Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Cesvaines jeb Šļākas (Šļakas) krogs atrodas Madonas novada (1940.g. Madonas apriņķa) Cesvainē, mūsdienu pilsētas centrā, Rīgas ielā 2. Koordinātas: 56.96873 26.30623.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
No kroga ēkas saglabājusies tikai pārbūvēta DAA stadula, kurā šobrīd (2022) darbojas veikals “Lats”.
ZIŅAS
Krogs vai krogi Cesvainē, vairāku senu tirdzniecības ceļu mezgla punktā un pilsnovada pārvaldes centrā, visdrīzāk pastāvēja jau kopš 14. gadsimta, kad šeit, blakus pilij, izveidojās apdzīvota vieta, miests.
Senākais kāda kroga pieminējums Cesvainē atrodams Rīgas arhibīskapa Jaspera Lindes (amatā no 1509. gada 18. februāra līdz 1524. gada 29. jūnijam) 1520. gada 23.jūlijā Reinoldam Fogtam piešķirtā lēņa grāmatā:
"Arhibīskaps Jaspers pēc vācu lēņa tiesībām jaunajam Reinoldam Fogtam un viņa mantiniekiem par uzticīgo dienestu Rīgas baznīcas labā izlēņo krogu un krogus vietu Cesvaines miestā, ko agrāk apdzīvojis Klauss Mūrmeisters, kurš tagad dzīvo pie Kujas upītes. Reinholds Fogts tos savas dzīves laikā var apdzīvot un izmantot bez krogus naudas došanas, bet pēc viņa nāves mantiniekiem ir jādod bīskapijas fogtam krogus nauda – pusmārka gadā."[1]
Pēc šī dokumenta teksta gan nevar pateikt vai izlēņots tiek vienīgais Cesvaines miesta krogs, kā arī – vai R.Fogtam piešķirtais krogs būtu atpazīstams kā Pilskrogs.
Senāko daudz maz drošo Cesvaines pilskroga dokumentāro pieminējumu izdevās atrast Vidzemes 1638. gada arklu revīzijā. Tās laikā zviedru valdības ierēdņi, revidējot Cesvaines muižas īpašumus, protokolā ieraksta, ka blakus pilij ir viens krogs (Bey dem hauße Seßwegen ist ein Krug).[2]
Savukārt senākais Cesvaines Pilskroga (Slotts Krogen) kartogrāfiskais attēlojums ir atrodams J.K. Locenija 1681. gadā sastādītajā Cesvaines muižas plānā.[3] Kā redzam 2.attēlā, Pilskrogs (atzīmēts ar ciparu “6”) 1681. gada plānā novietots apmēram turpat, kur vēlākais Šļākas krogs – Rīgas–Mālpils–Ērgļu–Cesvaines lielceļa kreisajā malā, pie krustojuma, kur tas savienojas ar Kokneses–Bērzaunes–Cesvaines–Tirzas–Alūksnes seno tirdzniecības un kara ceļu. Abi šie ceļi kā nozīmīgas satiksmes artērijas iezīmēti arī 1686. gadā izgatavotajā zviedru Vidzemes kartē (sk. 3. attēlu). Pie Pilskroga ieraksta Locenija plāna eksplikācijā piezīmēts, ka tam ir savs tīrums (krodznieka iztikai paredzēta zeme). Šī zeme visdrīzāk atrodas pie mājvietas nr.4, kuras paskaidrojošo tekstu varētu tulkot kā “Pilskroga tīrums” (Slotts Krogen Hafwer ingen aker).
Locenija plānā redzam, ka pie Cesvaines 17. gadsimtā II pusē bez Pilskroga atradās vēl divi citi krogi, viens no kuriem piederēja Patkula muižai (Pattkuls Hofs Krogs – atzīmēts ar nr.5)), bet otrs – Štāla muižai (Stahlshoffs Krogs – nr.45). Patkula muiža, vāciski saukta arī par Gilsen, atrodas Sarkaņu pagastā, pusceļā starp Cesvaini un Madonu. Štāla muiža, kuras vārds vēstures gaitā pagaisis, kā tālāk redzēsim, visdrīzāk atpazīstama kā Aizkujas muiža, kas sākotnēji ir Cesvaines pusmuiža, bet vēlāk, 18.gadsimta otrajā pusē, kļūst par atsevišķi atdalītu privātmuižu.
