Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Susējas krogs atrodas Aizkraukles novada Neretas pagastā (1940.g. Jēkabpils apriņķa Neretas pagastā), senā Rīgas – Ilūkstes – Daugavpils ceļa vecās trases kreisajā pusē, vietā, kur ceļš šķērso Susējas pieteku Dūņupi. Koordinātas: 56.24844 25.24708.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Krogus ēka drupās, vieta apaugusi ar kokiem un krūmiem.
ZIŅAS
Susējas krogs bijis Neretas muižas Neretas-Susējas (Nerst-Sussen) pusmuižas īpašumā.
Krogs iezīmēts K. Neimaņa 1833./1864. gada Kurzemes kartē[1]. Tas redzams arī vairākās I pasaules kara laika (3. attēls) un no 1920.–1940. gadam izdotās militāri topogrāfiskās kartēs.
Krogos mēdz iebraukt dažādi ļaudis, reizēm arī tādi, kas biežāk min tumšas nekā gaišas takas. Tāpēc krodziniekam, kā to nosaka valdības rīkojumi, jābūt vērīgam un “cilvēki, kas ir bez pases jeb kas liekas ļaunslēpīgi, tūlīt ir jāsaņem ciet un jānodod vai muižas vai pagasta policijai”.[2]
Nav gan zināms, vai tas bija krodzinieks vai kāds krogus viesis, kas 1886. gada 19. novembra vakarā Neretas pagasta policijai ziņoja, ka “tikko iz cietuma izlaistais, še par zagli pazīstamais “Joskis” ar 2 zirgiem uzturoties šejienes Susējas krogā”.
“Pagasta priekšniekam tur ierodoties un Josku šinī ziņā vaicājot, šis atbildējis, ka esot kājām, vēlāki izteicis, ka esot gan braukšus, bet šim piederot tik viens zirgs un tikai pēdīgi, priekšniekam apcietinājot, Joskis atzinis arī otru zirgu par savu īpašumu, pirmdien 17. novembrī, Subatā pirktu līdz ar dažādu mantu, ratos atrodošos. Arī pagasta policijā apcietinātais to pašu apliecināja, ka pie viņa atrastos audeklus, cimdus, vilnu u.t.t. Subatā pircis par 50 rbļ. un to otru zirgu par 45 rbļ. Bet, kad viņam lika uzdot katra audekla rituma garumu sevišķi un Viļņas olekts (tā apcietinātais vēlējās) cenu, tad visu saskaitot iznāca tikai nepilni 28 rbļ. Arī citi izteikumi un apcietināšanas apstākļi gaiši liecināja, ka manta uz zirgs zagti. Un kur lai apcietinātais būtu ņēmis naudu šo visu sapirkt, kad viņa sieva pārtiek tikai no ubagošanas! Visa pārklaušināšana bija ļoti interesanta, dažu pajautrinošu skatu še piedzīvoja un apcietinātais pats savās atbildēs bija ļoti jocīgs un omulīgs. Drīz arī ieradās zagtās mantas īpašnieki: zādzība bija izdarīta mūsu kaimiņu pagastā Gricgalē, bet pie apcietinātā atrastā manta esot tik maza daļa no visas zagtās mantības. Liekas, ka zādzība izdarīta vairāk blēžu sabiedrībā. Netālu no zādzības vietas atrasts uz ceļa salūzis ritenis, laikam zagļiem piederīgs, un kādā tuvā folverkā (pusmuižā – red. piez.) ritenis to pašu nakti nozagts, bet uz ceļa atrasts, – nebūs laikam zagļiem derējis, un pēdīgi kādās mežsargu mājās ritenis nozagts, bet šā īpašnieks tādu nevarēja apzīmēt uz Joska ratiem. Zirga īpašnieks vēl nav ieradies, lai gan jau daudzi zirgu zīmējuši (t.i. atpazinuši – red. piez.).”[3]
1900. gadā, kad Baltijas guberņās tiek ieviests valsts spirta monopols, Kurzemē tiek slēgti ap 81% līdz tam pastāvējušo krogu.[4] Susējas krogs, kā šī paša gada oktobrī raksta laikraksts “Baltijas Vēstnesis”, ir vienīgais no Neretas 4 krogiem, kas turpina darboties.[5]
Susējas krogu savulaik kopā ar draugiem apmeklējis, krodzinieku un krogus viesus izjokojis neretietis Jānis Jaunsudrabiņš. 1948. gadā trimdas izdevumā “Nedēļas apskats. Latvian weekly news” publicēts viņa atmiņu stāsts:
“Otrā dienā mēs uzsākām ceļojumu uz Neretu (...) lešana mums nevaicās. Abi draugi nebij raduši iet garus gabalus, man bija atspiestas kājas no vakarējā gājuma. Kad tikām pie Susējas muižas, jau bij skaidri redzams, ka līdz vakaram galā netiksim, tāpēc es ieteicu palikt nakti Susējas kroga, un tur mēs arī palikām.
