Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Bijušais Plāča krogs atrodas Cēsu novada Straupes pagastā (1940.g. Cēsu apriņķa Mazstraupes pagastā), senā Rīgas – Tērbatas lielceļa labajā pusē, Plāča ciema centrā, aptuveni trīs kilometrus uz Valmieras pusi no bijušās Lielstraupes muižas – pils. Koordinātas: 57.36343 24.98023.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Krogs pārbūvēts, paplašināts ar L veidā piebūvētu spārnu. Mūsdienās ēkā atrodas Straupes pagasta tautas nams. Labā tehniskā stāvoklī. Jumts segts ar sarkanas krāsas skārda loksnēm.
ZIŅAS
Mazstraupes muižai (Klein Roop) piederošs krogs Rīgas–Valmieras lielceļa malā, vietā, kur no tā atzarojas ceļš uz Limbažiem, pastāv vismaz kopš 17. gadsimta, kad zviedru valdības ierēdņi, Lielā kadastra ietvaros 1683. gadā revidējot Straupes pilsnovada Straupes draudzei piederīgo muižu, revīzijas protokolos ieraksta Plāci (Platsch, Platsch).[1] Plācis kā mājvieta ar 22. numuru jau savā vēlākajā atrašanās vietā iezīmēts šajā pat gadā mērnieka J.Nilsona sastādītā Mazstraupes muižas plānā, eksplikācijā paskaidrojot, ka tur dzīvo Plāča krodznieks.[2]
Plāča krogu (Plaatsche krug) tajā pat novietojumā kā 1683. gada plānā, redzam arī J.A. Ulriha 1695. gadā zīmētā Rīgas–Tērbatas ceļa kartē.[3] Tagadējā Līčupe šajā kartē nosaukta par Plāčupi (Plaatsche uppe).
1793. gadā sastādītajā L.A. Mellīna Valmieras apriņķa kartē Plāča krogs nav attēlots, iespējams, tobrīd tas nepastāv. Vēlāk tas iezīmēts Rikera 1839. gada Vidzemes speciālkartē (Platsche)[4] un 1866. gada 3 verstu mēroga Krievijas impērijas militāri topogrāfiskajā kartē.[5]
Valmieras bruģa tiesas ap 1866.g. sastādītā apriņķa krogu un šeņķu (alkoholisko dzērienu pārdotuvju) sarakstā Plāčakrogs (Plahtschekrug) ir viens no trim Mazstraupes muižas krogiem (Lejas krogs, Plāča krogs un Raulicas (Raulicas pusmuiža jeb Mežmuiža) šeņķis). Plāča krodznieks – Jānis Engels (Jahn Engel).[6]
Plāča krogs iezīmēts Mazstraupes muižas 1867./68.g. sastādītajā plānā. Pēc attēlotās celnes kontūras, kas, jādomā, atbilst proporcijām dabā, redzams, ka tā ir samērā gara taisnstūra formas ēka. [7]
1892. gadā publicētajā Krēgera “Vidzemes adresu grāmatā” Mazstraupes muižā ir pieminēts tikai Riebiņu krogs ar sīkpreču tirgotavu un Lejas krogs, kurā pārdod sēklas.[8] Iespējams, ka 19. gadsimta nogalē Plāča krogs savu darbību uz kādu laiku pārtraucis, tas nav norādīts arī ap 1900. gadu sastādītā Straupes draudzes kartē, kurā redzam citus tolaik darbojošos krogus.[9] Tomēr jau 1903. gadā izdotajā Valmieras apriņķa ceļu kartē Plāča krogs (Platsche) atkal ir iezīmēts, to norādot ar krogus simbolu.[10]
Arī 1909. gadā izdotajā Rihtera “Vidzemes adresu grāmatā” Plāča krogs ar krodzinieku Palmu ir norādīts kā vienīgais Mazstraupes muižas krogs.[11] Šeit gan jādomā, ka, adresu grāmatai 1909. gadā nākot klajā, reālā situācija jau bija mainījusies, jo Plāča krogu ar 22 pūrvietām zemes no Mazstraupes īpašnieces baroneses Olgas Meijerdorfas, dzimušas kņazienes Gorčakovas, ap 1904. gadu[12] iegādājas 1873.gadā dibinātā Straupes zemkopības (vēlāk – lauksaimniecības) biedrība. Pirkumam vajadzīgos līdzekļus zemkopjiem aizdod Straupes krājaizdevu sabiedrība. Nav gan pagaidām īsti skaidrs, kad tieši pirkums noticis – iespējams, vispirms noslēgts nomas līgums ar tiesībām īpašumu izpirkt, bet pati izpirkšana veikta vēlāk, 1908. gadā, kad zemkopības biedrība izdevusi Plāča kroga hipotēkas gan uz Meijerdorfas, gan Straupes krājaizdevu sabiedrības vārda.[13]
Laikā no 1904. gada, kad tiek likts jaunā biedrības nama pamatakmens, līdz 1907. gadam zemkopības biedrība jauniegūto Plāča krogu paplašina, uzceļot vai pārbūvējot tam otro stāvu, kā arī, piebūvējot klāt vecajam apjomam L veidā pievienotu sarīkojumu zāli.[12] Vienlaikus ar biedrības rosinājumu un atbalstu sākas arī Plāča ciemata veidošanās – tiek uzbūvēts pasts, doktorāts, pienotava, amatnieku mājas, kopā ap 40 ēkas. Zemi vienas pūrvietas apmērā (~0,36ha) ēku būvētāji – privātpersonas un organizācijas – saņem no biedrības nomā uz 99 gadiem, bet koppienotavas celtniecībai ½ pūrvietu liels zemes gabals tiek dāvināts.[12]
