Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Rites kroga vieta atrodas Jēkabpils novada Rites pagastā (1940.g. Jēkabpils apriņķa Rītes pagastā), senā Rīgas – Ilūkstes – Daugavpils ceļa vecās trases labajā pusē, zemes gabalā “Bērziņi”, pretī kādreizējās Rītes pagasta valdes nama drupām. Koordinātas: 56.19722 25.45496.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Krogus ēka faktiski zudusi, daļa nojaukta, daļa pārbūvēta un pussabrukusi, ieaugusi krūmos.
ZIŅAS
Rites krogs piederējis kroņa Elkšņu muižas (Kronsgut Ellern) Rites pusmuižai (Rittenhof).
K. Neimaņa 1833./1864. gada Kurzemes kartē (2. attēls) tas iezīmēts savā vietā blakus Rites pusmuižai, bet nosaukts kā Elkšņu (Ellerns) krogs. Vēlākajās kartēs nosaukums jau ir Rites krogs (Krug-Ritte – 3. attēls).
1892. gadā publicētajā Krēgera “Kurzemes adresu grāmatā” Elkšņu kroņa muižas aprakstā minēts viens krogs, to vārdā nesaucot.[1] Savukārt šajā pat grāmatā ievietotajā alfabētiskajā krodzinieku sarakstā atrodam M. P. Kalvi (Kalwe M.P.) Elkšņu Rites muižā. [2]
Nav zināms, cik ilgi Rites krogs turpināja darboties. 1900. gadā, kad Baltijas guberņās tiek ieviests valsts spirta monopols, Kurzemē tiek slēgti ap 81% līdz tam pastāvējušo krogu.[3] Iespējams, tad slēdz arī Rites krogu.
Latvijas Republikas agrārās reformas ietvaros muižas un tām piederošie krogi tiek sadalīti, tos piešķirot gan sabiedriskām vajadzībām, gan privātpersonām.
Kroņa Susejas pagasta Rites valsts muižas dalīšanas lietā glabājas 1920. gadā sastādīts muižas sadalīšanas projekta plāns. Tajā redzam (4. attēls) līdz ar Rites krogu nodalīto
zemes gabalu nr. 6., kas 57,80 pūrvietu platībā (1 Kurzemes pūrvieta – 0,365ha) 1922. gadā tiek piešķirts Rītes pagasta sabiedrībai.[4]
1925. gadā “Zemes Ierīcības Vēstnesī” publicētā Zemes vērtēšanas virskomisijas paziņojumā par zemes fonda piešķirto saimniecību novērtēšanu Rites muižas gabalam 6F
noteikta vērtība Ls726, piezīmēs norādot: “pagasta sabiedrība no izpirkšanas maksas par zemi un ēkām (..) atsvabināta ar noteikumu, ka zeme un ēkas jāizlieto nespējnieku patversmes vajadzībām.[5] Vai tas ticis izdarīts un vai patversme ierīkota kroga telpās, vēl jāpēta.
1927. gadā Rītes pašvaldība pretī krogam uzbūvē pagasta valdes namu.[6]
1935. gadā Rites kroga ēkā darbojas Kriša Lodziņa tirgotava.[7]
1939. gadā Rītes pagasta valde avīzē “Daugavas Vēstnesis” publicē sludinājumu, kurā paziņo, ka “š. g. 24. novembrī vairāksolīšanas sacensībā iznomās uz 2 gadiem, sākot no 23. IV 1940. g. līdz 23. IV 1942.g., pagasta pašvaldībai piederošo Rītes krogu ar 14 ha zemes platības un veikala telpām. Ieinteresētām personām, kuras piedalītos izsolē, jāiemaksā pirms izsoles Ls 100,- drošības naudas un nosolīšanas gadījumā nosolītājam jāiemaksā 25% no nosolītās summas.”[8]
Par Rites kroga piederību, lietojumu un tā iedzīvotājiem vācu nacistu un krievpadomju okupācijas periodā ziņu pagaidām nav.
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Rites krogs bijis tipisks lielceļa krogs. Krogs pie Rites muižas pastāvējis vismaz kopš 19. gadsimta pirmās puses. Kad celta pēdējā kroga ēka, nav zināms.
Pēc Rites kroga apjoma iezīmējuma 1920. gada plānā (sk. 4.attēlu) varam spriest, ka tā bijusi lielceļam paralēli novietota taisnstūra garenbūve ar krogus daļai vienā vai abos galos pievienotām stadulām.
Tā kā ēka līdz mūsdienām nav saglabājusies un nav izdevies iegūt kroga vēsturiskās fotogrāfijas vai citus attēlus, nav zināms nedz tās ārējais izskats, nedz iekštelpu plānojums.
LITERATŪRA UN AVOTI
1 Kröger, A. W. Kurländisches Verkehrs- Und Adreßbuch fur 1892 / 93. Herausgegeben Von A.W. Kröger. – Riga: Selbstverl. Des Hrsg., 1892. – 90.lpp. Skatīts: digar.ee
2 Turpat.– 270. lpp.
3 Teivens, A. Latvijas lauku krogi un ceļi. – Māksla: Rīga, 1995. – 90. lpp.
4 LVVA 1679.f., 172. apr., 514. lieta.
5 Zemes vērtēšanas virskom. paziņojums par zemes fonda piešķirto saimn. novērtēšanu // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1925. – Nr. 177. – 18. decembris. Skatīts: periodika.lv
6 Pašvaldības departamenta direktors J. Zankevics inspekcijas braucienā Jēkabpils un Bauskas apriņķos // Pagasta Dzīve. – 1939. – Nr. 19. – 30. septembris. Skatīts: periodika.lv
7 Salnais, V un Maldups, A. Pagastu apraksti (pēc 1935. gada Tautas skaitīšanas materiāliem). Rīga: Valsts Statistiskā pārvalde, 1935. – 507.lpp.
8 Daugavas Vēstnesis. – 1939. – Nr. 118. – 8. novembris. Skatīts: periodika.lv
Apraksts sagatavots ar Valsts kultūrkapitāla fonda un partnerības “Kaimiņi”&Kopienu sadarbības tīkla“Sēlijas salas” (Sēlijas vēsturiskās zemes kultūras programma) atbalstu
