Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Šņores krogs atradies Cēsu novada Straupes pagastā (1940.g. Cēsu apriņķa Lielstraupes pagastā), Straupes ciemā, senā Rīgas – Tērbatas lielceļa labajā pusē, aptuveni mūsdienu “Austriņu” māju vietā, kur vēl saglabājies neliels senās ceļa trases posms. Aptuvenās koordinātas: 57.35016 24.95185.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Krogus ēkas mūru atliekas iebūvētas Straupes ciema “Austriņu” mājā.
ZIŅAS
Krogs vai krogi Straupē, Rīgas–Valmieras–Tērbatas tirdzniecības ceļa mezgla punktā, visdrīzāk pastāvēja jau kopš 14. gadsimta, kad šeit blakus pilij izveidojās apdzīvota vieta.
Novadpētniecības literatūrā ir pieminēta[1] kāda Livonijas ordeņa mestra Voltera fon Pletenberga 1507. gadā Eberhardam Rozenbergam izdota lēņu grāmata, kurā itkā tiek izlēņots arī krogs Straupē. Tomēr, iepazīstoties ar publicēto dokumenta oriģinālu[2], noskaidrojās, ka Pletenbergs Straupē Rozenbergam izlēņojis tikai dzirnavas (molendinum in Ropa), bet pieminēto krogu – Siguldas priekšpilī (item cauponam in suburbio castri Segewaldensis).
Senākās dokumetārās ziņas par krogu pastāvēšanu Straupes novadā, kādas ar Dr.hist. Munta Auna palīdzību izdevās uziet, rodamas 1630. gada arklu revīzijā, kuras laikā zviedru valdības ierēdņi konstatē, ka Lielstraupei pieder 2 krogi – viens pie Braslas (Braßle), kas jau pabeigts un otrs pie pils (furm hause), kas vēl tiek būvēts. Braslas krogs neapšaubāmi atrodas turpat, kur vēlāk ar šādu nosaukumu zināmais krogs – pie Braslas tilta Rīgas ceļā uz Lielstraupes robežas. Pilskrogs – pašsaprotami pie pils, iespējams – vēlākais Kalna krogs. Nav norādīts vai krogi tikuši atjaunoti vai celti no jauna. Par Mazstraupi protokolā rakstīts, ka tai senāk bijis viens krogs Straupes pilsētiņā (ein Krugh im Stettchen zu Roph) un ir vēl divas tukšas krogus vietas. Viena tukša krogus vieta arī Mazstraupei piederošajā Raiskumā. Tāpat norādīts, ka viena krogus vieta Lielstraupes miestā (Ein Krugstette im Hakelwergke fur Groß Roph) pieder Riebiņu muižai.[3]
1638. gada revīzijā Lielstraupei pieder 4 krogi, no kuriem 3 apdzīvoti. Tie ir Braslas krogs (Brasselsche krüger), Pilskrogs (Schloß krüger) un Vārnas krogs (Wahrne).[4] Vārnas krogs visdrīzāk bijis iekārtots Vārnas, mūsdienu Stalbes pagasta “Vārnēnu” mājās. Tās atrodas pie senā ceļa, kas aiz kādreizējā Braslas kroga vietas atzarojas no Rīgas–Valmieras lielceļa, ved pāri Plaužu un Pekšu ezera sažmaugai, tad apliec Rustēga jeb Ungura ezeru gar tā ziemeļu galu, kur savienojas ar ceļu, kas nāk no Limbažiem un dodas tālāk uz Cēsīm.
