Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Riebiņu krogs atradies Cēsu novada Straupes pagasta (1940.g. Cēsu apriņķa Lielstraupes pagastā) Straupes ciemā, senā Rīgas–Tērbatas ceļa, mūsdienu autoceļa A3 (Inčukalns–Valmiera) kreisajā malā, tieši pretī Lielstraupes muižai, kādreiz aizsarggrāvjiem nocietinātajā pilsmuižas un miesta teritorijā. Aptuvenās koordinātas: 57.34819 24.94702.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Krogs zudis – nojaukts vai pārbūvēts 19.gs. beigās un pārbūvētā ēka nodegusi 20.gs. I pusē. Tagad (2022.g.) aptuvenā krogus vietā atrodas 20.gs. vidū celta divstāvu dzīvojamā māja, kuras pirmajā stāvā darbojas veikals “Vesko”.
ZIŅAS
Krogs vai krogi Straupē, Rīgas–Valmieras–Tērbatas tirdzniecības ceļa mezgla punktā, visdrīzāk pastāvēja jau kopš 14. gadsimta, kad šeit blakus pilij izveidojās apdzīvota vieta.
Novadpētniecības literatūrā ir pieminēta[1] kāda Livonijas ordeņa mestra Voltera fon Pletenberga 1507. gadā Eberhardam Rozenbergam izdota lēņu grāmata, kurā itkā tiek izlēņots arī krogs Straupē. Tomēr, iepazīstoties ar publicēto dokumenta oriģinālo tekstu[2], noskaidrojās, ka Pletenbergs Straupē Rozenbergam izlēņojis tikai dzirnavas (molendinum in Ropa), bet pieminēto krogu – Siguldas priekšpilī (item cauponam in suburbio castri Segewaldensis).
Senākās dokumetārās ziņas par krogu pastāvēšanu Straupes novadā, kādas ar Dr.hist. Munta Auna palīdzību izdevās uziet, rodamas 1630. gada arklu revīzijā, kuras laikā zviedru valdības ierēdņi konstatē, ka Lielstraupei pieder 2 krogi – viens pie Braslas (Braßle), kas jau pabeigts un otrs pie pils (furm hause), kas vēl tiek būvēts. Braslas krogs neapšaubāmi atrodas turpat, kur vēlāk ar šādu nosaukumu zināmais krogs – pie Braslas tilta Rīgas ceļā uz Lielstraupes robežas. Pilskrogs – pašsaprotami pie pils, iespējams – vēlākais Kalna krogs. Nav norādīts vai krogi tikuši atjaunoti vai celti no jauna. Par Mazstraupi protokolā rakstīts, ka tai senāk bijis viens krogs Straupes pilsētiņā (ein Krugh im Stettchen zu Roph) un ir vēl divas tukšas krogus vietas. Viena tukša krogus vieta arī Mazstraupei piederošajā Raiskumā. Tāpat norādīts, ka viena krogus vieta Lielstraupes miestā (Ein Krugstette im Hakelwergke fur Groß Roph) pieder Riebiņu muižai.[3]
1638. gada revīzijā Lielstraupei pieder 4 krogi, no kuriem 3 apdzīvoti. Tie ir Braslas krogs (Brasselsche krüger), Pilskrogs (Schloß krüger) un Vārnas krogs (Wahrne).[4] Vārnas krogs visdrīzāk bijis iekārtots Vārnas, mūsdienu Stalbes pagasta “Vārnēnu” mājās. Tās atrodas pie senā ceļa, kas aiz kādreizējā Braslas kroga vietas atzarojas no Rīgas-Valmieras lielceļa, ved pāri Plaužu un Pekšu ezera sažmaugai, tad apliec Rustēga jeb Ungura ezeru gar tā ziemeļu galu, kur savienojas ar ceļu, kas nāk no Limbažiem un dodas tālāk uz Cēsīm.