Mēs tur palikām, tikai ne kā vienkārši latviešu zēni, bet ārzemnieki. Un ne kādi nieka ārzemnieki, bet kā francūži. Tikai Trumpe prata mazliet krieviski un bija mūsu dolmečers. No franču valodas mēs zinājām tik pat daudz, cik zaķis no kafijas, bet runājām savā starpā tik ātri un tekoši, rūpīgi uzsverot pēdējos balsienus, ka pašiem prieks bij dzirdēt. Pa reizai mēs arī izgrūdām skajas smieklu šaltis, kad vārdi iznāca pārāk jocīgi un Trumpe tos pārtulkoja vēl jocīgāk krieviski. Mēs dabūjām dažas pudeles alus, maizi un sviestu, siltas bairišdesas, kā arī istabu, kur pieklājīgi pārgulēt. Bet krodzniekam palika apziņa, ka smalki uzņēmis trīs francūžus, un visam pagastam vielas diezgan dažādām tenkām un minējumiem; jo tas bija lielais laiks pirms revolūcijas.”[6]
Ja Jaunsudrabiņš savās atmiņās 20. gadsimta sākuma Susējas krogu tēlo kā vietu, kur nogurušam ceļiniekam pārlaist nakti un jautrā gaisotnē pavakariņot, tad tā laika presē lasāmos laikabiedru vērojumos krogs iezīmēts nepievilcīgos toņos. 1904. gada augustā “Baltijas Vēstnesī” publicētā rakstā lasām:
“Slābanums atkal manāms mūsu sabiedrīgā dzīvē jau kopš ilgāka laika. (...) To tiesu jo darbīgāki ir šejienes dūru varoņi. Netik vien kā viņi spēkojas parastajos Neretas tirgos, bet viņi izraudzījušies par darba lauku arī šejienes Susējas kroga apkārtni. Tur dzirdējām jau ziemā par uzbrukumu, pie kam kādam garām braucējam atšķēla ausi. Jūlija vidū jauni puiši (leiši) minētā krogā nāvīgi ievainoja ar akmeni kādu no saviem biedriem, kurš drīz pēc tam nomira. Vienu no uzbrucējiem tūliņ apcietināja. Tagad atkal dzird, ka nesen atpakaļ še bīstami sadurstīts ar nažiem kāds jauneklis. Savādi, ka taisni šī kroga apkārtne tapusi slavena neģēļu darbiem.”[7]
Nav zināms, cik ilgi Susējas krogs turpināja darboties. Domājams, tas slēgts ne vēlāk par 1914. gada 31. decembri, kad, I pasaules karam turpinoties, ar Dvinskas (Daugavpils) kara apgabala pavēli tika atceltas visu stipro dzērienu tirgošanās atļaujas.[8]
Latvijas Republikas agrārās reformas ietvaros muižas un tām piederošie krogi tiek sadalīti, tos piešķirot gan sabiedriskām vajadzībām, gan privātpersonām.
Neretas muižas Neretas-Susējas pusmuižas dalīšanas lietā glabājas ap 1920. gadu sastādītā Jaunjelgavas apriņķa Neretas Susējas muižas sadalīšanas projekta skice. Tajā redzam (5. attēls) Susējas kroga robežās nodalīto jaunsaimniecību nr. 12. Turpat atrodamā zemes sadalīšanas projektā saimniecība nr. 12. raksturota: “Jaunsaimniecība ar bijušā kroga ēku un lopu kūti. Derīgas zemes platība (Vidzemes pūrvietās) pēc pagaidu aprēķina – 45,92 (1 Vidzemes pūrvieta – 0,371 ha).”[9]
1922. g. 1. maijā oficiālajā izdevumā “Zemes Ierīcības Vēstnesis” tiek publicēts Centrālās Zemes ierīcības komisijas 24. marta lēmums (prot.nr. 202, p. 4) piešķirt Otto Saleniekam Jaunjelgavas apriņķa Neretas pagasta Susējas muižā zemes gabalu nr. 12 45,92 pūrvietu platībā.[10]
Otto Salenieks, ieguvis īpašumu, Susējas krogu pārdēvē par Krogzemjiem, lai gan nosaukums, šķiet, tā īsti ieviešas tikai pēc II pasaules kara.[11]
1930. gadā “Jēkabpils Vēstnesis” ziņo, ka Neretas pagasta Susējas krogā atklāta jauna pasta palīgnodaļa “Austrumi”, kas pieņem un izdod vienkāršus un ierakstītus sūtījumus. Pastu apmaina ar Neretas pasta-telegrāfa kantori. Vēlāk to pārveido pastāvīgu nodaļu un nosauc “Viesturi”[12]
Pagaidām nav nekas zināms par “Krogzemju” un Salenieku likteni padomju okupācijas laikā. Spriežot pēc PSRS armijas ģenerālštāba militāri topografiskajām kartēm (6.attēls), bijušā Susējas kroga ēka pastāv līdz 1960.–1970.-tajiem gadiem, tad tiek pamesta un sabrūk.