Savukārt Mazstraupē ar tai piederošo Raiskuma muižu 1638. gadā ir divi apdzīvoti krogi – viens Baukalnā (Baumkaln) un otrs Lielstraupē, miestā. Atsevišķi pieminēts vēl arī kurzemnieks Klauss Cubšs (Zubsch), kurš kroģē kādā nelielā pirtī (klein Badstuben) Daibes pusē (Westnormschen Paggast, kas, šķiet, 1683. gada revīzijā pierakstīts kā Weesnerische).[5]
Vēl 1638. gadā pie Straupes miesta (beym Roopschen flecken) atrodas arī Riebiņu muižas (Rhebinders hoff) krogs, kas “tikai nesen kā [atkal] apdzīvots”.[6]
1683. gada revīzijā ir nosaukti vairāki Straupes pilsnovada krogi. Tostarp Braslas krogs, Raiskuma krogs, vecais ķēķis (Der Alte Koch – vai šis bija krogs, traktieris, t.s. brandvīna ķēķis jeb destilatūra vai kas cits, vēl būtu jāskaidro.) un Pilskrogs Lielstraupē, kā arī Mazstraupes krogs, Riebiņu krogs un krogs pie pils Mazstraupē.[7] Domājams, vismaz trīs no minētajiem krogiem – Pilskrogs (visdrīzāk – vēlākais Kalnakrogs), Mazstraupes krogs (visdrīzāk – vēlākais Lejaskrogs) un Riebiņu krogs, kas Straupē minēti jau 1638. gada revīzijā, 1683. gadā atrodas pašā Straupes miestā vai tā pievārtē. Nedaudz vēlāk, J.A. UIriha 1695. gadā zīmētajā Rīgas–Tērbatas ceļa kartē (2. attēls), Straupē redzam jau četrus krogus.[8] Pirmais, skaitot no Rīgas puses, atrodas pašā Straupes vidū, ceļa kreisajā malā, iepretī pilij. Kartē tas nosaukts par Riebiņu muižas krogu (Rebindershoff krug). Otrs (kartē – Lielstraupes krogs, vēlākos avotos – Kalnakrogs) novietots tāpat ceļa kreisajā malā, pirms tas pagriežas pa labi uz Valmieras pusi. Trešais (kartē – Mazstraupes krogs, vēlāk Lejaskrogs) – tūlīt aiz pagrieziena, arī kreisajā pusē, bet ceturtais (kartē – Lielstraupes krogs, vēlāk Šņores krogs) – aiz nākamā pagrieziena, bet ceļa pretējā, labajā pusē.
Ja izslēdzam iespējamību, ka Šņores krogs būtu atpazīstams kā 1683. gada revīzijas Lielstraupes “Der Alte Koch”, tad jāpieņem, ka tas uzbūvēts laikā starp 1683. un 1695. gadu.
Šobrīd manis apzinātajos avotos Šņores krogu (Snurekruge) pirmo reizi vārdā, šķiet, nosauc J.K. Broce, kurš to zīmē 1794.gadā.[9] Pēc novadpētnieka topogrāfiski precīzā un detalizētā zīmējuma (3. attēls), kurā redzams gan pats krogs ceļa malā, gan Straupes pils baznīca un atsevišķi stāvošais zvanu tornis kapsētā aizmugurējā plānā, var visai pārliecinoši teikt, ka Broces attēlotais Šņores krogs atrodas apmēram turpat, kur J.A.Ulriha Tērbatas ceļa kartē iezīmētais ceturtais, Lielstraupes pilsmuižai piederošais Straupes krogs.
Šņores kroga nosaukums neapšaubāmi saistās ar Lielstraupes pusmuižu – Šņoresmuižu (Schnurenhof), kas atradusies apmēram 6,5km uz DA no Straupes, netālu no Pūricas ezera, un izveidota, šķiet, 18. gadsimtā.[10] Iespējams, sekojot senai tradīcijai, līdzīgi kā gadījumā ar Riebiņu muižas krogu, pilsmuiža ļāva Šnoresmuižas rentniekam ierīkot krogu miestā pie lielceļa, jo viņa paša daļai neviens kaut cik nozīmīgs ceļš cauri neveda un nekāda peļņa no kroģēšanas nebija gūstama. Tas gan tikai pieņēmums, kura apstiprinājumam būtu nepieciešami kādi dokumentāri pierādījumi.
Nav zināms, cik ilgi Šņores krogā turpinājusies kroģēšana, taču šķiet, ka vēlākais 19. gadsimta I pusē, domājams, nespējot izturēt konkurenci ar pārējiem Straupes krogiem, tā beigusies, ēku muižai piemērojot citām vajadzībām.
Rikera 1839. gada Vidzemes speciālkartē ceļa posmā starp Lielstraupi un Straupes mācītajmuižu iezīmēti trīs krogi.[11] Kuri tieši no četriem 19.gs. sākumā zināmiem Straupes krogiem tie varētu būt – atliek vien minēt. Varbūt Šņores krogs tobrīd jau vairs nepastāv un iezīmēti ir Lejaskrogs, Kalnakrogs un Riebiņu krogs?
