Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Dūžānu kroga vieta atrodas Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā (1940.g. Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā), ceļa Nereta–Gricgale–Ērberģe labajā pusē, aiz Dvorupītes tilta, 50m pirms Dūžanu mājām. Koordinātas: 56.25099 25.06668.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Kroga ēka zudusi. Pamatu vieta apaugusi kokiem un krūmiem.
ZIŅAS
Senākais šobrīd man zināmais avots, kas apliecina, domājams, 19. gadsimta I pusē dibinātā, Vecmēmeles (Alt Memelhof) muižai piederošā Dūžānu kroga pastāvēšanu, ir K. Neimaņa 1833./1864. gada Kurzemes karte (2. attēls).[1] Dūžānu krogs (Дужань) ar kroga simbolu iezīmēts Krievijas impērijas 1866. gada 3 verstu mēroga militāri topografiskajā kartē (3. attēls).


1892. gadā publicētajā Krēgera “Kurzemes adresu grāmatā” lasām, ka Vecmēmeles muižā darbojas Jaunais krogs (krodzinieks Millers), Dzirnavkrogs (krodzinieks Ozoliņš) un Dūžankrogs (krodzinieks Fogels (Vogel)).[2]
1900. gadā, kad Baltijas guberņās tiek ieviests valsts spirta monopols, Kurzemē tiek slēgti ap 81% līdz tam pastāvējušo krogu.[3] Arī Dūžānu krogs – ja vēl darbojas – tiek slēgts un pārveidots par rentes mājām. Rihtera 1912. gada adresu grāmatā Vecmēmeles muižā vairs nav norādīts neviens darbojošs krogs.[4]
Agrārā reforma un brīvvalsts laiks
Pēc Latvijas valsts nodibināšanas un Brīvības cīņu izcīnīšanas pats svarīgākais valdības uzdevums ir zemes jautājuma nokārtošana. Latviešiem beidzot pienācis vēsturiskā taisnīguma atjaunošanas brīdis. Latvijas Republikas agrārās reformas (1919–1937) ietvaros muižas, tostarp tām piederošie krogi, tiek sadalītas jaunsaimniecībās, tās piešķirot gan sabiedriskām vajadzībām, gan privātpersonām. Obroka gabalus un rentes mājas, atbilstoši likumam, parasti piešķir ilggadējiem nomniekiem.

1921. gada 8. martā Mēmeles pagasta valdes sastādītā Vecmēmeles muižas rentnieku sarakstā redzam, ka Dūžānu krogs (domājams – kroga zeme) izrentēts Gustavam Bērziņam.[5]
Oficiālā izdevuma “Zemes Ierīcības Vēstnesis” 1922. gada 15. maija numurā publicēts Centrālās Zemes ierīcības komitejas 25. aprīļa lēmums – Jaunjelgavas apriņķa Mēmeles pagasta Dužan-kroga māju (“viss krogs”, resp. ēkas ar tām piederīgo zemi) piešķirt Zembergam Jānim Augustam. Noraidīts Jorģis Šneiders.[6]
1924. gadā Jānis Zembergs Dūženu krogu dāvina Otto Zembergam.[7]
Vecmēmeles muižas saimniecību novērtēšanas lietā glabātā, 1925. gadā sastādītā Vecmēmeles muižas sadalīšanas projekta eksplikācijā norādīts, ka Dūžēnu krogs ar zemes gabalu nr. 11F 4,41ha platībā vēl nav piešķirts.[8] Nav skaidrs, kā, ņemot vērā publicēto piešķīrumu Zembergam, to saprast, iespējams, kļūda. Vēlāk numurs tiek nomainīts uz 25F.

