestra Voltera fon Pletenberga 1507. gadā Eberhardam Rozenbergam izdota lēņu grāmata, kurā itkā tiek izlēņots arī krogs Straupē. Tomēr, iepazīstoties ar publicēto dokumenta oriģinālu[2], noskaidrojās, ka Pletenbergs Straupē Rozenbergam izlēņojis tikai dzirnavas (molendinum in Ropa), bet pieminēto krogu – Siguldas priekšpilī (item cauponam in suburbio castri Segewaldensis).
Senākās dokumetārās ziņas par krogu pastāvēšanu Straupes novadā, kādas ar Dr.hist. Munta Auna palīdzību izdevās uziet, rodamas 1630. gada arklu revīzijā, kuras laikā zviedru valdības ierēdņi konstatē, ka Lielstraupei pieder 2 krogi – viens pie Braslas (Braßle), kas jau pabeigts un otrs pie pils (furm hause), kas vēl tiek būvēts. Braslas krogs neapšaubāmi atrodas turpat, kur vēlāk ar šādu nosaukumu zināmais krogs – pie Braslas tilta Rīgas ceļā uz Lielstraupes robežas. Pilskrogs – pašsaprotami pie pils, iespējams – vēlākais Kalna krogs. Nav norādīts vai krogi tikuši atjaunoti vai celti no jauna. Par Mazstraupi protokolā rakstīts, ka tai senāk bijis viens krogs Straupes pilsētiņā (ein Krugh im Stettchen zu Roph) un ir vēl divas tukšas krogus vietas. Viena tukša krogus vieta arī Mazstraupei piederošajā Raiskumā. Tāpat norādīts, ka viena krogus vieta Lielstraupes miestā (Ein Krugstette im Hakelwergke fur Groß Roph) pieder Riebiņu muižai.[3]
1638. gada revīzijā Lielstraupei pieder 4 krogi, no kuriem 3 apdzīvoti. Tie ir Braslas krogs (Brasselsche krüger), Pilskrogs (Schloß krüger) un Vārnas krogs (Wahrne).[4] Vārnas krogs visdrīzāk bijis iekārtots Vārnas, mūsdienu Stalbes pagasta “Vārnēnu” mājās. Tās atrodas pie senā ceļa, kas aiz kādreizējā Braslas kroga vietas atzarojas no Rīgas–Valmieras lielceļa, ved pāri Plaužu un Pekšu ezera sažmaugai, tad apliec Rustēga jeb Ungura ezeru gar tā ziemeļu galu, kur savienojas ar ceļu, kas nāk no Limbažiem un dodas tālāk uz Cēsīm.
Savukārt Mazstraupē ar tai piederošo Raiskuma muižu 1638. gadā ir divi apdzīvoti krogi – viens Baukalnā (Baumkaln) un otrs Lielstraupē, miestā. Atsevišķi pieminēts vēl arī kurzemnieks Klauss Cubšs (Zubsch), kurš kroģē kādā nelielā pirtī (klein Badstuben) Daibes pusē (Westnormschen Paggast, kas, šķiet, 1683. gada revīzijā pierakstīts kā Weesnerische).[5]
Vēl 1638. gadā pie Straupes miesta (beym Roopschen flecken) atrodas arī Riebiņu muižas (Rhebinders hoff) krogs, kas “tikai nesen kā [atkal] apdzīvots”.[6]
1683. gada revīzijā ir nosaukti vairāki Straupes pilsnovada krogi. Tostarp Braslas krogs, Raiskuma krogs, vecais ķēķis (Der Alte Koch – vai šis bija krogs, traktieris, t.s. brandvīna ķēķis jeb destilatūra vai kas cits, vēl būtu jāskaidro.) un Pilskrogs Lielstraupē, kā arī Mazstraupes krogs, Riebiņu krogs un krogs pie pils Mazstraupē.[7] Domājams, vismaz trīs no minētajiem krogiem – Pilskrogs (visdrīzāk – vēlākais Kalnakrogs), Mazstraupes krogs (visdrīzāk – vēlākais Lejaskrogs) un Riebiņu krogs, kas Straupē minēti jau 1638. gada revīzijā, 1683. gadā atrodas pašā Straupes miestā vai tā pievārtē. Nedaudz vēlāk, J.A. UIriha 1695. gadā zīmētajā Rīgas–Tērbatas ceļa kartē (2. attēls), Straupē redzam jau četrus krogus.[8] Pirmais, skaitot no Rīgas puses, atrodas pašā Straupes vidū, ceļa kreisajā malā, iepretī pilij. Kartē tas nosaukts par Riebiņu muižas krogu (Rebindershoff krug). Otrs (kartē – Lielstraupes krogs, vēlākos avotos – Kalnakrogs) novietots tāpat ceļa kreisajā malā, pirms tas pagriežas pa labi uz Valmieras pusi. Trešais (kartē – Mazstraupes krogs, vēlāk Lejaskrogs) – tūlīt aiz pagrieziena, arī kreisajā pusē, bet ceturtais (kartē – Lielstraupes krogs, vēlāk Šņores krogs) – aiz nākamā pagrieziena, bet ceļa pretējā, labajā pusē.