Patkula un Štāla muižas krogu atrašanās Cesvainē, iespējams, liecina par kādu senu vienošanos, kas šo muižu īpašniekiem vai nomniekiem kādu mums tagad nezināmu apstākļu kontekstā devusi tiesības turēt krogus lielceļa malā pie miesta, gūstot ienākumus no kroģēšanas pilsmuižas daļā. Līdzīgu vienošanos vai tradīciju redzam Alūksnē (sk. Alūksnes pilskroga aprakstu), tāda, šķiet, pastāvējusi Straupē (sk. Mazstraupes Riebiņu kroga aprakstu) un, domājams, arī virknē citos Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes pilsnovados.
Cesvaines pilskrogu (nosauktu vienkārši par “krogu”), tajā pat novietojumā, kur 1681. gadā, redzam attēlotu (4. attēls) arī ap 1700. gadu zīmētajā Bērzaunes–Cesvaines ceļa kartē.[4]
Vietā, kur 1681. gada plānā iezīmēti Patkula un Štāla muižas krogi, šajā kartē redzams vairs tikai viens krogs un tam arī cits nosaukums – Urbastes krogs (uhrbasta krogh). Krogus jaunais (vai līdztekus lietotais, bet 1681.g. plānā neminētais?) nosaukums, kuru atrodam jau 1688.gada revīzijā (Urbaste Krug), acīmredzot, atvasināts no Urbastes (Urbast) māju vārda. Gan mājas, gan krogs atradušies Kujas pagastā (Kuyensche Pagast).[5] Urbastes krogs redzams arī Cesvaines pilsmuižas 1756. gada kartē (5. attēls), kurā norādīts, ka tas pieder pie Aizkujas (Urbast krüg zu Aiskuije gehörig).[6] Urbastes krogu, norādītu ar kroga simbolu bez nosaukuma, netālu pirms Cesvaines, Kokneses ceļa malā redzam vēl iezīmētu L.A.Mellīna 1792. gadā sastādītajā Cēsu apriņķa kartē (6.attēls).[7] Vēlāk, 19. gadsimtā, Urbastes krogs kartogrāfiskajos avotos vairs neparādās.
1756. gada Cesvaines muižas plāns (5.attēls), šķiet, ir arī viens no senākajiem avotiem, kurā parādās Šļākas kroga (Slaacke krug) vārds.
1781. gadā sastādītajā Rīgas–Suntažu–Ērgļu–Cesvaines ceļa lineārajā kartē (7.attēls) Šļākas krogs nosaukts par Cesvaines baznīckrogu.[8]
Jau Urbastes kroga saistībā pieminētajā L.A.Mellīna 1792. gada Cēsu apriņķa kartē (6.attēls) Šļākas krogs iezīmēts tikai ar krogus simbolu, nosaukumu nenorādot. Nosaukuma krogam nav arī 1839.gada Rikera Vidzemes speciālkartē.[9]
1841. gadā uz Šļākas krogu par krodzinieku atnāk Ērgļu draudzē 1809.gadā dzimušais vācietis Oto Micpaps. Kopā ar sievu Jūli Sniķeri laikā no 1843. līdz 1860.gadam viņiem dzimuši 4 meitas un 5 dēli, daži gan miruši mazi. Visu dzimšana reģistrēta Cesvaines Baznīckrogā.[10] Pagaidām nav zināms, kāds bija paša Oto tēva amats, bet vairāki viņa bērni turpina ienesīgās krodzinieka gaitas. Vecākā meita Anete Matilde Micpapa (1843–1881) precējusies ar Bērtuli Krastiņu/Skrastiņu (bērnu dzimšanas reģistros minēti divi uzvārdi), kurš vismaz 1873.–1881.gadā (tad reģistrēta bērnu dzimšana) bija krodzinieks Sinoles Meņģelu krogā.
