svētavots/veselības avots
Saltupju avots iztek no gravas (Aknīstes vietvārdu vākumos Soltupes gravs) Dienvidsusējas upes kreisajā krastā pilsētas tālākā ziemeļu stūrī netālu no Torņa ielas.
Ar ūdeni bagātais avots veido par Saltupi sauktu strautu, kas pēc pārsimts metriem ietek Dienvidsusējā. Avota ūdenī esošie dzelzs un sēra savienojumi piešķir tam specifisku sēra piegaršu un ir iekrāsojuši strauta gultni rūsganā krāsā. 20. gs. beigās avotu sākot popularizēt kā apskates objektu, tā apkārtne labiekārtota.
Saltupju avots tiek uzskatīts par kulta vietu un tam piešķirts vietējās nozīmes aizsargājama arheoloģiska pieminekļa statuss. Avota apkārtne gan nav arheoloģiski pētīta tāpat kā neviens cits Aknīstes apkārtnes arheoloģiskais piemineklis.
Publicētajos avota aprakstos tiek pieminētas pie avota senatnē veiktas rituālas darbības, piemēram, sejas mazgāšana tajā Lieldienu rītā, pie avota iztekas esoša akmens izmantošana rituālos, monētu un citu sīku priekšmetu ziedošana u.tml., bet tā kā trūkst atsauces uz konkrētu teicēju stāstījumiem un nostāstu pierakstiem, grūti spriest, cik no šiem stāstiem balstās reālos nostāstos un cik varētu būt jaunāku laiku pieņēmumi, balstoties uz līdzīgu objektu analoģijām. Pēc apraksta autora domām mūsdienās ir radīts pieņēmums par pie avota gravas augošu liepu kā kulta liepu, kas ir interesants, ainavisks koks, bet, spriežot pēc tā apkārtmēra, ir daudz jaunāks nekā dažos tūristiem domātos aprakstos ticis minēts.
Drošas gan ir ziņas, ka avots bijis apkārtnē plaši pazīstams veselības avots. Ziņas par to, ka cilvēki dzelzs un sēra savienojumiem bagāto ūdeni izmantojuši veselības uzlabošanas nolūkiem, ir gan no 20. gs. sākuma, gan arī no 19.gs.