18. gadsimta beigās Straupi ar tās krogiem zīmē J.K.Broce. Viņš, attēlojot miesta ainavu, vairākos attēlos dokumentē visus četrus krogus, taču vārdā nosauc tikai Šņores krogu. Riebiņu krogs viņam ir “krogs pie lielceļa” (1778) un “Mazstraupei piederošā traktiera ēka” (1793), Kalnakrogs – “Lielstraupes mūra krogs” (1793), bet Lejaskrogs, lai gan labi uzzīmēts un nešaubāmi atpazīstams kā krogs(1793), vispār nav nekādi nosaukts.[9]
Rikera 1839. gada Vidzemes speciālkartē ceļa posmā starp Lielstraupi un Straupes mācītajmuižu ar krogus simboliem norādīti trīs krogi.[10] Kuri tieši no četriem 19.gs. sākumā zināmiem Straupes krogiem tie varētu būt – atliek vien minēt. Varbūt Šņores krogs tobrīd jau vairs nepastāv un iezīmēti ir Lejaskrogs, Kalnakrogs un Riebiņu krogs?
Valmieras bruģa tiesas ap 1866.g. sastādītos apriņķa sīkpreču tirgotavu, krogu un šeņķu (alkoholisko dzērienu pārdotuvju) sarakstos redzam, ka Straupē tobrīd darbojas Lielstraupes pilsmuižas Kalnakrogs ar bodi, Mazstraupes muižai piederošā Riebiņbode un Lejaskrogs ar bodi.[11]
1892. gadā publicētajā Krēgera “Vidzemes adresu grāmatā” Mazstraupes muižā ir pieminēts Riebiņu krogs ar sīkpreču tirgotavu un Lejas krogs, kurā pārdod sēklas, bet Lielstraupes pilsmuižā nav norādīts neviens krogs.[12] Adresu grāmatas tika sastādītas pēc muižu īpašnieku brīvprātīgā anketēšanā sniegtām ziņām, tāpēc ne vienmēr tās ir precīzas un īstenībai atbilstošas. Šajā gadījumā, attiecībā uz Mazstraupes muižu, gan jādomā, ka informācija ir pareiza.
1900. gadā, sakarā ar valsts degvīna monopola ieviešanu Vidzemē, Lejaskrogs pēc vairāku simtu gadu pastāvēšanas tiek slēgts:
“Lai gan Cēsis no Straupes nav tālu, tad tomēr kā draudzes viducis še ir Liel-Straupes muiža, kur atrodas luterticīgo, kā arī pareizticīgo baznīca, divas tirgotavas, labdarības un zemkopības biedrības un arī krājkase. Še arī saņem pastu Liel-Straupes un Maz-Straupes pagasti. Tādēļ arī svētdienās še mēdz būt diezgan liela kustība. Līdz monopola ieviešanai še pastāvēja divi krogi, bet no [1900. gada] 1. jūlija tā sauktais “Lejas krogs” slēdza savas durvis. Kroņa degvīna pārdotava atrodas verstis trīs no Straupes, vecajā “Straupes pastā”. Pateicoties šim apstāklim, dzeršana pēdējā laikā še stipri mazinājusies. Tagad gan gribot degvīna pārdotavu pārcelt uz Straupes muižu, bet muižas valde uz to labprāt negribot ie-iet.” [13]
Ļoti iespējams, saistībā ar kroga slēgšanu 1900. gada vasarā arī sastādīts Mazstraupes īpašniecei baronesei Olgai Meijerforfai piederošā Lejaskroga un tam piekrītošā zemes gabala plāns (6.attēls). Blakus krogam plānā iezīmēta kāda neliela ēka, iespējams – smēde (ēka labi redzama 7.attēlā).[14]
Dažas ainas no kroga sadzīves, ko atminējies Lejaskroga krodzinieka mazdēls Jānis Dāvidsons, publicētas “Straupes grāmatā”:
“Uzkodām krogā pie vecā Dāvidsona varēja dabūt ķilavas un sālītas renģes. Tās apmeklētājiem nolika priekšā trauciņā. Krodzinieks beigās pēc atstātajām galvām saskaitījis, cik jāmaksā. Cilvēki bijuši tik godīgi, ka nevienam nav nācis prātā kādu zivs gabalu noslēpt vai to apēst, lai par zivi nebūtu jāmaksā.
