Ārsta māja (bij. Lielrendas pagasta skola, doktorāts, slimnīca, feldšeru punkts)

Pievienoja:

Valters Grīviņš, 07.06.2023

Organizācija:

Historia.lv

1. attēls. Ārsta māja. Rendas pagasts, Kuldīgas novads. 2022.g. 24.septembris. V.Grīviņa foto.

Koordinātas (WGS 84):

57.08263 22.30007

Koordinātas nav precizētas dabā

Skola

Vēsturiskā apkaime: Lielrenda.

ZIŅAS

2. attēls. "Ārsta māja" 1920.-to gadu Latvijas armijas militāri topogrāfiskajā kartē. Mērogs 1:75000. No vesture.dodies.lv.

Ēka, kas tagad pazīstama kā “Ārsta māja”, sākotnēji būvēta Lielrendas pagasta skolas vajadzībai. Kādreizējais rendenieks, 1885. gadā dzimušais advokāts Jūlijs Šmits (1938.g. cēlis “Saulverus” kā savu vasaras māju) savās 1960. gadā žurnālā “Trimdas Skola” publicētās atmiņās raksta, ka jauno skolas namu “uzcēla pusverstes attālumā no Lielrendas muižas. Man toreiz bija 4 – 5 gadi. Ar kādu bijību un sajūsmu es apbrīnoju tālumā pacēlušos pasaku pili, gaišsārtā krāsā mirdzošo jauno ķieģeļu māju! Tas esot jaunais skolas nams, svinīgi man paskaidroja.”[1]

Lielrendas pagasta skola vēlākajā “Ārsta mājā” darbojas līdz 1921. gadam, kad Lielrendas un Rendas (Kroņrendas) pagasti vienojas par kopīgas II pakāpes pamatskolas ierīkošanu Lielrendas jaunajā pilī. Mācības jaunajā skolā sākās 1922. gada 4.septembrī.[2]

Slimnīca / doktorāts / feldšeru punkts

1929. g. lauksaimniecības skaitīšanā īpašums “Ārsta māja” pieder Rendas pagasta sabiedrībai, piešķirts no Valsts zemes fonda. Kopplatība 17 1/4 pūrvietas (1 pūrvieta – 0,36 ha), no tām aramzeme – 5 pv., augļu un sakņu dārza zeme – 0,5 pv., ganības – 10 3/4 pv. No tā 1/4 pūrvietas izgraudota kārtībniekam Fricim Pētersonam, bet 17 pv. Dr. Erag.

Īpašumā ietilpst 1 pirms 1920.g. celta mūra dzīvojamā ēka ar 7 istabām, kuras apdzīvo abi saimniecību vadītāji ar ģimeni. No ēkām vēl ir tikai 1 mūra kūts/stallis un 1 mūra klēts (abas zem viena jumta).Ūdens tiek ņemts no koka pumpja.[3]

1935. gada tautas skaitīšanas laikā “Ārsta māja” pēc anketā uzrādītā pieder Dr. Zelmai Erags (faktiski lietotāja – sk. 1939.g. skaitīšanu). Dzeramo ūdeni ņem no akas, apgaismošana ar petrolejas lampu. Mājā 2 saimniecības:

1) Zelma Erags (dz. 1897, nepr., luter., nodarbošanās – raj. ārste); viņas kalpone Emma Vītols (dz. 1895, pr., luter.).

2) Leonids Peilans (dz. 1908, pareizt., nodarbošanās – valsts dien.); viņa sieva Lilija Peilans (dz. 1913, lut.).[4]

1939. gada lauksaimniecības skaitīšanas anketā “Ārsta mājas” īpašnieks Rendas pag. pašvaldība. Īpašums iegūts no valsts fonda zemes un sastāv no 2 zemes gabaliem, kopplatība norādīta 11,03 pv. (no tām aramzeme – 6,73 pv., dabiskas ganības – 3,30 pv.) Saimniecību kā ārsta dienesta zemi izmanto Zelma Zaķis.