Savukārt Mazstraupē ar tai piederošo Raiskuma muižu 1638. gadā ir divi apdzīvoti krogi – viens Baukalnā (Baumkaln) un otrs Lielstraupē, miestā. Atsevišķi pieminēts vēl arī kurzemnieks Klauss Cubšs (Zubsch), kurš kroģē kādā nelielā pirtī (klein Badstuben) Daibes pusē (Westnormschen Paggast, kas, šķiet, 1683. gada revīzijā pierakstīts kā Weesnerische).[5]
Vēl 1638. gadā pie Straupes miesta (beym Roopschen flecken) atrodas arī Riebiņu muižas (Rhebinders hoff) krogs, kas “tikai nesen kā [atkal] apdzīvots”.[6]
Riebiņu muiža ir sens Mazstraupes pilsmuižas īpašums, ko Kerstens Rozens par uzticīgu kalpošanu viņa vecākiem 1523. gadā izdod apakšlēnī brāļiem Johannam un Tenim (Antonijam) fon der Veiptēm. Tobrīd izlēņotais novads saucas par Ārensbergu (Arendsberg) vai Orgulu (Orgula), bet drīz iegūst arī Veiptesmuižas vārdu. Jirgens Veipte ar savu sievu Edi fon Ungernu muižu 1562. gadā izpērk un tā paliek viņu meitai Barbarai, kura apprecās ar Gothardu Rebinderu pēc kā muiža tiek saukta par Rebindera vai, latviski, Riebiņu muižu. Rebinderiem muiža pieder līdz 17. gadsimta otrajai pusei, vēlāk tā atkal nonāk Mazstraupes īpašumā.[7]
1683. gada revīzijā ir nosaukti vairāki Straupes pilsnovada krogi. Tostarp Braslas krogs, Raiskuma krogs, vecais ķēķis (Der Alte Koch – vai šis bija krogs, traktieris, t.s. brandvīna ķēķis jeb destilatūra vai kas cits, vēl būtu jāskaidro.) un Pilskrogs Lielstraupē, kā arī Mazstraupes krogs, Riebiņu krogs un krogs pie pils Mazstraupē.[8] Domājams, vismaz trīs no minētajiem krogiem – Pilskrogs (visdrīzāk – vēlākais Kalnakrogs), Mazstraupes krogs (visdrīzāk – vēlākais Lejaskrogs) un Riebiņu krogs, kas Straupē minēti jau 1638. gada revīzijā, 1683. gadā atrodas pašā Straupes miestā vai tā pievārtē. Nedaudz vēlāk, J.A. UIriha 1695. gadā zīmētajā Rīgas–Tērbatas ceļa kartē (2. attēls), Straupē redzam jau četrus krogus.[9] Pirmais, skaitot no Rīgas puses, atrodas pašā Straupes vidū, ceļa kreisajā malā, iepretī pilij. Kartē tas nosaukts par Riebiņu muižas krogu (Rebindershoff krug). Otrs (kartē – Lielstraupes krogs, vēlākos avotos – Kalnakrogs) novietots tāpat ceļa kreisajā malā, pirms tas pagriežas pa labi uz Valmieras pusi. Trešais (kartē – Mazstraupes krogs, vēlāk Lejaskrogs) – tūlīt aiz pagrieziena, arī kreisajā pusē, bet ceturtais (kartē – Lielstraupes krogs, vēlāk Šņores krogs) - aiz nākamā pagrieziena, bet ceļa pretējā, labajā pusē.
Spriežot pēc Straupes krogu piederības sadalījuma – divi (sākotnēji viens – ja izslēdzam iespējamību, ka Šņores krogs būtu atpazīstams kā 1683. gada revīzijas Lielstraupes “Der Alte Koch”, tad jāpieņem, ka tas uzbūvēts laikā starp 1683. un 1695. gadu.) Lielstraupei, divi Mazstraupei – kaut kad, muižām nodaloties, Rozenu dzimtas zaru pārstāvji noslēguši vienošanās par vienlīdzīgu kroģēšanas ienākumu gūšanu miestā. Šo vienošanos vēlāk turpinājuši ievērot arī nākamie muižu īpašnieki. Līdzīga vienošanās varētu būt pastāvējusi Cesvainē, Alūksnē (sk. Šļākas kroga un Alūksnes Pilskroga aprakstu) un, iespējams, arī virknē citos Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes pilsnovados.
