Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Bijušais Biksēres Lejas krogs atrodas uz senā Bērzaunes – Cesvaines ceļa, Madonas novada Sarkaņu pagasta (1940.g. Madonas apriņķa Patkules pagastā) Biksēres ciema centrā. Koordinātas: 56.92074 26.31380.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Lejas krogs ir saglabājies līdz mūsdienām – bijušajā kroga ēkā, “Lejiešos”, darbojas veikals, ierīkoti dzīvokļi.
ZIŅAS
Krogs bijis Biksēres jeb Libes (Libbien) muižas īpašumā. Viena no senākajām kartēm, kur aptuveni šai vietā ir redzams krogs, ir ap 1700.gadu sastādītā Bērzaunes – Cesvaines ceļa karte, kurā pie Libes (Libbien) upītes netālu no muižas atzīmēts kāds krogs bez nosaukuma.[1]
L.A.Mellīna 1792. gadā sastādītajā Cēsu apriņķa kartē[2] krogs šajā vietā nav iezīmēts, iespējams tobrīd nedarbojas. 19. gadsimta pirmajā pusē tas atkal parādās – krogs (bez nosaukuma) iezīmēts 1839. gada Rikera Vidzemes speciālkartē.[3]
1892. gadā publicētajā Krēgera “Vidzemes adresu grāmatā” Biksēres muižā tirgotavu un ražotņu sadaļā minētas zemnieku preču sīktirgotavas Kalna un Lejas krogā.[4]
Lejas krogu (Leijes Krug) un tam pretī esošās stadulas novietojumu, kā arī ēku formu un aptuvenos izmērus redzam Biksēres privātmuižas 1897. gada plānā.[5] Lejas krogs norādīts arī ap 1900. gadu sastādītajā Cesvaines draudzes kartē[6] un 1903. gadā izdotajā Cēsu apriņķa ceļu kartē.[7]
Biksēres Lejas krogā kroģēšana, acīmredzot, turpinās arī pēc valsts degvīna monopola ieviešanas 1900. gadā, kad Vidzemē tiek slēgti 66% līdz tam pastāvējušo krogu.[8] 1906. gadā laikraksts “Balss” ziņo par Lejas kroga aplaupīšanu un aizdedzināšanu.[9]
1909. gadā izdotajā Rihtera “Vidzemes adresu grāmatā” Biksēres muižā kā vienīgais darbojošais krogs norādīts Muižaskrogs (Hofskrug) ar krodzinieku Jāni Bebri (Jan Bebber). Krogā pastāv arī zemnieku preču sīktirgotava.[10] Nav īsti skaidrs, kurš no Biksēres krogiem – Kalna krogs vai Lejas krogs – būtu šeit nosaukts par Muižaskrogu. Kalna krogs, kas atradies augšā kalnā, blakus muižas kungu mājai, nepilna kilometra attālumā no Lejas kroga, pastāvējis vēl 1914. gadā, kad avīzē “Līdums” publicēts kāda anonīma biksērieša raksts, kurā tas drūmās krāsās attēlo krogū notiekošo uzdzīvi un izteic cerību, ka Patkules pagasta valde ņems vērā vietējo alkohola pretinieku parakstīto iesniegumu par Kalna kroga slēgšanu.[11]
Latvijas Republikas agrārās reformas ietvaros muižas un tām piederošie krogi tiek sadalīti, tos piešķirot gan sabiedriskām vajadzībām, gan privātpersonām.
1922. gada 3.jūnijā oficiālajā izdevumā “Zemes ierīcības vēstnesis” tiek publicēts Centrālās Zemes ierīcības komisijas 4.maija lēmums piešķirt Jānim Bebrem-Kritneram (domājams – 1909. gada adresu grāmatā minētajam Muižaskroga krodziniekam) Cēsu apriņķa Patkules pagasta Biksēres muižā zemes gabalu 18F 6 pūrvietu platībā. Piezīmē norādīts: “Līdz ar bodes telpām un Lejas kroga rītu puses stadulu piedalot apm. 5–6 pv. pļavas starpgabalā.[12]
Tirgošanās par “Lejiešiem” pārdēvētajā Lejas krogā turpinās arī neatkarīgās Latvijas laikā. 1935. gadā “Lejiešos” darbojas gan dažādu preču tirgotava, gan Valsts degvīna tirgotava; īpašniece – Liene Bebris.[13]
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Biksēres Lejas krogs ir tipisks lielceļa krogs. 17. gadsimta beigās Bērzaunes–Cesvaines ceļa kartē iezīmētais Biksēres krogs, kā tolaik visi Vidzemes krogi, visdrīzāk bija būvēts no koka.