Ja kādreiz ar dzērājiem izcēlusies nesaprašanās par rēķina samaksu, piemēram, dzērājs apgalvojis, ka jau esot samaksājis, bet krodzinieks prasījis maksāt otrreiz, Dāvidsons teicis “Es jau nu zinu, ka tu neesi maksājis un otrreiz maksāt neprasu, bet tad nemaksā vis man, maksā pagasta nabagiem.” Uz letes stāvējusi kastīte ar uzrakstu “pagasta nabagiem” un nauda tikusi ielikta tur. Dāvidsons laiku pa laikam aiznesis nodot naudu uz pagasta valdi.
Garos ziemas vakarus krogā īsinot, krodziniece ar kroga apmeklētājiem, ja tie uzstājuši, spēlējusi uz “Šrift” un “Adler”, t.i., cipars un ērglis. Krodziniece no atvilktnes ņēmusi kapeiku monētas. Tādas pat licis pretspēlētājs. Likusi minēt – cipars vai ērglis. Ja spēlētājs uzminējis, nauda – viņam, ja ne – jādod krodziniecei. Te, kā pari vēlāk stāstījusi, šad tad pielaidusi kādu viltību. Tomēr, kad redzējusi, ka pretspēlētājs diezgan bieži paspēlē, palicis žēl un tādā reizē no savas puses “uzstādījusi” bez maksas kādu pudeli”.”[15]
Šeit gan jāpiezīmē, ka 1906. gadā dzimušais (ja “Straupes grāmatā” publicētais dzimšanas gads ir pareizs) Jānis Dāvidsons pats personīgi nekādi nevarēja būt pieredzējis notikumus, kas Lejaskrogā risinājušies pirms tā slēgšanas 1900. gadā – tās var būt tikai atmiņas par bērnībā dzirdētiem vectēva vai citu cilvēku stāstiem...
Kāds bijis Lejaskroga pielietojums vai nomnieki laikā no 1900. gada līdz I pasaules karam, man pagaidām nav izdevies noskaidrot. Iespējams tajā bijusi ierīkota kāda tējnīca vai tamlīdzīgs iestādījums, jo Lejaskrogs – neskatoties uz to, ka kroģēšana tajā vairs nenotika – iezīmēts ar krogus simbolu vēl gan ap 1900. gadu izgatavotajā Straupes draudzes kartē[16], gan 1903. gadā izdotajā Valmieras apriņķa ceļu kartē.[17]
“Straupes grāmatā” teikts, ka Lejaskrogā 19.gs. beigās – 20.gs. sākumā telpas īrējis fotogrāfs un dažādu amatu pratējs Ernests Aide[18] – avotos balstītu apstiprinājumu tam man pagaidām gan nav izdevies atrast. Turpat arī minēts, ka 20. gs. Lejaskrogā ilgus gadus bijusi aptieka, kurā aptieķniece pati gatavojusi zāles. Straupieši arī stāstījuši, ka ēkā dzīvojusi sieviešu drēbniece Vīna.
Latvijas Republikas agrārās reformas ietvaros muižas un tām piederošie krogi nereti tiek piešķirti sabiedriskām vajadzībām. Tā arī Mazstraupes pagasta Lejas krogs ar Centrālās Zemes ierīcības komisijas 1927. gada 21.decembra lēmumu tiek piešķirts Straupes draudzes laukstrādnieku biedrībai “par dzimtu”.[19]
Lejaskroga ēka pastāv līdz 1960.-to gadu beigām. “Straupes grāmatā” publicēta 1960.-tajos gados uzņemta fotogrāfija (11.attēls), kurā redzams, ka krogum jau nojauktas stadulas daļas jumta konstrukcijas. Ap 1969. gadu, taisnojot Rīgas-Valmieras šoseju, tiek nojaukta arī atlikusī ēkas daļa.