1932. gadā Zembergs Otto Duženu kroga mājas dāvina Zembergs Annai.[9]

Mēmeles pagasta zemes vērtēšanas komisijas ap 1933. gadu sastādītā, Otto Zembergam piešķirtā “Dužan kroga” ēku apraksta un novērtēšanas aktā ierakstītas 2 ēkas – krogs un klētiņa. Krogs ar tam klāt zem viena jumta piebūvētām ēkām pussagāzies:
1. Bijusī krogus dzīvojamā ēka ( garums – 14,50, platums – 9, augstums – 2,40; sienas – apaļu baļķu, jumts – šķindeļu; piezīmes – vējš esot sagāzis jumtu, [nesalasāms] galā tas vēl ir palicis [zem] tā dzīvo ieguvēji. Vispār redzams, ka ieguvēji nav [nesalasāms] lai ēku uzturētu un tā pēc jumta iegāšanās neietu bojā.)
Ieguvēja celtas ēkas (gareniski pievienotas kroga dzīvojamai daļai, ar to zem viena jumta):
Vāgūzīts, starp dzīvojamās ēkas un kūts sienām – gali no dēļiem (3,60mx9,0m; galos dēļu, skaidu); Kūts (7,50mx9,0m; tēstu baļķu, skaidu); Šķūnis (6mx9m; dēļu, skaidu).
2. Klētiņa Kūts (6mx3,50mx2,20m; tēstu baļķu, šķindeļu, vienā galā stipri puvuši baļķi).
Visas ēkas novērtētas kā malka un noplēšamas. Aplēstā vērtība – 19 lati.[10]
Lietā pievienotas divas savstarpēji pretrunīgas Mēmeles pagasta valdes apliecības. Pirmajā, kas datēta ar 1925. gada 23. oktobri, teikts: “Mēmeles pagasta valde ar šo apliecina, ka Mēmeles pagasta Dūžān kroga ieguvējs Otto Jāņa d. Zembergs, viņa tēvs un tēva tēvs nodzīvojuši Dūžān krogā vairāk kā 50 gadus un visu to laiku lietojuši apmēram 64 pūrvietas zemes, daļa no kuras atrodas starpgabalā, pie kam Zembergs ar ģimenes locekļiem ēkas nav būvējuši."[11]
Otrajā, kas tapusi 1934. gada 1. novembrī, lasām: “Mēmeles pagasta valde ar šo apliecina, ka šī pagasta ilggadīgo rentes māju “Dūžān-krogus” ieguvēji Augusta Zemberga mantinieki ir Dūžānkrogā visas atrodošās ēkas, augļu kokus un krūmus ar saviem darba spēkiem un līdzekļiem uzcēluši un iestādījuši, izjemot dzīvojamās ēkas galu un klētiņu.”[12]
1935. gada tautas skaitīšanas laikā Dūžānu kroga īpašnieks joprojām norādīts Otto Zembergs. Vietas raksturs: jaunsaimniecība.
Mājā ir 2 apdzīvotas telpas. Dzeramais ūdens no akas, apgaismošana ar petrolejas lampu, atejas vieta ārpus dzīvojamās ēkas.
Mājā dzīvo 2 personas (Otto Zamberga sievas vecāki – sk. tālāk):
Ģimenes galva Pēteris Zālītis (dz. 1870., luter., prec., nodarbošanās – lauksaimniecība), viņa sieva Anna Zālītis (dz. 1878., luter., prec., nodarbošanās – lauksaimniecība).[13]
1930.-to gadu II pusē Zambergi sabrukušā kroga atliekas nojauc un to vietā uzceļ jaunu dzīvojamo māju, ko nosauc par “Pilāriem”.