Līdz mūsdienām nonākusī Lejas kroga ēka ir pamatīgi pārbūvēta un nav iespējams noteikt kādreizējo kroga funkcionālā plānojuma tipu vai sākotnējā būvapjoma robežas. Rietumu gals ēkai celts no nešķeltu laukakmeņu mūra ar melna granīta šķembu iespiedumiem javā (8. attēls), kas to ļauj datēt ar 19. gadsimta III ceturksni vai agrāk. Priekšējā fasādē mūra sienā kādreiz bijuši izveidoti lieli divviru vārti, kas vēlāk aizmūrēti, tajos iebūvējot vienviru durvis un logu. Vārtu aile izmūrēta ar māla pilnķieģeļiem, tās augšdaļa izliekta, sānu malās izveidoti dekoratīvi izciļņi. Ēkas mūra daļas sākotnējais pielietojums nav zināms, bet jaunākajos laikos tur varētu būt bijusi iekārtota kūts. “Lejiešu” A gals būvēts no koka un, šķiet, nav senāks par 20.gs. sākumu. Iespējams tas būvēts, atjaunojot ēku pēc 1906.gada ugunsgrēka.
Lejas kroga stadula, sadalīta divās daļās, atradusies atsevišķā ēkā pretī krogam (3. attēls). Šķiet, 1940.-to gadu beigās vēl bija saglabājusies tās R daļa (9.attēls). Vēlākās kartēs ēka vairs nav redzama un šodien par tās pastāvēšanu vairs nekas neliecina (sk. 1.attēlu).
Aprakstu sastādīja: Valters Grīviņš, Elza Elīza Vītola
LITERATŪRA UN AVOTI
1 LVVA, 7404.f., 1.apr., 2215.l., 6.lapa.
2 Atlas von Liefland, 1798. Skatīts: digitalarchive.mcmaster.ca
3 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
4 Kröger, A. W. Verkehrs- Und Adreßbuch Der Baltischen Provinzen / Herausgegeben Von A.W. Kröger. – Riga: Selbstverl. Des Hrsg., 1892. – 47.lpp. Skatīta: kpbc.umk.pl
5 LVVA 1679.f., 194.apr., 461.lieta.
6 LVVA 1679.f., 189.apr., 12.lieta.
7 Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen [Kaart] / herausgegeben vom Liv-Estländischen Landeskultur Bureau auf Grund der im Besitz der Livländischen Ritterschaft befindlichen Kreis Wegekarte. 1903. Skatīta: dspace.ut.ee
8 Niedre, U. 19. Gadsimta Vidzemes lauku krogu vieta pagasta saimniecībā, sabiedrībā un sadzīvē // Letonikas otrais kongress. Letonikas avoti: Latvijas piekraste. Arheoloģija, etnogrāfija, vēsture. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2008. – 224. lpp.
9 Iekšzemē. No Bikseres // Balss. – 1906. – Nr.191. – 11.septembris. Skatīts: periodika.lv
10 Richters, A. Baltische Verkehrs- Und Adressbücher. Bd. 1, Livland. Riga : A. Richter, 1909. – 473.sleja. Skatīts: dspace.ut.ee
11 Sīkumi. Patkule // Līdums. – 1914. – Nr.55. – 15.jūlijs. Skatīts: periodika.lv
12 Paziņojums. Galīgi piešķirtas zemes // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1922. – Nr.37. – 3.jūnijs. Skatīts: periodika.lv
13 Salnais, V un Maldups, A. Pagastu apraksti (pēc 1935. gada Tautas skaitīšanas materiāliem). Rīga: Valsts Statistiskā pārvalde, 1935. – 254.lpp.
Apraksts sagatavots ar VKKF atbalstu.