Līdz 1920.gada celtā mūra mājā ar apbūves platību 84 kvadrātasis (1 kvadrātass – 4,552 m²) ir 8 istabas, no kurām 4 apdzīvo saimniecības lietotāja ģimene. Algoti strādnieki un citi saimn. iedzīvotāji apdzīvo 3 istabas. Vēl saimniecībā ir 1 mūra dziļā kūts un 1 klēts – abas zem viena jumta. Ūdeni ņem no koka sūkļa, elektriskā apgaismojuma nav.[5]

1941. gada augusta tautas skaitīšanas žurnālā “Ārsta mājas” pārvaldniece Zelma Zaķis. Mājā 2 dzīvokļi, dzīvo:

1) Zelma Zaķis, dz. 1897.g. 24. februārī Patkules pag., luter., nodarbošanās – ārste, pierakstīta 1927.g. 2.maijā; Jūle Rībena, dz. 1890.g. 20. decembrī, luter., nodarbošanās – kalpone, pierakstīta 1941.g. 14.augustā (ieradusies no Plaņecas pag. 1941. g. 12. augustā);

2) Indriķis Rezevskis, dz. 1886.g. 3. septembrī Jelgavā, luter., nodarbošanās – veterinārais feldšeris, pierakstīts 1938.g. 22. augustā; Emīlija Rezevskis, dz. 1889.g. 6.jūlijā Kuldīgā, luter., nodarbošanās – mājsaimniecība, pierakstīta 1938.g. 29. jūlijā; Līvija Rezevskis, dz. 1926.g. 20.maijā, skolniece, pierakstīta – 1938.g. 29.jūlijā.[6]

1952. gadā “Ārsta mājā” atver Rendas lauku slimnīcu ar 5 gultām. 1955. gadā uz slimnīcu atbrauc strādāt ārsts Jānis Liepiņš. 1961. gadā slimnīca ar viņa centieniem ir ievērojami labiekārtota un paplašināta. Žurnālā “Veselība” publicētā rakstā lasām: “Pašreiz slimnīcā ir iekārtots zobārstniecības kabinets, rentgenkabinets, sieviešu profilaktisko apskašu kabinets, dzemdību noda|a ar dzemdību zāli, bērnu istabu un pēcdzemdību palātu, trīs palātas terapijas slimniekiem, klīniskā laboratorija, medicīnas māsu istaba, slimnieku atpūtas telpas un gaiša virtuve. Tagad Rendas lauku slimnīcā vienlaikus ārstējas 15 slimnieki.”[7]

Ap 1970. gadu Rendas slimnīcu slēdz, bet “Ārsta mājā” vēl kādu laiku turpina darboties feldšeru un vecmāšu punkts. Aptuveni šajā laikā ēkā iekārto pašvaldības dzīvokļus.

Ap 1980. gadu “Ārsta māju” ar tajā, šķiet, vēl darbojošos feldšeru punktufotografē Voldemārs Ozols.

3. attēls. "Ārsta māja". Ap 1980.g. Voldemāra Ozola foto.

4. attēls. "Ārsta māja". Ap 1980.g. Voldemāra Ozola foto.

5. attēls. "Ārsta māja". Ap 1980.g. Voldemāra Ozola foto.

6. attēls. "Ārsta māja". Ap 1980.g. Voldemāra Ozola foto.

7. attēls. "Ārsta mājas" pagalma fasāde. 2022.g. 24.septembris. V.Grīviņa foto.

8. attēls. "Ārsta mājas" saimniecības ēka. 2022.g. 24.septembris. V.Grīviņa foto.

8. attēls. "Ārsta mājas" saimniecības ēka. Ar akmentiņiem apmetumā iespiests gadaskaitlis "1881". 2022.g. 24.septembris. V.Grīviņa foto.

MŪSDIENU STĀVOKLIS

2022. gadā “Ārsta māja” apdzīvota, apsaimniekota.

AVOTI

1 Renda, tās skolas un skolotāji // Trimdas Skola. – 1960. – Nr. 18. – 1. oktobris. Skatīts: periodika.lv
2 LVVA 3796.f., 1.apr., 214., 718.lapa.
3 LVVA 1308.f., 11.apr., 13553.l.
4 LVVA 1308.f., 12.apr., 13893.l., 291.lapa.
5 LVVA 1308.f., 4.apr., 975.lieta, 55.lapa.
6 LVVA 1308.f., 15.apr., 2999.l., 22.lapa.
7 Mētra, M. Rendā // Veselība. - 1961. - Nr. 8. - 1. augusts. Skatīts: periodika.lv

Vairāk par projektu “Rendas novadpētnieka Voldemāra Ozola (1911–1999) kultūrvēsturiskā mantojuma digitalizācija, aktualizācija un pieejamības nodrošināšana” ŠEIT