Pēc vietējo novadpētnieku “Straupes grāmatā” apkopotajām ziņām, “kad krogs beidza darboties, otrajā stāvā, kur tagad atrodas dzīvoklis un kluba darbinieku telpas, ierīkoja bufeti, ko turēja ekonoms jeb bufetnieks. Kā atceras straupieši, tas bijis Ernests Kalniņš, kurš vēlāk nopircis Pakalnus. Bufetē parasti iegriezušies Plāča amatnieki.”[14]
Pirmā pasaules kara gados biedrības darbība apsīkst. 1917. gada rudenī un ziemas sākumā Ziemeļlatviju pēc atkāpšanās no Rīgas posta demoralizētās Krievijas 12. armijas marodieru bandas. Cieš arī biedrības nams: “Izlaistie krievu zaldāti pārvērta biedrības namu par stalli, kur mitinājās viņu zirgi, lai gan priekš tam piemērotu telpu netrūka. Nelīdzēja ne aizrādījumi, ne lūgšanās, “tovarišči” tikai ņirgājās un piedraudēja izrēķināties par maisīšanos “viņu darīšanās”. Izbadējušies zirgi nograuza visu inventāru un skatuves iekārtu, sienas izspārdīja… Arī no skaistā ozolu parka nekas nepalika pāri. Ja nams būtu no koka, tad tas droši vien būtu “nospīdināts” vai arī nograuts.”[12]
Nams tiek bojāts arī 1919. gada jūnijā Latvijas neatkarības kara Cēsu kauju laikā, kad vācieši vispirms ieņem Straupi, bet pēc tam tiek no tās izdzīti. Zaudējumi aprēķināti 35,000 Latvijas rubļu apmērā.[12]
Lauksaimnieku biedrības darbība atjaunojas pēc Latvijas valsts nodibināšanas un Brīvības cīņu noslēguma 1920. gadā. Plāča Tautas namā atkal tiek rīkoti dažādi sabiedriski kulturāli un atpūtas pasākumi, atjaunojas arī bufetes darbība. Ne visi straupēnieši gan par šo iestādījumu priecājas. Kāds anonīms korespodents avīzē “Tautas Balss” 1922. gadā, apcerot dzertuvju postu Straupē, raksta:
“Otra dzertuve atrodas Straupes biedrības namā un atnes apkārtnei vislielāko postu, jo biedrības nams kā vietējais garīgās kultūras centrs, kur agrāk izpaudās visa mūsu gara dzīve, caur ierīkoto dzertuvi tiek pārvērsts tikai par dzertuvi šī vārda pilnā ziņā un zaudē katru citu nozīmi. Katrs izrīkojums, lai no kā tas arī būtu sarīkots, tiek traucēts caur dzērāju bļaustīšanos un ālēšanos, ne tikai dzertuves telpās, bet arī pašā izrīkojumu zālē. Bez tam dzertuves turētājs, pārmācīdams nepaklausīgos dzērājus ar speciāli šim nolūkam iegādātu “sitamo”, dažreiz saceļ ārkārtīgu troksni, jo dzērāji no pieminētā “sitamā” baidas ne mazāk kā velns no krusta un ne bez iemesla, jo pagaidām cietušu ir vairāki desmiti cilvēku un to starpā daži ļoti stiprā veidā, tā ka bijusi vajadzīga ārsta palīdzība; citi, kam laimējies laikā izbēgt, cietuši tikai materiālā ziņā, zaudējot uz biedrības nama sētas mietiem daļu no saviem apģērba gabaliem.”[15]
Par to, ka straupēniešiem paticis dižoties un tas reizēm noticis arī Plāča Tautas namā, gan jau, ka ne bez zināmas saistības ar bufetes telpu, liecina kāds no “Straupes grāmatā” iekļautajiem nostāstiem:
“Vija Šulce, jautāta par nostāstu, kas saistās ar stāvajām kāpnēm, kuras no pagalma ved uz pagasta nama tā saukto “mazo zālīti”, apgalvo, ka tas nav nekāds izdomājums, bet gan patiess notikums: “Laikā, kad tur atradās bufete, Čakstu saimnieks Arvīds Ozoliņš, kas tolaik bija brašs jātnieks un meitu siržu lauzējs, lielījās, ka varot pa kāpnēm uzjāt ar zirgu. Noslēguši derības. Arvīds aizsarga formas tērpā uz balta zirga arī uzjāja un nojāja pa kāpnēm un derības vinnēja.”.”[16]
Latvijas brīvvalsts laikā bijušā Plāča krogā vismaz kādu laiku atradās arī Mazstraupes, vēlāk Straupes pasta-telegrāfa kantoris. [17]
Pēc II pasaules kara iepriekš lauksaimnieku biedrībai piederošajā ēkā darbojas Straupes patērētāju biedrība, tajā atrodas biedrības kantoris un veikals, kas pastāv līdz 1950.-tiem gadiem. Ēkā, domājams, tiek ierīkoti arī dzīvokļi. 1973.gadā pēc Lielstraupes un Mazstraupes ciemu apvienošanas uz Tautas namu Plācī pārceļ Straupes ciema darbaļaužu izpildu komiteju.[18]
Atjaunojoties Latvijas neatkarībai, ēkā iekārtojas Straupes pagasta padome (pēc 2021.gada administratīvās reformas – Pārgaujas apvienības pārvalde), kultūras nams, bibliotēka u.c.