18. gadsimta beigās Straupi ar tās krogiem zīmē J.K.Broce. Viņš, attēlojot miesta ainavu, vairākos attēlos dokumentē visus četrus krogus, taču vārdā nosauc tikai Šņores krogu. Riebiņu krogs viņam ir “krogs pie lielceļa” (1778) un “Mazstraupei piederošā traktiera ēka” (1793), Kalnakrogs - “Lielstraupes mūra krogs” (1793), bet Lejaskrogs, lai gan labi uzzīmēts un nešaubāmi atpazīstams kā krogs(1793), vispār nav nekādi nosaukts.[10]
19. gadsimta divdesmitajos vai trīsdesmitajos gados Straupi zīmējis Kr. Kunce. Zīmējumā, kas attēlo skatu uz Straupi no Rīgas puses (4.attēls), redzama pils un pilsmuižas apbūve, kurā, paceļoties augstāk pār apkārtējām mājām, labi pamanāma apjomīgā Kalnakroga ēka. No tās pa labi pie paša ceļa redzam arī Riebiņu krogu ar tā savdabīgo T veida apjomu. Pēc krāsojuma spriežot, šķiet, ka ēka būvēta no koka.[11]
Rikera 1839. gada Vidzemes speciālkartē ceļa posmā starp Lielstraupi un Straupes mācītājmuižu ar krogus simboliem norādīti trīs krogi.[12] Kuri tieši no četriem 19.gs. sākumā zināmiem Straupes krogiem tie varētu būt – atliek vien minēt. Varbūt Šņores krogs tobrīd jau vairs nepastāv un iezīmēti ir Lejaskrogs, Kalnakrogs un Riebiņu krogs?
Gan Riebiņkrogu (Reebin), gan arī pārējos trīs J.Ulriha kartē iezīmētos krogus, tajās pat atrašanās vietās kā 17. gadsimta beigās, redzam attēlotus (5. attēls) Mazstraupes muižas 1867./1868.gada plānā.[13] Tā pati aina vērojama arī Lielstraupes muižas 1887. gadā izgatavotajā plānā – tajā T veida ēka gan vairs nav saskatāma, bet atsevišķi izdalīts Riebiņkroga zemes gabals.[14]
Valmieras bruģa tiesas ap 1866.g. sastādītos apriņķa sīkpreču tirgotavu, krogu un šeņķu (alkoholisko dzērienu pārdotuvju) sarakstos redzam, ka Straupē tobrīd darbojas Lielstraupes pilsmuižas Kalnakrogs ar bodi, Mazstraupes muižai piederošā Riebiņbode un Lejaskrogs ar bodi.[15]
1892. gadā publicētajā Krēgera “Vidzemes adresu grāmatā” Mazstraupes muižā ir pieminēts Riebiņu krogs ar sīkpreču tirgotavu (kroģēšana ēkā visdrīzāk nenotiek, tikai tirdzniecība) un Lejas krogs (kroģēšana turpinās līdz 1900.gadam), kurā pārdod sēklas.[16]
Drīz pēc tam Mazstraupes īpašnieks Meijerdorfs Riebiņu krogu pārdod Lielstraupes Rozenam, no kura to grib iegādāties Straupes Labdarības biedrība, kurai līdzšinējās nomātās telpas Kalnakrogā pārāk šauras un nepiemērotas, turklāt apriņķa policija vēl izdod rīkojumu ar aizliegumu tās tālāk izmantot, jo “atradās ar krogu zem viena jumta un bija ar to caur trepēm sakarā”. Darījums, lai gan cerīgi iesācies, tomēr nenotiek, jo Rozens nolemj ēku paturēt sev:
“Biedrība caur gubernatoru izdabūja atļauju tur pat vēl tikmēr rīkoties, kamēr tā dabū citas telpas, uz kurām lūguma rakstā tiek aizrādīts, jo tepat muižas vidū pastāvošais “Riebin” krogs nāca pārdošanā, ar kura īpašnieku Liel-Straupes muižas īpašnieks stāvēja līgšanā un kurš 1896. gada janvārī pārgāja Liel-Straupes muižas īpašumā. Šā kroga ēku biedrības vajadzībām pārbūvētu un ierīkotu, biedrība grib iegūt no Liel-Straupes īpašnieka. Par to tiek no biedrības puses vestas sarunas ar baronu fon Rozen kungu, un tas notaisa kontraktu ar biedrību. Biedrības nams jau tiek būvēts pēc biedrības dotā plāna, biedrība šā “sava nākamā nama” pagalmā augstā Kunga un Ķeizara Nikolaja II kronēšanas dienā svētsvinīgi iestāda pāris kociņu ar dziesmām un runām… Bet - šis nams tomēr nenonāca biedrības lietošanā! Tā vietā biedrība dabūja šādi pārbūvētu zāli [Kalnakrogā] (..).”[17]
Par tālāko Riebiņkroga likteni stāsta “Straupes grāmata”:
“Kalnakrogs uz Rīgas pusi robežojās ar barona vasarnīcu, kas atradusies vietā, kur tagad ir veikals "Straupe". 1898. gadā barons Hanss fon Rozens skaisto koka ēku ar plašo verandu uzbūvējis savai ģimenei. Ap māju izveidoti apstādījumi un apļveida piebraucamais ceļš. Ēka saukta par villu, tātad vasarnīcu, bet, iespējams, ka barona ģimene tajā dzīvojusi arī ziemā. Mājā barona Rozena ģimene patvērās arī laikā, kad tika atjaunota 1905. gadā nodedzinātā pils. No pils uz vasarnīcu veda koku aleja, kas ir vēl tagad. Alejas galā mūrī bijuši vārtiņi. Skaistā koka māja nodega juku laikos 1917. un 1918. gadā.” [18]
Nav gan īsti skaidrs vai Rozens ēku, kura jau bija sākta pārbūvēt Labdarības biedrības vajadzībām, tiešām nojauca un tās vietā uzcēla jaunu celtni, vai arī pārbūvēja nopirkto Riebiņkrogu, to piemērojot vasarnīcas vajadzībām.
Par labu jaunas celtnes versijai itkā liecina avīzē “Balss” 1900. gadā publicētā rakstiņā atrodams Straupes krogu apskats:
“Agrāki Straupē bija 4 krogi, Liel-Straupei 2 un Maz-Straupei 2; bet jau vairāk gadus atpakaļ bija katrai muižai tikai viens krogs. Vienu Maz-Straupes krogu [Riebiņu krogu] nopirka Liel-Straupes muižas īpašnieks un tā vietā uzcēla divstāvu namu. Viens Liel-Straupes krogs [Kalnakrogs] tagad vēl tiek lietots un uz viņa augšas ir Straupes labdarīšanas biedrības telpas. Otrais Liel-Straupes krogs [Šņores krogs] sen jau kalpo daudz labākam nolūkam. – Viņa vienā galā ir ierīkota aptieka un otrā galā ārsta māja ar lazareti, kuras bija nepieciešami vajadzīgas.”[19]
Tāpat arī, ja pieņemam, ka ēka nodega ap 1918. gadu, jājautā, ko Latvijas Republikas agrārās reformas ietvaros piešķīra Lielstraupes pagastam? Vai krogus vietu vai tomēr kādu ēku? Ja piešķirta būtu tikai bijušā kroga zeme, vai lēmumā būtu runa par “Riebiņu krogu”:
“Ar Centrālās Zemes ierīcības komisijas 1927. gada 19. maija lēmumu Lielstraupes muižas Riebiņu krogs tiek piešķirts Lielstraupes pagasta sabiedrībai “par dzimtu”. Latviešu Nacionālās jaunatnes savienības Straupes nodaļas pieprasījums noraidīts.”[20]
Šie ir jautājumi, kuru noskaidrošanai būtu nepieciešama tēmas papildu izpēte LVVA fondos.
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Tipoloģiski Riebiņu krogs iekļaujas lielceļa krogu grupā, lai gan tikpat labi to, līdz ar blakus esošo Kalnakrogu un Lejaskrogu, varētu dēvēt arī par miesta krogu, muižas krogu vai baznīckrogu.