Divi Oto Micpapa dēli Oto Hilariuss Micpaps (1850–1889) un Valentīns Rūdolfs Micpaps (1858–1917) kaut kad 1870-os gados aiziet uz Dzelzavas Padoma krogu, kur kļūst par krodziniekiem. Valentīns Rūdolfs tur vēl vismaz 1906.gadā, kad viņš saņēma sociāldemokrātu piesūtītu vēstuli ar prasību kā krodziniekam pārskaitīt naudu sociāldemokrātu partijai, pretējā gadījumā piedraudot ar izrēķināšanos.[11] Arī pats Oto Micpaps dodas līdzi dēliem uz Padoma krogu, kur 62 gadu vecumā 1872.gada janvārī beidz savas dzīves gaitas.[12]
Krievijas impērijas 1866. gada 3 verstu kartē Šļākas krogs, šķiet, nav iezīmēts, taču nav šaubu, ka tas turpina pastāvēt.
1892. gadā publicētajā Krēgera “Vidzemes adresu grāmatā” Cesvaines pilsmuižā nav norādīts neviens krogs. Tāpat neviens krogs Cesvainē nav iezīmēts ap 1900. gadu sastādītajā Cesvaines draudzes kartē. Savukārt 1903. gadā izdotajā Cēsu apriņķa ceļu kartē (8.attēls) Cesvaines centrā ceļu krustojumā atkal redzam ar attiecīgo kartogrāfisko simbolu norādītu krogu bez nosaukuma.[13]
Pēc 1909. gadā izdotās Rihtera “Vidzemes adresu grāmatas” ziņām Šļākas krogs ir vienīgais Cesvaines pilsmuižas krogs. Līdzās kroģēšanai Šļākas krogā notiek linu un labības uzpirkšana, tur darbojas arī zemnieku preču sīktirgotava. Īpašnieks A. Barševskis.[14]
Šļākas krogs, šķiet, darbojies arī Pirmā pasaules kara gados. 1919. gadā Stučkas komūnistu vara “bagātniekam” Barševskim konfiscē “tirdzniecības uzņēmumu un krogu Cesvainē (Šļākas krogu) un vēl divus viņa veikalus, kas atradās kaimiņu pagastos.”[15]
Latvijas Republikas agrārās reformas ietvaros Šļākas krogs 1922. gadā tiek piešķirts Cesvaines pagastam:
“Centrālās Zemes Ierīcības Komitejas piešķiršanas komisija, par Cēsu apriņķa valsts rūpniecības uzņēmumu piešķiršanu, taisījusi sekojošus lēmumus (..): Cesvaines Šļākas krogu ar zemi piešķirt Cesvaines pagasta sabiedrībai iebraucamās vietas, zirgu pasta un kooperatīva vajadzībām zem noteikuma, ka pagasts atlīdzina vidusskolai par izdarītiem remontiem un atļauj telpas skolas internātam līdz tekošā skolas gada beigām.”[16]
1921. gadā dibinātajai Cesvaines – Grašu – Kārzdabas kultūras veicināšanas biedrībai nepieciešamas telpas un tā, šķiet, vienojas ar Cesvaines pagastu par tādu ierīkošanu Šļākas krogū. 1924. gada sākumā arhitekts Augusts Raisters ir sagatavojis projektu (11. attēls) kroga kreisās puses pārbūvei par kultūras biedrības namu. Lielāko daļu bijušās stadulas aizņēma zāle un skatuve, taču bija paredzēta arī priekšistaba, ēdamistaba un neliela virtuve, bibliotēka un lasītāju istaba. Būvinženiera Pētera Stopiņa vadībā tiek sākti celtniecības darbi un jau 1925. gada martā zālē notiek pirmais sarīkojums.[17]
1925. gadā Cesvaines pagasta sabiedrība no izpirkšanas maksas par daļu no Šļākas kroga (Stadula — Ls 1556) tiek atbrīvota, ar noteikumu, ka minētā daļa jāizlieto bibliotēkai un tautas namam. Atlikusī izpirkšanas maksa noteikta Ls 10,508.[18]
1927. gada janvārī “Latvijas Kareivis” raksta: “Agrākais krogs pārbūvēts par b-bas namu, kurā izrīkojumus, galvenām kārtām teātra izrādes, rīko vietējā kultūras b-ba. Apmeklētāju netrūkst. Nama otrā galā sekmīgi darbojas vietējais kooperatīvs.”[19]
Ieskatu par Šļākas krogā ierīkoto veikalu sortimentu, to aplūkojot no ugunsdrošības perspektīvas, gūstam no cita, laikrakstā “Latvis” 1927.gadā publicēta anonīma cesvainieša raksta:
“Cesvaines Šļākas krogs ir viens no visgarākām tamlīdzīgām būvēm Latvijā. Piešķirts viņš pagastam. Viens gals izbūvēts par tautas namu, pārējā daļā dažādi veikali, kas kopā dod pagastam ap Ls 4000 lielu ieņēmumu gadā. Šī suma varētu būt vēl augstāka, bet vietējā pašvaldība nāk stiprā mērā pretīm patērētāju kooperatīvam, kas, protams, ir ļoti teicami. Tik tālu viss būtu jauki, vienīgais ļaunums tas, ka milzīgā ēka vārda pilnā nozīmē stāv uz pulvera mucas. Viens no tirgotājiem G., (Krievu–Balt. petrolejas sab. aģents) pastāvīgi tur krājumā lielākus vairumus dažādu viegli aizdegošos vielu, to starpā arī benzinu. Ap 100 mucas petrolejas un 6–10 mucas benzina novietotas zem satrūdējuša skaidu jumtiņa pie Šļākas sāniem. Gandrīz bailes teikt, ja kāds nomet papirosa galu vaj sērkociņu būdas tuvumā, – kas tad no milzīgās ēkas paliks pāri? Tālāk, otrs tikpat glīts piemērs: vienā mājas galā novietota skārdnieku darbnīca un turpat arī automobīļi, un atkal benzina mucas. Tanī pašā telpā strādā ar uguni, bet virs griestiem atrodas siens un salmi, apakšā valsts linu punkta noliktava. Vaj tāda rīcība gan pielaižama? Ugunsgrēka gadījumā ciestu ne tikai daudzie iemītnieki un pagasts, bet arī valsts. Vaj nederētu šai ziņā kaut ko darīt?”[20]
1928. gadā Cesvaini apmeklējis kāds V.Melders no Iecavas. Savās ceļojuma piezīmēs viņš raksta:
“Cesvaines krogs ir tik plaša ēka, ka tai it ērti var ievietot divus tādus krogus kā Iecavas un nevis vienu velnu kā Iecavas krogā, bet desmit velnus. Krogs ir 200 soļus garš un aizņem tādu zemes platību, no kuras varētu iztaisīt vienu amatniecības zemes gabalu. Acumirklī krogs “slāpstošos garus” pacienā tik ar tēju. Vai arī kas stiprāks tur dabūjams, to necentos izzināt un nav arī manā kompetencē to zināt. Bez tējnīcas tur atrodas vēl grāmatu tirgotava (Īpašnieks Jānis Ķirsons (1872–1954) – red.piez.), friziers un pāris citas tirgotavas.”[21]
Otrā pasaules kara 1944. gada septembra kaujās Cesvaines ciematu stipri noposta. Nodeg arī daļa Šļākas kroga ēku. To vietā vēlāk uzbūvē Cesvaines internātskolu.[22]
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Šļākas krogs, ņemot vērā tā atrašanās vietu, tipoloģiski pieskaitāms gan pilskrogiem, gan baznīckrogiem, gan lielceļa krogiem.
17. gadsimtā pastāvējušais Cesvaines pilskrogs, kā tolaik visi Vidzemes krogi, visdrīzāk bija būvēts no koka.
Līdz mūsdienām daļēji saglabājusies mūra konstrukcijā celtā kroga ēka pēc avotos pagaidām neapstiprinātām ziņām būvēta ap 1792. gadu. Ēku, kā teikts Zudusilatvija.lv publicētās Šļākas kroga 1930.-to gadu fotogrāfijas (10.attēls) anotācijā, pēc Johana Vilhelma Krauzes zīmējuma esot cēlis mūrniekmeistars Larsens.[23] Krogam bijušas divas stadulas, pa vienai katrā kroga galā. Savukārt vidusdaļa tikusi celta divos stāvos, kas nav tipiski attiecīgā laikmeta Latvijas lauku krogiem. Biezāk apdzīvotās vietās, lauku sabiedriskās dzīves centros un satiksmes ceļu mezglos novietotos krogos otro stāvu izbūve saviesīgu pasākumu rīkošanai sākās tikai 19. gadsimta 70.-tos gados. Tomēr, spriežot pēc stilistiskām paralēlēm, kādas varam saskatīt aplūkojot 20. gadsimta sākumā uzņemtu Šļākas kroga fotogrāfiju (9.attēls), kurā krogus vidusdaļas ēka redzama vēl nepārbūvēta, jāpieļauj krietni agrāks datējums.