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Plāča krogs ir tipisks lielceļa krogs. Mūsdienās bijušā kroga ēka ir kapitāli pārbūvēta, iegūtajā būvapjomā oriģinālā substance praktiski nav nolasāma – no mūsdienu ēkas sākotnējais kroga būvapjoms ir vērsts paralēli A3 autoceļam. Vēsturiskus attēlus, kuros būtu redzams Plāča krogs pirms pārbūves 20.gs. sākumā, nav izdevies iegūt. Visticamāk, vizuāli krogs bijis līdzīgs citiem Straupes muižas tuvumā esošajiem krogiem – 18.gs. II pusē vai 19.gs. I pusē celts mūra lielceļa krogs ar vienu vai divām gareniski pievienotām stadulām.
Aprakstu sastādīja: Valters Grīviņš, Elza Elīza Vītola
LITERATŪRA UN AVOTI
1 Dunsdorfs, E. Der große schwedische Kataster in Livland, 1681–1710. Kartenband / von Edgars Dunsdorfs. Stockholm: Almqvist & Wiksell, 1974. – 77.lpp.
2 LVVA 7404.f., 1.apr., 198.lieta.
3 LVVA 7404.f., 1.apr., 2195.l., 11. (64.) lapa.
4 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
5 Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
6 LVVA 114.l., 1.apr., 1818.l., 38.lapa.
7 LVVA 1679.f., 194.f., 295.l.
8 Kröger, A. W. Verkehrs- Und Adreßbuch Der Baltischen Provinzen / Herausgegeben Von A.W. Kröger. - Riga: Selbstverl. Des Hrsg., 1892. – 31.lpp. Skatīta: kpbc.umk.pl
9 LVVA 1679.f., 189.apr., 189.lieta.
10 Wegekarte Des Wolmarschen Kreises Mit Den Kirchspiels- Und Gutsgrenzen / Herausgegeben Vom Liv-Estländischen Landeskultur Bureau. Photo-Lithografie E. Berthelson, and Jonk & Polevski. 1903. Skatīta: dspace.ut.ee
11 Richters, A. Baltische Verkehrs- Und Adressbücher. Bd. 1, Livland. Riga : A. Richter, 1909. – 365.sleja. Skatīts: dspace.ut.ee
12 LVVA 6828.f., 6.apr., 3777.lieta.; Straupes zemkopības biedrības 50 gadu jubileja // Jaunatnes Dzīve Skolā un Sētā. – 1923. – Nr.33. – 26.augusts. Skatīts: periodika.lv ; Iekšzemē. Straupe // Dzimtenes Vēstnesis. – 1913. – Nr.77. – 4.aprīlis. Skatīts: periodika.lv
13 Rīgas apgabaltiesas 3. Civīlnodaļa // Valdības Vēstnesis. – 1930. – Nr.239. – 21.oktobris. Skatīts: periodika.lv
14 Vasile, R. (red) Straupes grāmata. Straupes pagasta padome, 2007. – 162.lpp.
15 Straupe. Dzertuvju plūdi // Tautas Balss. – 1922. – Nr. 140. – 29.jūnijs. Skatīts: periodika.lv
16 Vasile, R. (red) Straupes grāmata. Straupes pagasta padome, 2007. – 163.lpp.
17 Vienmēr vēl jāgroza nosaukumi // Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis. – 1929. – Nr.272. – 29.janvāris. Skatīts: periodika.lv
18 Vasile, R. (red.) Straupes grāmata. Straupes pagasta padome, 2007. – 233, 235.lpp.
Apraksts sagatavots ar VKKF atbalstu.
