Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Subru krogs, atkarībā no bijušās krogus ēkas novietojuma vienā vai otrā mūsdienu autoceļa V915 (Koknese – Odziena – Jāņukalns – Bērzaune) pusē, atradies Madonas novada Mārcienas vai Bērzaunes pagastā (1940.g. Madonas apriņķa Mārcienas pagastā), senā Kokneses–Bērzaunes ceļa malā. Krogus vieta aptuveni lokalizējama pie “Subru” mājām, taču nav droši zināms – pretī vai vienā ceļa pusē ar mūsdienu apdzīvoto “Subru” māju. Aptuvenās koordinātas: 56.79497 26.02163.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Krogs pilnībā nopostīts.
ZIŅAS
Krogs bijis Mārcienas (Martzen) muižas īpašumā. Kartogrāfiskajos avotos Subru krogs parādās kopš 19. gadsimta pirmās puses – 1839. gada Rikera Vidzemes speciālkartē (Subbre)[1], 20. gs. sākumā zīmētajā Bērzaunes draudzes kartē (Subre Krug)[2], kā arī dažādās 19. gs. II puses un 20. gs. sākuma militāri topogrāfiskās kartēs, kur gan ne vienmēr zināms, vai minētas “Subru” mājas vai krogs, jo kroga apzīmējums daļā šo karšu ir, bet daļā nav norādīts.
Subru krogs iezīmēts arī Mārcienas muižas 20. gs. sākuma plānā[3], taču iezīmējums ir ļoti niecīgs – parādīts tikai neliels ceļa posms un krogus ēkas novietojums tā malā; nav pat redzams, kur attiecībā pret krogu atrodas Subru mājas.
Pretī Subru mājām ceļa otrā pusē paceļas apm. 1–1,3m augsta, plānā apm. 12x5 m liela, ar zemi apaugusi kādas ēkas pamatu vieta, kurā manāmi akmeņi un ķieģeļi, taču tā ir pārāk maza krogam. Pārdesmit metrus uz Bērzaunes pusi krūmos iezīmējas cits akmeņu sakopojums, bet ēka, kas tur, iespējams, atradusies, šķiet bijusi pret ceļu novietota perpendikulāri nevis paralēli, kā atbilstoši Mārcienas muižas kartes attēlojumam vajadzētu būt novietotam krogam.
Izpētot 20. gs. sākuma un I puses militāri topogrāfiskās kartes, piem. Latvijas armijas 1:25,000 mēroga karti[4], redzam, ka pretī Subriem pie ceļa patiešām ir divas cieši blakus novietotas ēkas.
Savukārt pēc Subru saimnieka stāstītā, ēkā ceļa pretējā pusē bijusi pagasta nabagmāja, bet krogs atradies mājas pusē.[5]
Saimnieka stāstīto attiecībā uz nabagmāju apstiprina 19.gs. beigu un 20.gs. sākuma preses publikācijas. Kāds anonīms autors avīzē “Baltijas Vēstnesis” 1891. g. no Mārcienas raksta: “Mūsu nelielā pagastā ir veseli 5 krogi, un šie nu tiek pārbūvēti un paplašināti pēc tagadējām jaunās modes ietaisēm. (..) Ar žēlabām jānoraugās, kā uz šejienes pussagruvušā Subras kroga pārbūvi jo naigi rīkojas.”[6]
Ilga darbība atjaunotajam Subras krogam tomēr nebija lemta – vienpadsmit gadus vēlāk, 1902.g., "Pēterburgas Avīzēs" lasām par aktualitātēm Bērzonas draudzē:
“Uz sevišķu prieku še jāpiemin, ka pagājušā gadā uz vietējā mācītāja Erdmanna kunga pamudinājumu un uzaicinājumu sastādījusies vēl kāda labdarīga iestāde no muižnieku aprindām ar mācītāju kā vadītāju un dažiem locekļiem no zemniekiem. Šī iestāde grib apkopt un uzturēt vecuma nespējniekus un dažus vārguļus, kas no pagasta pabalsta nevar tikt pienācīgi apkopti. Priekš šās iestādes dod Mārcenes muižas īpašniece baroniete fon Mandel kundze izbijušā Subras kroga māju ar priekš tam vajadzīgu pārtaisi, ar gultām un citiem piederumiem un klāt vienreiz 500 rbļ. naudas.”[7]
No augstākminētajām publikācijām uzzinām, ka Subra krogs kā dzērienu pārdošanas vieta pārstājis darboties pēc valsts spirta monopola likuma ieviešanas 1900.g. un ticis pārbūvēts par draudzes nespējnieku namu. Šī pārbūve, domājams, arī izskaidro līdz mūsdienām saglabājušos ēku pamatu atlieku neatbilstību vidējiem lauku kroga izmēriem.
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Tipoloģiski Subru krogs iekļaujas lielceļa krogu grupā, taču to varētu pieskaitīt arī dzirnavkrogiem, jo turpat blakus esošā paugurā, apm. 60 m no ceļa, atradušās mūra vējdzirnavas. Tā kā krogus ēka līdz mūsdienām nav saglabājusies un pagaidām nav izdevies iegūt nekādus vēsturiskus attēlus, nav zināms kāda tā izskatījusies. Krogs, iespējams, bija pilnībā vai daļēji būvēts laukakmens mūra konstrukcijā un datējams ar 19. gs. I pusi. Plānojums nav zināms.
Aprakstu sastādīja: Valters Grīviņš, Elza Elīza Vītola
LITERATŪRA UN AVOTI
1 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
2 LVVA 1679.f., 189.apr., 10.l.
3 Mārcienas muižas plāns. 1898./1909./1912. LVVA 1679.f., 194.apr., 373-4.l.
4 Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
5 V.Grīviņa ekspedīcijas materiāli. Teicējs: Aigars Asarītis, dz. 1961. g. Pierakstīts 17.04.2022, Sūbros.
6 No iekšzemes // Baltijas Vēstnesis. - 1891. - Nr. 77. - 4. aprīlis. Skatīts: periodika.lv
7 Vidzeme. No Bērzonas draudzes // Pēterburgas Avīzes. - 1902. - Nr. 48. - 16. jūnijs. Skatīts: periodika.lv
Apraksts sagatavots ar VKKF atbalstu.