Valmieras bruģa tiesas ap 1866.g. sastādītos apriņķa sīkpreču tirgotavu, krogu un šeņķu (alkoholisko dzērienu pārdotuvju) sarakstos ne Šņores krogs, ne kāds cits krogs, kas ar to būtu identificējams, nav atrodams. Straupē tobrīd pastāv Lielstraupes pilsmuižas Kalnakrogs ar bodi, Mazstraupes Riebiņbode un Lejaskrogs ar bodi.[12]
Tāpat Šņores krogs vairs nav ierakstīts arī 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma adresu grāmatās. 1892. gadā publicētajā Krēgera “Vidzemes adresu grāmatā” Mazstraupes muižā ir pieminēts tikai Riebiņu krogs ar sīkpreču tirgotavu un Lejas krogs, kurā pārdod sēklas, bet Lielstraupes pilsmuižā nav norādīts neviens krogs.[13]
Savukārt 1909. gadā izdotajā Rihtera “Vidzemes adresu grāmatā” kā vienīgais Mazstraupes muižas krogs nosaukts Plāča krogs, bet Lielstraupē minēti 2 krogi – pilsmuižas Kalna krogs un Taucēn-Gaujas krogs (Tauzen-Aa-Krug).[14] Nav skaidrs, kāpēc šāds nosaukums tiek lietots, jo Taucēnkroga vietā, kā to redzam Lielstraupes muižas 1887.gada plānā[16], jau 19.gadsimta beigās izveidota Lieltaucēnu pusmuiža, bet Gaujas krogs atrodas Gaujas malā (mūsdienu Straupes pag. “Gaujēni”), 11km attālumā no Taucēniem.
Gan kādreizējo Šņores krogus ēku, gan arī pārējos trīs J.Ulriha kartē iezīmētos krogus, tajās pat atrašanās vietās kā 17. gadsimta beigās, redzam attēlotus (4. attēls) Mazstraupes muižas 1867./1868.gada plānā.[15] Tā pati aina vērojama arī Lielstraupes muižas 1887. gadā izgatavotajā plānā.[16]
Bijušā Šņores kroga ēka pastāv vēl 20. gadsimta sākumā, kad to redzam kādā ap 1910. gadu no Lielstraupes pils torņa uz Mazstraupes un Plāča pusi uzņemtā fotogrāfijā (sk. 5. attēlu).[17]
Ēka pieminēta arī “Straupes grāmatā” publicētā mācītāja Paula Kīglera atmiņu fragmentā, kurā viņš stāsta par dzīvi Straupē 1907.–1917. gadā:
“no pareizticīgo baznīcas, tagadējām “Saulītēm”, mazliet uz priekšu Rīgas virzienā, lielceļa pretējā pusē “atradās mūra māja, doktorāts, kurā bija arī ārsta dzīvoklis un aptieka. Tūlīt aiz tās, pa labi pie ceļa, bija Lejaskrogs ar lielu stadulu zirgiem.””[18]
Kīglera atmiņās teikto, apstiprinot, ka ārsta un aptiekas māja ir bijušais Šņores krogs, apliecina arī laikrakstā “Balss” 1900. gadā publicētā rakstā teiktais:
“Agrāki Straupē bija 4 krogi, Liel-Straupei 2 un Maz-Straupei 2; bet jau vairāk gadus atpakaļ bija katrai muižai tikai viens krogs. Vienu Maz-Straupes krogu nopirka Liel-Straupes muižas īpašnieks un tā vietā uzcēla divstāvu namu. Viens Liel-Straupes krogs tagad vēl tiek lietots un uz viņa augšas ir Straupes labdarīšanas biedrības telpas. Otrais Liel-Straupes krogs sen jau kalpo daudz labākam nolūkam. – Viņa vienā galā ir ierīkota aptieka un otrā galā ārsta māja ar lazareti, kuras bija nepieciešami vajadzīgas.”[19]
Šņores krogs, to nosaucot vārdā, iezīmēts arī “Straupes grāmatā” ievietotā Lielstraupes pils, senās Straupes pilsētas un apkārtnes XIV–XVII gs. situācijas plānā.[20] Straupes koncertzāles arhīvā glabātais plāns, šķiet, izgatavots ne agrāk kā 1940.-tajos gados. Pēc stila zīmējums līdzinās mākslinieka, fotogrāfa, novadpētnieka, Pieminekļu valdes un vēlāk LPSR Vēstures muzeja līdzstrādnieka, savos pusaudža gados no 1914. līdz 1920. gadam Straupē dzīvojušā Arvīda Gusāra[21], laikā no 1940.-to gadu II puses līdz 1970.-to gadu sākumam zīmētajiem kultūras pieminekļu plāniem. Savukārt kā paraugs, iespējams, izmantots Kārļa fon Lēvisa of Menāra 1914. gadā izgatavotais Straupes pils un pilsētas plāns.
