Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Bijušais Bunduļu krogs atrodas Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā (1940.g. Madonas apriņķa Odzienas pagastā), 160m uz AZA no Bunduļiem, ceļa Koknese–Bērzaune (V915) labajā pusē, vietā kur no tā atzarojas sānceļš uz Pļaviņām (V943). Netālu izvietota sabiedriskā transporta pietura “Bunduļi”. Koordinātas: 56.65213 25.63334.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
No Bunduļu kroga tagad atlikušas vien drupas – ārsienu laukakmens mūra fragmenti, kā arī atsevišķas būvdetaļas.
Nav zināms, kad un kādēļ ēka pamesta. Ēkas tehniskais stāvoklis liecina, ka tuvāko pāris desmitgadu laikā arī līdz šim saglabājušies mūri visdrīzāk izzudīs.
ZIŅAS
17. gadsimtā aptuveni Bunduļu kroga vietā atradies Odzienas muižas (Odensee) Draudas jeb Draudavu krogs (Drauda krogh), kas iezīmēts ap 1700.g. sastādītajā Kokneses–Bērzaunes ceļa kartē.[1] 18. gadsimtā Draudavu kroga nosaukums kartogrāfiskajos materiālos pazūd un tā vietā parādās Bunduļu krogs, kas saglabājas līdz pat 20. gs. 30.-tiem gadiem (L. A. Mellina 1791.g. Rīgas apriņķa karte[2], 1839. gada Rikera Vidzemes speciālkarte[3], Latvijas armijas 1922-1940.g. militāri topogrāfiskā 1:75000 mēroga karte[4]).
Ziņas par Draudavu un Bunduļu krogu atrodamas Latvijas Zinātņu Akadēmijās Vēstīs publicētajā G.Mindes pētījumā “Odzienas muiža arhīvu dokumentos un literatūrā”:
“Tiesas procesa dēļ 1649. gada sākumā veiktā Odzienas muižas taksācija ir senākais pagaidām apzinātais dokuments, kas sniedz ieskatu muižas saimniecībā. (..) 1649. gada taksācija sniedz ziņas par tādām ienākumus nesošām saimnieciskām vienībām kā krogi, dzirnavas u. c. Dokumentā ir minēts pie ceļa esošais Drandanu (Drandan) krogs.”
“Revīzijas materiālos atzīmēti tie paši 17. gs. minētie krogi, kas 1724. gadā skaitās pie Vietalvas. Baznīcas krogā gada laikā izkroģēja no 30 līdz 35 mucām alus, bet Drandanu krogs šajā laikā nebija izbūvēts.”
“... 1744. gadā Odzienas dzirnavas darbojušās un malušas gan muižai, gan svešiem, un trešā daļa no ienākumiem palikusi dzirnavniekam. Šajā laikā Odzienā nedarbojas neviens krogs, vienīgi Bunduļu māju zemnieks maksājis muižai 15 valsts dālderus gadā par zemi un kroģēšanas tiesībām.”.[5]
Noprotams, ka savu nosaukumu krogs guvis no Bunduļu mājām, kuru saimnieks ap šo laiku, iegūstot kroģēšanas tiesības, vai nu uzbūvējis jaunu krogu vai atjaunojis veco, 1724.g. revīzijā par “neizbūvētu” nosaukto Draudavu krogu. Turpmākajās G.Mindes rakstā aplūkotajās Odzienas muižas inventarizācijās minēts, ka Bunduļu krogs bijis “mūra ēka ar salmu jumtu, jauna” (1836.g.) un “mūra, ar divām stadulām un salmu jumtu” (1866.g.).[6]
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Bunduļu krogs ir tipisks lielceļa krogs. Precīzs kroga celšanas laiks nav zināms, taču, spriežot pēc Odzienas muižas 1836.g. Inventarizācijas ziņām (sk. iepriekš), ēka visticamāk būvēta 19. gadsimta pirmajā pusē. Krogs celts kā laukakmens mūra garenbūve. Ailas bijušas apmūrētas ar sarkanā māla pilnķieģeļiem. Nojaušams, ka ēkai bijis krogiem tipiskais divslīpju jumts ar nošļauptiem galiem. Plānojums sastāvējis no vienas stadulas ar diviem vārtiem gala un ceļa fasādē, kroga telpām un pagraba. Ceļa puses fasādes krogus telpas durvīs saglabājies atkārtoti izmantots oriģināls kalta metāla rokturis, kāds bijis raksturīgs lielākajai daļai lielceļa krogu. Iespējams, krogam 19. gs. vidū tikusi izbūvēta vēl viena stadula koka konstrukcijā, kas līdz mūsdienām nav saglabājusies.
Aprakstu sastādīja: Valters Grīviņš, Elza Elīza Vītola
LITERATŪRA UN AVOTI
1 LVVA 7404.f., 1.apr., 2214.l., 4.lapa
2 Atlas von Liefland, 1798. Skatīts: digitalarchive.mcmaster.ca
3 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
4 Skatīta https://vesture.dodies.lv/
5 Minde, G. Odzienas muiža arhīvu dokumentos un literatūrā : [par muižas apbūves kompleksa vēsturi Vietalvas pagastā (Pļaviņu novads)]. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A.daļa, Sociālās un humanitārās zinātnes 64.sēj., Nr.1/2. – Rīga: LZA, 2010. – 63., 65.lpp.
6 Turpat – 67., 70.lpp
Apraksts sagatavots ar VKKF atbalstu.
