Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Sīļu krogs atrodas Aizkraukles novada Zalves pagastā (1940.g. Jēkabpils apriņķa Zalves pagastā), senā Rīgas – Ilūkstes – Daugavpils ceļa vecās trases labajā pusē pie Sīļiem (mūsdienās mazciems “Sierotava”). Koordinātas: 56.28041 25.14818.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Krogus ēka drupās.
ZIŅAS
Sīļu krogs bijis Lielzalves (Groß-Salwen) muižas īpašumā.
Krogs iezīmēts K. Neimaņa 1833./1864. gada Kurzemes kartē[1].
Sīļu krogs (Sihle Krug) ar tam piederošās zemes robežām iezīmēts Daudzevas un Lielzalves muižas 1888. gada plānā (4. attēls).[2] Uz plāna atzīme vācu valodā “ķīla noņemta” (Aus dem Pfandnexus entlassen). Nav gan zināms, kad tā rakstīta – iespējams, kaut kad vēlāk pēc plāna sastādīšanas.
1892. gadā publicētajā Krēgera “Kurzemes adresu grāmatā” Lielzalves muižā minēti 6 krogi, tos vārdā nesaucot.[3] Domājams, to vidū ir arī Sīļu krogs.
1900. gadā, kad Baltijas guberņās tiek ieviests valsts spirta monopols, Kurzemē tiek slēgti ap 81% līdz tam pastāvējušo krogu.[4] Sīļu krogs, šķiet, šajā laikā jau pārveidots par rentes mājām.
1912. gadā izdotajā Rihtera “Kurzemes adresu grāmatā” Lielzalves muižā minēts tikai viens krogs – Baznīckrogs.[5] Arī I pasaules kara laikā sagatavotajā 2 verstu mēroga Krievijas impērijas militāri topogrāfiskajā kartē Sīļos (Силле) krogs vairs nav iezīmēts (5. attēls).
Latvijas Republikas agrārās reformas ietvaros muižas un tām piederošie krogi tiek sadalīti, tos piešķirot gan sabiedriskām vajadzībām, gan privātpersonām.
1923. g. 26. novembrī oficiālajā izdevumā “Zemes Ierīcības Vēstnesis” tiek publicēts Centrālās Zemes ierīcības komisijas 7. novembra lēmums (prot.nr. 564) piešķirt Kārlim Elksnim Jaunjelgavas apriņķa Lielzalves pagastā Sīļa krogu. Elksnim piešķir visu kroga ēku, noraidot Mārtiņa Skovārna un Lielzalves pagasta sabiedrības pieprasījumus, kā arī Kārļa Elksnīša pieprasījumu piešķirt pļavas starpgabalā.[6]
Lielzalves muižas dalīšanas lietā glabājas II šķiras mērnieka A. Kaktiņa 1932. gadā sastādīts Lielzalves muižas bijušo rentes māju zemes ierīcības projekta apraksts ar šo māju zemes gabalu un zemes šķiru raksturojumu. Sīļu kroga pamatgabalā ietilpst augļu dārzs 0,105ha platībā, sakņu dārzs (0,560ha), arama zeme (11,243ha), pļava (1,301ha), ganība (2,600ha).
Kopā derīga zeme 15,809ha. Vēl ir uzskaitīti ceļi un pagalmi (1,210ha) un ūdeņi (0,600ha). Tāpat Sīļu krogam ir pļavu starpgabals, kurā arama zeme (0,684ha), pļava (3,086ha), ceļi, pagalmi (0,022ha). Pavisam derīga zeme 19,579ha un nederīga zeme (ceļi, pagalmi) 1,832ha. Piezīmēs norādīts, ka pamatgabals atstāts vecās robežās.[7]
Krievpadomju okupācijas gados Sīļu krogā pēc vietējo iedzīvotāju ziņām[8] turpina dzīvot iepriekšējie saimnieki vai to bērni. Kad pēdējā iemītniece ēku atstāj, tā pamazām sāk brukt un 2023. gadā atlikušas vien drupas, kurā iegāzušās atliekas no jumta konstrukcijas elementiem.
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Sīļu krogs ir tipisks lielceļa krogs, kas atrodas netālu no vietas, kur no Rīgas – Neretas – Ilūkstes lielceļa atzarojas sānu ceļš uz bij. Lielzalves muižas Salas pusmuižu (sk. 14. attēlu).
Ar 19. gadsimta vidu vai I pusi datējamā kroga ēka sastāv no krogus daļas un vienas gareniski pievienotas stadulas.
Kroga daļa celta laukakmeņu mūra konstrukcijā, logu un durvju ailām izmantojot arī ķieģeļus. Sienas no ārpuses daļēji apmestas, apmetumu rotājot ar iespiestām tumšas krāsas akmens šķembām. Stadula būvēta ķieģeļu/akmens stabu un guļšķautņu konstrukcijā un attiecībā pret krogus daļu bija nedaudz izvirzīta uz āru, ar ieslīpi veidotiem vārtiem ceļa pusē vieglākai iebraukšanai. Vārti stadulai bijuši arī tās gala fasādē. Ēkas jumta paliekas tagad redzamas tikai kroga daļas gala fasādē, bet domājams, ka jumts bijis abos galos simetrisks – divslīpju ar pusnošļauptiem galiem.
LITERATŪRA UN AVOTI
1 K. Neimaņa 1833. gada Kurzemes karte (1864. gada izdevums). Liepājas muzeja krājums. Inv. nr. LM 7452.
2 LVVA 1679.f., 190. apr., 517/4. lieta.
3 Kröger, A. W. Kurländisches Verkehrs- Und Adreßbuch fur 1892 / 93. Herausgegeben Von A.W. Kröger. – Riga: Selbstverl. Des Hrsg., 1892. – 94.lpp. Skatīts: digar.ee
4 Teivens, A. Latvijas lauku krogi un ceļi. – Māksla: Rīga, 1995. – 90. lpp.
5 Richters, A. Baltische Verkehrs- Und Adressbücher. Bd. 1, Kurland. Riga : A. Richter, 1912. – 618.sleja. Skatīts: dspace.ut.ee
6 Galīgi piešķirtās zemes. b) Rentes mājas // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1923. – Nr. 86. – 26. novembris. Skatīts: periodika.lv
7 LVVA 1679.f., 172. apr., 499. lieta.
8 V.Grīviņa ekspedīcijas materiāli. Teicēja 93 g.v. Zenta Dāboliņa. Pierakstīts “Dzelmēs 1” 07.08.2023.
Apraksts sagatavots ar Valsts kultūrkapitāla fonda un partnerības “Kaimiņi”&Kopienu sadarbības tīkla“Sēlijas salas” (Sēlijas vēsturiskās zemes kultūras programma) atbalstu