Atbilstoši “Straupes grāmatā” publicētajām ziņām[22] bijušā Šņores kroga ēka nodegusi drīz pēc II pasaules kara un 1950.-tajos gados uzcelta no jauna uz vecajiem pamatiem. Grāmatā gan uzskatīts, ka tas bijis nevis Šņores, bet Riebiņu krogs (Plašāk sk. Riebiņu kroga aprakstā). Kā var pamanīt “Straupes grāmatā” ievietotajā “Austriņu” mājas fotogrāfijā (sk. 7. attēlu), jaunajā ēkā daļēji saglabāts vecās, no laukakmeņiem mūrētās celtnes apjoms. Patiesībā (sk. 5. un 8. attēlu) bijušā Šņores kroga, vēlākā doktorāta ēka gājusi bojā I pasaules kara vai Brīvības cīņu laikā un ap 1930. gadu tās drupās jau bija iebūvēta “Austriņu” jaunsaimniecības dzīvojamā māja. Šī māja tad arī, acīmredzot, II pasaules kara noslēgumā vai drīz pēc tam nodegusi un vēlāk atjaunota tās tagadējā izskatā.
Kopš kura laika mājai ir “Austriņu” vārds, pagaidām neesmu noskaidrojis, bet visdrīzāk tas nav senāks par 1930.-tiem gadiem.
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Šņores krogs bijis tipisks lielceļa krogs. 17. gadsimta beigās J.A.Ulriha sastādītajā Tērbatas ceļa kartē iezīmētais Šņores krogs, kā tolaik visi Vidzemes krogi, visdrīzāk bija būvēts no koka. Precīzs šī laikmeta Šņores kroga apraksts, ja tāds saglabājies, būtu meklējams Straupes muižas revīziju dokumentos LVVA fondos.
Šobrīd man ir zināmi tikai trīs Šņores kroga vēsturiskie attēli, senākie no kuriem tapuši 18. gadsimta beigās. Krogus kopskatu no salīdzinoši neliela attāluma redzam J.K.Broces 1794. gada zīmējumā “Šņores krogs, kas atradies starp Lielstraupi un Mazstraupi” (sk. 3. attēlu) tāpat arī kāda cita nezināma autora 1790.-tajos gados zīmētā un vēlāk Broces albūmā ielīmētā attēlā “Šņores kroga skats starp Lielstraupi un mācītajmuižu 179… gadā”.[23] Savukārt 20. gadsimta sākumā uzņemtajā Straupes ainavas fotogrāfijā (Sk. 5. attēlu) bijušā Šņores kroga ēka daļēji saskatāma tikai tālumā.
Spriežot pēc Broces zīmējuma, krogs bijis neliels. Taču, salīdzinot Broces zīmējumu ar otru viņa albūmā ievietoto, cita autora zīmēto attēlu, šķiet, ka Broce krogus stadulas garumu ir samazinājis, iespējams, darba gaitā saprotot, ka, attēlojot to dabīgā lielumā, nevarēs savā papīra lapā iedabūt visu vajadzīgo ainu…
Kā varam spriest pēc abiem zīmējumiem, ceļam paralēli novietotais krogs celts mūra–koka konstrukcijā un apmests. Mūra (iespējams – ķieģeļu) stadulai divi vārti – vieni ieslīpi no ceļa puses – ērtākai iebraukšanai, otri – gala fasādē. Gala fasādes stadulas vārtu aila akcentēta ar ieliektu māla pilnķieģeļu pārsedzi.
