Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Virskas krogs atradies Madonas novada Kalsnavas pagastā (1940.g. Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā), senā Kokneses–Bērzaunes ceļa (mūsdienās autoceļš V915 Koknese – Odziena – Jāņukalns – Bērzaune) kreisajā pusē, vietā, kur no tā atzarojas ceļš uz Veckalsnavu. Pie kādreizējās kroga atrašanās vietas mūsdienās ir sabiedriskā transporta pietura “Virska”. Koordinātas: 56.77347 25.95528.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Krogs pilnībā nopostīts. Kroga vietā pļavas stūris. Pļavā daļēji nojaušamas krogus pamatu kontūras. Pretī krogus vietai, pāri ceļam atrodas mājas “Ceļmalas Virskas”.
ZIŅAS
Virskas krogs bijis Veckalsnavas (Kalzenau; Alt-) muižas īpašumā. Par to, ka konkrētajā vietā reiz atradies krogs, liecina vēsturiskie kartogrāfiskie materiāli, no kuriem senākais atrastais ir 1839. gada Rikera Vidzemes speciālkarte (Wirsken).[1]
Pagaidām nav īsti zināms, cik ilgi Virskas krogā turpinās kroģēšana. Krogs ir iezīmēts ap 1900.gadu sastādītajā Kalsnavas draudzes kartē (3.attēls), no kā var secināt, ka tas šajā laikā darbojas.
1906. gada 16. februārī Veckalsnavas īpašnieks Viktors fon Brimmers, aizbildinoties ar nomas naudas zaudējumiem, kas tam radušies pēc Stūres kroga nodedzināšanas 1905. gada 1. decembrī, Vidzemes gubernatoram lūdz atļaut atvērt dažus gadus iepriekš slēgto Virskas krogu.
Mēnesi vēlāk, 16. martā, tiek sasaukta Kalsnavas pagasta iedzīvotāju sapulce, kurā tiek sastādīts, pieņemts un parakstīts šāds lēmums:
"Kalsnavas pagasta vispārīga sapulce, atrazdama, ka nav labi, ka krogs atrodas blakus baznīcai, un ka bieži notiek nekārtīgi, nepieklājīgi skati no piedzērušiem cilvēkiem blakus skolai un baznīcai, ka nereti tika traucēta Dieva kalpošanas kārtība un kārtība skolās, ka ļoti bieži ir dzirdamas visas apkārtnes iedzīvotāju sūdzības par ļoti ļaunu iespaidu, kas ceļas apkārtnei no krogiem, – vietējie iedzīvotāji vispārējā sapulcē atrada par nepieciešami vajadzīgu lūgt valdību bez kavēšanās slēgt Jauno krogu un lūgt nedot atļaujas uz Virskas kroga atvēršanu, kurš atrodas pagasta mājas tuvumā, un tāpat ar slēgt visus citus pagastā atrodošos krogus, uz ko šis nolēmums sastādīts, un mēs pašrocīgi parakstāmies."
Lēmumu parakstīja 347 kalsnavieši, no tiem 312 paši, par 35 rakstītnepratējiem parakstījies kāds cits. Guberņas Akcīzes pārvaldes priekšnieks pret Virskas kroga atjaunošanu tomēr neiebilda.[2] Krogs, acīmredzot, arī tiek atvērts un turpina darboties vēl vismaz līdz 1909. gadam, kad tas iekļauts A.Rihtera “Vidzemes adresu grāmatā” kā viens no diviem Veckalsnavas krogiem.[3]
Virskas krogs vēl iezīmēts ar kroga simbolu Krievijas impērijas 1909. gada uzmērojuma 1 versts mēroga militāri topogrāfiskajā kartē un kā krogs norādīts arī 1920.to gadu beigās izdotajā Latvijas armijas 1:75000 mēroga kartē (4. attēls).
1920.-to gadu beigās Virskas krogs tiek pārbūvēts par Kalsnavas piensaimnieku biedrības "Draugs" kopmoderniecību. Pārbūves projektu izstrādā Latvijas piensaimnieku Centrālās savienības tehniskās nodaļas vadītājs Pēteris Elksnītis.[4]
Pēc vēsturnieces Brigitas Balodes no vietējiem iedzīvotājiem iegūtajām ziņām pienotavas vadītājs Virskā pirms II pasaules kara un līdz savai nāvei 1947. gadā bijis Pēteris Zariņš no Grostonas "Kurtsalām".[5]
20. gadsimta otrās puses PSRS armijas ģenerālštāba kartēs krogus vietā iezīmētas drupas, bet blakus parādās mājas “Virskas”.[6] Pēc māju saimnieces stāstītā, krievpadomju okupācijas laikā izrakta bedre un krogus mūru atliekas tajā sastumtas iekšā.[7]
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Tipoloģiski Virskas krogs iekļaujas lielceļa krogu grupā. Krogs bija novietots ceļa krustojumā, kur Kokneses–Bērzaunes lielceļam pieslēdzas sānceļš no Kalsnavas muižas.
Jēkabpils zonālajā arhīvā glabātā, pēc II pasaules kara sastādītā saimniecības grāmatā par Virskas krogu ierakstīts: "Dzīvojamā ēka un krejotava zem viena jumta. Ēka celta 1800.gadā".[8] Minēto celšanas gadu gan nevar uzskatīt par droši pierādītu un tā apstiprinājumam būtu nepieciešami kādi drošāki avoti.
Vienīgā liecība par Virskas kroga izskatu un plānojumu ir 1927. gada pārbūves projekts. Tajā redzam, ka krogs bija būvēts laukakmens mūra konstrukcijā ar vienu gareniski pievienotu stadulu. Krogus daļa un stadula bija vienāda garuma, bet stadula par ieslīpi pievienoto iebraucamo vārtu daļu platāka.
LITERATŪRA UN AVOTI
1 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
2 Zvirgzdiņš Indulis. 1905. gada revolūcija un cīņa pret degvīna monopolu Madonas apkārtnē // 1905. gads Latvijā: 100 : pētījumi un starptautiskas konferences materiāli, 2005. gada 11.–12. janvāris, Rīga / LU Latvijas vēstures institūts ; [redakcijas kolēģija: Jānis Bērziņš (atbildīgais redaktors) ... [u.c.]]. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2006. – 370.–371.lpp.
3 Richters, A. Baltische Verkehrs- Und Adressbücher. Bd. 1, Livland. Riga : A. Richter, 1909. – 421.sleja. Skatīts: dspace.ut.ee
4 LVVA 6343.f., 12.apr., 63.lieta.
5 Vēsturnieka Induļa Zvirgzdiņa e-pastā 04.03.24 V.Grīviņam sniegtā informācija.
6 Skatītas: https://vesture.dodies.lv/
7 V.Grīviņa ekspedīcijas materiāli. Pierakstīts 17.04.2022, Ceļmalas Virskās.
8 LNA JZA 270.f., 1.apr., 19.lieta, 6–7.lapa.
Apraksts sagatavots ar VKKF atbalstu.
