Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Baukalna krogs atradies Cēsu novada Straupes pagastā (1940.g. Cēsu apriņķa Mazstraupes pagastā), senā Rīgas – Tērbatas lielceļa, mūsdienu autoceļa A3 (Inčukalns – Valmiera) labajā pusē, starp Straupi un Plāci. Precīza kroga novietne nav zināma, tomēr domājams, ka tas atradies aptuveni pie zemesgabala “Baukalns”. Aptuvenās koordinātas: 57.36096 24.97181.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Krogs pilnībā zudis.
ZIŅAS
Krogs apvidus augstākās virsotnes – Baukalna – piekājē pastāvējis jau vismaz no 17. gadsimta I puses. Vidzemes 1638. gada arklu revīzijā, zviedru valdības ierēdņiem revidējot tobrīd Fabiana fon Rozena atraitnei Sofijai, dzimušai fon Mengdenai, piederošās Mazstraupes un Raiskuma muižas, konstatē, ka Mazstraupes muižai ir divi apdzīvoti krogi – viens Baukalnā (Baumkaln) un otrs Lielstraupē, pilsētā.[1]
Lielā kadastra ietvaros 1683. gadā veiktās revīzijas laikā Baukalna krogs ir ierakstīts protokolos (Der Baukalnsche Krug)[2], taču nav iezīmēts tajā pat gadā mērnieka J.Nilsona sastādītajā Mazstraupes muižas plānā. Krogs gan ir redzams 12 gadus vēlāk, 1695. gadā, J.A. Ulriha zīmētā Rīgas–Tērbatas ceļa kartē – tajā iezīmēts gan 1683. gada revīzijas laikā pastāvošais, Baukalna pretējā nogāzē novietotais Plāča krogs, gan arī Baukalna krogs, kas norādīts kā piederīgs Raiskuma muižai (Raiskums Baukallne krug)[3]
Grāfa L.A. Mellīna 1793. gadā sastādītajā Valmieras apriņķa kartē Baukalna krogs nav attēlots. Varētu domāt, ka tas vairs nepastāv, ja vien J.K. Broce gadu vēlāk, 1794. gadā, apmeklējot Straupi, Baukalna krogu nebūtu uzzīmējis (Sk. 3. attēlu).[4]
Šķiet, ka Baukalna krogs beidz pastāvēt vēlākais 19. gadsimta pirmajā ceturksnī, jo ne Rikera 1839. gada Vidzemes speciālkartē, ne arī kādos citos kartogrāfiskos vai dokumentāros avotos krogs šajā vietā vai ar tādu nosaukumu vēlāk vairs neparādās. Krogus vietā Baukalnā tiek izveidota pusmuiža, kas pastāv līdz 1920.-to gadu agrārajai reformai, kad tiek sadalīta jaunsaimniecībās.
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Baukalna krogs bijis tipisks lielceļa krogs. Vienīgais vēsturiskais krogus ēkas attēls ir J.K.Broces 1794. gada zīmējums, kurā redzams skats no Baukalna uz Mazstraupi un Lielstraupi. Priekšplānā redzama ceļa kreisajā malā (no Plāča puses) novietota, koka konstrukcijā celta, šķiet tēstu guļbaļķu ēka taisnos pakšos, kas sastāv no šaurākas krogus daļas un platākas gareniski pievienotas stadulas. Krogus daļa un stadula atrodas zem viena četrslīpju jumta, kam krogus daļas ieejas sānmalē plata, ar stabiem balstīta paspārne. Jumts, šķiet, segts ar salmiem. Krogus istabai viens vai divi sīkrūšu stikla logi.
Ēka ir bez skursteņa, kas nozīmē, ka kurināšana notikusi rovī jeb vaļējā namā, dūmiem noplūstot pažobelē un no turienes laukā caur brodiņiem jumta galos galos.
Krogus priekšā guļšķautņu groda vindas aka.
Aprakstu sastādīja: Valters Grīviņš, Elza Elīza Vītola
LITERATŪRA UN AVOTI
1 Dunsdorfs, E. Vidzemes 1638. gada arklu revīzija. Latvijas vēstures avoti. IV sējums. II burtnīca. Latvijas vēstures institūta apgādiens, 1938. – 425.lpp.
2 Dunsdorfs, E. Der große schwedische Kataster in Livland, 1681–1710. Kartenband / von Edgars Dunsdorfs. Stockholm: Almqvist & Wiksell, 1974. – 78.lpp.
3 LVVA 7404f.,1apr.,2195l.,11 (64).lapa
4 Johans Kristofs Broce Zīmējumi un apraksti. 4. sēj.: Latvijas mazās pilsētas un lauki. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2007. – 100. lpp.
Apraksts sagatavots ar VKKF atbalstu.