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Susējas krogs bijis tipisks lielceļa krogs. Nav zināms, kad līdz mūsdienām drupu veidā nonākusī kroga ēka celta. Iespējams, 19. gs. vidū vai I pusē.
Kā redzam pēc Susēja kroga apjoma iezīmējuma Neretas muižas 1889. gada plānā (sk. 4.attēlu), tā bijusi ceļu krustojumā novietota taisnstūra garenbūve, domājams ar vienu
pievienotu stadulu. Kroga aizmugurē atradusies kāda mazāka celtne – iespējams saimniecības ēka, klēts vai smēde.
Kroga celtnes izmēri un būvniecības materiāli norādīti mērnieka Kļaviņa ap 1920. gadu sastādītā muižas ēku aprakstā: garums 59m, platums 12m, augstums 3,3m; sienas – māla, jumts – dakstiņu, vecums – vidējs.[9]
Kļaviņa aprakstā sniegtais kroga sienu materiāls gan neatbilst dabā vēl redzamajām akmens mūra gala fasādes sienas atliekām (9. attēls), kas mūrētas no nešķeltiem laukakmeņiem. Iespējams krogs bija būvēts, atsevišķās ēkas daļās izmantojot dažādus būvmateriālus.
Tā kā ēka līdz mūsdienām nav saglabājusies un nav izdevies iegūt kroga vēsturiskās fotogrāfijas vai citus attēlus, nav zināms nedz tās ārējais izskats, nedz iekštelpu plānojums.
Pēc analoģijas ar citām krogu ēkām var pieļaut, ka tai bijis divslīpju jumts ar pusnošļauptiem galiem.
LITERATŪRA UN AVOTI
1 K. Neimaņa 1833. gada Kurzemes karte (1864. gada izdevums). Liepājas muzeja krājums. Inv. nr. LM 7452.
2 LVVA 113. f., 3. apr., 75.lieta, 1. lapa.
3 M. Iekšzemes ziņas // Balss. – 1886. – Nr. 50. – 10. decembris. Skatīts: periodika.lv
4 Teivens, A. Latvijas lauku krogi un ceļi. – Māksla: Rīga, 1995. – 90. lpp.
5 Neretiets, K. No Neretas // Baltijas Vēstnesis. – 1900. – Nr. 244. – 28. oktobris. Skatīts: periodika.lv
6 Jaunsudrabiņš, Jānis. Leģendas par izciliem cilvēkiem // Nedēļas apskats. Latvian weekly news. – 1948. – Nr. 106. – 1. oktobris. Skatīts: periodika.lv
7. K. No Neretas. Iekšzemes ziņas // Baltijas Vēstnesis. – 1904. – Nr. 185. – 17. augusts. Skatīts: periodika.lv
8 Dažādas ziņas // Zemkopis. – 1914. – Nr. 44. – 29. oktobris. Skatīts: periodika.lv
9 LVVA 1679.f., 172. apr., 508. lieta.
10 Galīgi piešķirtas zemes // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1922. – Nr. 35. – 1. maijs. Skatīts: periodika.lv
11 Valdības iestāžu paziņojumi // Valdības Vēstnesis. – 1926. – Nr. 232. – 15. oktobris. Skatīts: periodika.lv
12 Nereta // Jēkabpils Vēstnesis. – 1930. – Nr. 42. – 17. oktobris. Skatīts: periodika.lv ; Ilgoņa Šteinberga ziņas.
Apraksts sagatavots ar Valsts kultūrkapitāla fonda un partnerības “Kaimiņi”&Kopienu sadarbības tīkla“Sēlijas salas” (Sēlijas vēsturiskās zemes kultūras programma) atbalstu