Krogus daļai ir neparasti augsta ieeja, kas izveidota kā divpusējas, ārsienai paralēlas mūra kāpnes. Iespējams, tas skaidrojams ar augsti izbūvētu pagrabu. Ceļa pusē krogus daļas sienā redzami izbūvēti trīs, domājams sīkrūšu logi. Sākot no logu palodas uz augšu krogus daļas siena, iespējams, celta no sarkani krāsotiem koka guļšķautņiem. Taču tikpat labi var pieļaut, ka tie ir nebalsināti sarkanie ķieģeļi… Precīzi atbildi uz šo jautājumu varētu sniegt vienīgi attiecīgā laika Lielstraupes muižas inventāra apraksts, ja tāds saglabājies. Jumtu, tāpat kā citām tuvumā esošām Straupes krogu ēkām[24], klājuši sarkanā māla dakstiņi. Virs jumta krogus daļas Straupes galā Broces zīmējumā redzams apmests, bet otra autora mazāk izstrādātajā attēlā – neapmests dūmenis.
No kroga uz Plāča pusi atrodas kāda neliela, koka vai māla kleķa konstrukcijā celta saimniecības ēka ar salmu jumtu un aiz tās – vindas aka.
Aprakstu sastādīja: Valters Grīviņš, Elza Elīza Vītola
LITERATŪRA UN AVOTI
1 Vasile, R. (red.) Straupes grāmata. Straupes pagasta padome, 2007. – 158.lpp.
2 Bruiningk, Hermann Von. Livländische Güterurkunden (aus den Jahren 1501 bis 1545). Bd. II, Der Livländische Güterurkunden/ herausgegeben von Hermann von Bruiningk. Riga: Kommissionsverlag von A.Gulbis, 1923. – 34.lpp. Skatīts: https://dspace.ut.ee/handle/10062/16707
3 LVVA 7348.f., 1.apr., 3.lieta, 158a., 161a., 165.lapa.
4 Dunsdorfs, E. Vidzemes 1638. gada arklu revīzija. Latvijas vēstures avoti. IV sējums. II burtnīca. Latvijas vēstures institūta apgādiens, 1938. – 420.lpp.
5 Turpat – 425.lpp.
6 Turpat – 434.lpp.
7 Dunsdorfs, E. Der große schwedische Kataster in Livland, 1681–1710. Kartenband / von Edgars Dunsdorfs. Stockholm: Almqvist & Wiksell, 1974. – 77.lpp.
8 LVVA 7404.f., 1.apr., 2195.l., 11. (64.) lapa.
9 Johans Kristofs Broce Zīmējumi un apraksti. 4. sēj.: Latvijas mazās pilsētas un lauki. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2007. – 96. lpp.
10 Atlas von Liefland, 1798. Skatīts: http://digitalarchive.mcmaster.ca/islandora/object/macrepo%3A77501
11 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
12 LVVA 114.l., 1.apr., 1818.l., 34., 38.lapa.
13 Kröger, A. W. Verkehrs- Und Adreßbuch Der Baltischen Provinzen / Herausgegeben Von A.W. Kröger. – Riga: Selbstverl. Des Hrsg., 1892. – 30., 31.lpp. Skatīta: https://kpbc.umk.pl/dlibra/publication/238047/edition/248428?language=en
14 Richters, A. Baltische Verkehrs- Und Adressbücher. Bd. 1, Livland. Riga : A. Richter, 1909. – 364., 365.sleja. Skatīts: https://dspace.ut.ee/handle/10062/38803
15 LVVA 1679.f., 194.f., 295.lieta.
16 LVVA 1679.f., 194.f., 294.lieta.
17 NKMP KMIC, mape "Lielstraupe 1", inv.nr. 23.282/6119/1-III.
18 Vasile, R. (red.) Straupes grāmata. Straupes pagasta padome, 2007. – 163.lpp.
19 M.M..r. No Straupes // Balss. – 1900. – Nr.36. – 6.septembris. Skatīts: http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:160556|article:DIVL108|query:krogu%20Straupes%20krogs%20
20 Turpat – 14.lpp.
21 https://emuzejs.lnvm.lv/resursi/galerijas-un-virtualas-izstades/galerijas/krasaina-latvija-izstades-galerijas/arvids-gusars
22 Vasile, R. (red.) Straupes grāmata. Straupes pagasta padome, 2007. – 257.lpp.
23 Johans Kristofs Broce Zīmējumi un apraksti. 4. sēj.: Latvijas mazās pilsētas un lauki. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2007. – 94. Lpp.
24 Turpat – 85.–84., 91.lpp.
Apraksts sagatavots ar VKKF atbalstu.