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Tipoloģiski Lejaskrogs iekļaujas lielceļa krogu grupā, lai gan tikpat labi to, līdz ar blakus esošo Kalnakrogu un Riebiņkrogu, varētu dēvēt arī par miesta krogu vai baznīckrogu.
Senākās Lejaskroga celtnes noteikti bija būvētas no koka - tāpat kā visa pārējā lauku sētu un, lielākoties, arī muižu apbūve Livonijā līdz pat 18. gadsimtam. Broces zīmējumos redzamā Lejaskroga mūra celtne visdrīzāk tapusi 18. gadsimta vidū vai II pusē. Tā ir ēka ar gareniski pievienotu stadulu, kas atradusies Plāča pusē. Stadulai divi vārti – vieni gala fasādē, otri, kā redzams 20.gs. sākuma fotogrāfijās, ieslīpi no ceļa puses – ērtākai iebraukšanai. Krogam bijis divslīpju jumts ar nošļauptiem galiem. Jumts segts ar māla dakstiņiem, kas 20. gadsimtā nomainīti pret jumta apdares loksnēm. Ēkai krogus daļā bijuši vairāki sīkrūtoti lodziņi (sešrūšu un deviņrūšu – sk. 9.attēlu) ar slēģiem, kā arī, visticamāk, 20. gadsimta 20.–30. gados izbūvētas atsevišķas telpas ēkas jumta stāvā.
Aprakstu sastādīja: Valters Grīviņš, Elza Elīza Vītola
LITERATŪRA UN AVOTI
1 Vasile, R. (red.) Straupes grāmata. Straupes pagasta padome, 2007. – 158.lpp.
2 Bruiningk, Hermann Von. Livländische Güterurkunden (aus den Jahren 1501 bis 1545). Bd. II, Der Livländische Güterurkunden/ herausgegeben von Hermann von Bruiningk. Riga: Kommissionsverlag von A.Gulbis, 1923. - 34.lpp. Skatīts: dspace.ut.ee
3 LVVA 7348.f., 1.apr., 3.lieta, 158a., 161a., 165.lapa.
4 Dunsdorfs, E. Vidzemes 1638. gada arklu revīzija. Latvijas vēstures avoti. IV sējums. II burtnīca. Latvijas vēstures institūta apgādiens, 1938. – 420.lpp.
5 Turpat – 425.lpp.
6 Turpat – 434.lpp.
7 Dunsdorfs, E. Der große schwedische Kataster in Livland, 1681–1710. Kartenband / von Edgars Dunsdorfs. Stockholm: Almqvist & Wiksell, 1974. – 77.lpp.
8 LVVA 7404.f., 1.apr., 2195.l., 11. (64.) lapa.
9 Johans Kristofs Broce Zīmējumi un apraksti. 4. sēj.: Latvijas mazās pilsētas un lauki. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2007. – 85., 91. lpp.
10 Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
11 LVVA 114.l., 1.apr., 1818.l., 34., 38.lapa.
12 Kröger, A. W. Verkehrs- Und Adreßbuch Der Baltischen Provinzen / Herausgegeben Von A.W. Kröger. – Riga: Selbstverl. Des Hrsg., 1892. – 30., 31.lpp. Skatīta: kpbc.umk.pl
13 No Straupes // Balss. - 1901. - Nr.11. - 14.marts. Skatīts: periodika.lv
14 LVVA 6828.f., 6.apr., 3776. lieta.
15 Vasile, R. (red.) Straupes grāmata. Straupes pagasta padome, 2007. – 163.–164.lpp.
16 LVVA 1679.f., 189.apr., 189.lieta.
17 Wegekarte Des Wolmarschen Kreises Mit Den Kirchspiels- Und Gutsgrenzen / Herausgegeben Vom Liv-Estländischen Landeskultur Bureau. Photo-Lithografie E. Berthelson, and Jonk & Polevski. 1903. Skatīta: dspace.ut.ee
18 Vasile, R. (red.) Straupes grāmata. Straupes pagasta padome, 2007. – 204.lpp.
19 Galīgi piešķirtās rūpniecības iestādes, augļu dārzi u.t.t. // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1928. – Nr.264. – 31.janvāris. Skatīts: periodika.lv
Apraksts sagatavots ar VKKF atbalstu.