Aprakstu sastādīja: Valters Grīviņš, Elza Elīza Vītola.
Par papildinājumiem ar ziņām un attēliem īpašs paldies Madonas muzeja vadošajai pētniecei Ilzei Gaujēnai, vēsturniekam Indulim Zvirgzdiņam un kolekcionāram Artūram Altbergam.
LITERATŪRA UN AVOTI
1 Livländische Güterurkunden, Bd. 2, hrsg. von Hermann von Bruiningk, Riga 1923, Nr. 329. 187.–188.lpp. (Agra Dzeņa tulkojums) Skatīta: dspace.ut.ee
2 Dunsdorfs, E. Vidzemes 1638. gada arklu revīzija. Latvijas vēstures avoti. IV sējums. III burtnīca. Latvijas vēstures institūta apgādiens, 1941. – 1179.lpp.
3 LVVA 7404.f., 1.apr., 1042.lieta.
4 LVVA, 7404.f., 1.apr., 2215.l., 5.lapa.
5 Dunsdorfs, E. Der große schwedische Kataster in Livland, 1681–1710. Kartenband / von Edgars Dunsdorfs. Stockholm: Almqvist & Wiksell, 1974. – 295.lpp.
6 LVVA 7404.f., 1.apr., 2164.lieta.
7 Atlas von Liefland, 1798. Skatīts: digitalarchive.mcmaster.ca
8 LVVA 6828.f., 3.apr., 717.lieta.
9 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
10 LVVA 235.fonds, 4. apr., 662 lieta, 16.lapa.
11 LVVA 4568.fonds, 1.apr., 1453.lieta, 3.lapa.
12 LVVA 235.fonds, 4. apr., 661 lieta, 135.lapa.
13 Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen [Kaart] / herausgegeben vom Liv-Estländischen Landeskultur Bureau auf Grund der im Besitz der Livländischen Ritterschaft befindlichen Kreis Wegekarte. 1903. Skatīta: dspace.ut.ee
14 Richters, A. Baltische Verkehrs- Und Adressbücher. Bd. 1, Livland. Riga : A. Richter, 1909. – 476.sleja. Skatīts: dspace.ut.ee
15 Cīņa par padomju varu Latvijā Cesvaines apkārtnē // Stars. – 1960. – Nr.74. – 23.jūnijs. Skatīts: periodika.lv
16 Ko domā un dara Latvijā. Valsts rūpniecības uzņēmumu piešķiršana // Zemkopis. – 1922. – Nr.6. – 8.februāris. Skatīts: periodika.lv
17 Zvirgzdiņš, Indulis. No kroga līdz skatuvei // Cesvaines grāmata. [red. Dace Zvirgzdiņa] Cesvaine: Cesvaines ģimnāzijas un novada muzejs, Izglītības, kultūras un tūrisma informācijas centrs “Cesvaine”, 2001. – 41.lpp.
18 Oficiālā daļa // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1925. – Nr.166. – 2.oktobris. Skatīts: periodika.lv
19 Dzimtene. Latv. Kult. Veic. b-bas nodaļās. Cesvaine // Latvijas Kareivis. – 1927. – Nr.19. – 25.janvāris. Skatīts: periodika.lv
20 L. Gādīgi pagasta tēvi // Latvis. – 1927. – Nr.1766. – 2.septembris. Skatīts: periodika.lv
21 V.Melders. Ceļojuma atmiņas // Bauskas Vēstnesis. – 1928. – Nr.8. – 24.februāris. Skatīts: periodika.lv
22 Latvijas Pilsētas : Enciklopēdija / [redakcijas Kolēģija: Māra Caune ... [u.c.]. Rīga: Apgāds "Preses Nams", 1999. – 115.lpp.; Anotācija attēlam “Šļākas krogs Cesvainē” datu bāzē “Zudusī Latvija”, skatīts: zudusilatvija.lv.
23 Anotācija attēlam “Šļākas krogs Cesvainē” datu bāzē “Zudusī Latvija”, skatīts: zudusilatvija.lv.
Apraksts sagatavots ar VKKF atbalstu.