1638.gada arklu revīzijā minētā Riebiņu kroga ēka visai ticami bija būvēta no koka – tāpat kā visa pārējā lauku sētu un, lielākoties, arī muižu apbūve Livonijā līdz pat 18. gadsimtam. Tomēr, ņemot vērā Straupes kā pilsētiņas / miesta raksturu, var pieļaut arī agrāku mūra-koka (pildrežģa) konstrukcijas ēkas tapšanu.
J.K.Broces 1778. gada zīmējumā labi redzamā Riebiņu kroga celtne bijusi netipiskas formas – plānā T-veida formā. Krogs bijis celts pildrežģa tehnikā, apmests, vārtu ailu varētu būt veidojis ķieģeļu mūris, bet jumts bijis ar nošļauptiem galiem. Tā kā ēka nav saglabājusies un nav atrastas liecības par tās plānojumu, nav iespējams noteikt kroga telpu novietojumu pret stadulām, ja tādas vispār bijušas. Hipotētiski spriežot, ēkai varēja būt viena caurbraucama stadula T formas plānojuma “augšdaļā” (par to liek domāt Broces zīmējumā tur redzamie vārti) vai, ņemot vērā, ka netālu atradās divi citi (no 17.gs. beigām – trīs) krogi, stadulas, iespējams, nemaz nebija.
Aprakstu sastādīja: Valters Grīviņš, Elza Elīza Vītola
LITERATŪRA UN AVOTI
1 Vasile, R. (red.) Straupes grāmata. Straupes pagasta padome, 2007. –158.lpp.
2 Bruiningk, Hermann Von. Livländische Güterurkunden (aus den Jahren 1501 bis 1545). Bd. II, Der Livländische Güterurkunden/ herausgegeben von Hermann von Bruiningk. Riga: Kommissionsverlag von A.Gulbis, 1923. – 34.lpp. Skatīts: dspace.ut.ee
3 LVVA 7348.f., 1.apr., 3.lieta, 158a., 161a., 165.lapa.
4 Dunsdorfs, E. Vidzemes 1638. gada arklu revīzija. Latvijas vēstures avoti. IV sējums. II burtnīca. Latvijas vēstures institūta apgādiens, 1938. – 420.lpp.
5 Turpat – 425.lpp.
6 Turpat – 434.lpp.
7 Hagemeister, Heinrich von: Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands. 1. Riga : Frantzen, 1836. – 95.–96.lpp. Skatīts: digitale-sammlungen.de
8 Dunsdorfs, E. Der große schwedische Kataster in Livland, 1681–1710. Kartenband / von Edgars Dunsdorfs. Stockholm: Almqvist & Wiksell, 1974. – 77.lpp.
9 LVVA 7404.f., 1.apr., 2195.l., 11. (64.) lapa.
10 Johans Kristofs Broce Zīmējumi un apraksti. 4. sēj.: Latvijas mazās pilsētas un lauki. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2007. – 85., 91. lpp.
11 Pauluči, F. Livonijas piļu attēli no marķīza Pauluči albuma. – Rīga: Latvijas vēstures inst., 2008.
12 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
13 LVVA 1679.f., 194.f., 294., 294.lieta.
14 LVVA 1679.f., 194.f., 294., 295.lieta.
15 LVVA 114.l., 1.apr., 1818.l., 34., 38.lapa.
16 Kröger, A. W. Verkehrs- Und Adreßbuch Der Baltischen Provinzen / Herausgegeben Von A.W. Kröger. - Riga: Selbstverl. Des Hrsg., 1892. – 30., 31.lpp. Skatīta: kpbc.umk.pl
17 Straupes Dziedāšanas un Labdarības biedrības. (raksta noslēgums, sākums iepriekšējā numurā) // Pēterburgas Avīzes. – 1902. – Nr.52. – 30.jūnijs. Skatīts: periodika.lv
18 Vasile, R. (red.) Straupes grāmata. Straupes pagasta padome, 2007. – 207.lpp.
19 M.M..r. No Straupes // Balss. – 1900. – Nr.36. – 6.septembris. Skatīts: periodika.lv
20 Galīgi piešķirtās rūpniecības iestādes, augļu dārzi u.t.t. // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1927. – Nr.247. – 22.jūlijs. Skatīts: periodika.lv
Apraksts sagatavots ar VKKF atbalstu.