1941. gada augustā, vācu okupācijas iestāžu veiktā tautas skaitīšanas žurnāla ierakstā (7. attēls) norādīts, ka “Pilāri” pieder Annai Zembergs, dz. Zālītis. Mājā dzīvo:
Anna Zambergs, dz. Zālītis (dz. 1900.g. 12. septembrī Neretā, luter. nodarbošanās – lauksaimniece, pierakstīta tag. dzīves vietā – 1923.g. 11. maijā), Otto Zambergs (dz. 1900.g. 7. martā Neretas pag., luter., nodarbošanās – lauksaimniecība, pier. – 1922. g. 27. jūlijā), Rihards Os. Zambergs (dz. 1927. g. 13. martā, pier. – 1927. g. 21. martā), Rasma Iren. Zambergs (dz. 1930. g. 13. martā, vietējais, pier. – 1930. g. 3. aprīlī), Anna Zālītis, dz. Zeltiņš (dz. 1878. g. 28. jūnijā, nodarbošanās – lauksaimniecība, pier. – 1941. g. 1. martā, ieradusies no Sēlpils pag.).[14]
***

Pēc Lūcijas Ķuzānes apkopotajām ziņām “saimnieks jau bija miris, kad 1949. gadā sievu Annu apcietināja un notiesāja par mežabrāļu atbalstīšanu. Viņas bērni – Rihards un Rasma – aizgāja no mājām. Pilārus nojauca (1963. g. kartē (8. attēls) Pilāri vēl ir iezīmēti, tātad nojauca vēlāk – V.G.). Nav vairs ne zīmes, ka kādreiz tur bijis Dūžānkrogs.”[15]

TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Tipoloģiski Dūžānu krogs iekļaujas ceļa krogu grupā. Nav zināms, kad pēdējā, līdz 1930.-tajiem gadiem pastāvējusī kroga ēka, celta. Iespējams – 19. gadsimta II pusē.
Krogs (5. attēls) bija ceļam gandrīz paralēla, ērtākai iebraukšanai no Neretas puses gala fasādes stadulas vārtos nedaudz leņķī pagriezta koka guļbūves konstrukcijā celta garenbūve. Pēc pieejamajiem avotu materiāliem var vienīgi secināt, ka krogam bija viena gareniski pievienota stadula. Par plānojumu ziņu nav.
AVOTI UN LITERATŪRA
1 K. Neimaņa 1833. gada Kurzemes karte (1864. gada izdevums). Liepājas muzeja krājums. Inv. nr. LM 7452.
2 Kröger, A. W. Kurländisches Verkehrs- Und Adreßbuch fur 1892 / 93. Herausgegeben Von A.W. Kröger. – Riga: Selbstverl. Des Hrsg., 1892. – 92.lpp. Skatīts: digar.ee
3 Latviešu konversācijas vārdnīca. – Rīga, 1933/1934. – 10.sēj. – 18473. sleja.
4 Richters, A. Baltische Verkehrs- Und Adressbücher. Bd. 1, Kurland. Riga : A. Richter, 1912. – 613.sleja. Skatīts: dspace.ut.ee
5 LVVA 2383.f., 1.apr., 397. lieta.
6 Galīgi piešķirtas zemes. b) Rentes mājas // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1922. – Nr. 36. – 15. maijs. Skatīts: periodika.lv
7 Oficialā daļa // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1924. – nr. 105. – 28. aprīlis. Skatīts: periodika.lv
8 LVVA 1679.f., 26.apr., 56. lieta., 5. lapa.
9 Oficiālā daļa // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1932. – Nr. 462. – 5. aprīlis. Skatīts: periodika.lv
10 LVVA 1679.f., 26.apr., 56. lieta, 69. lapa.
11 LVVA 1679.f., 26.apr., 56. lieta, 72. lapa.
12 LVVA 1679.f., 26.apr., 56. lieta, 73. lapa.
13 1308.f., 12. apr., 14027. lieta, 173. lapa.
14 LVVA 1308.f., 15. apr., 3189. lieta, 138. lapa.
15 Ozoliņa, L. Pēc Lūcijas Ķuzānes. No Leišmales krogu vēstures. Nepublicēts datorraksts.
Apraksts sagatavots ar Valsts kultūrkapitāla fonda un partnerības “Kaimiņi”&Kopienu sadarbības tīkla“Sēlijas salas” (Sēlijas vēsturiskās zemes kultūras programma) atbalstu.