Vietvārds
Vaiceņa (Vaitcing) vārds fiksēts jau 17.gs. kartēs: tā saukts neliels ezeriņš, purvs un upīte.

Mūsdienās šo vietvārdu atceras vairs tikai retais no vietējiem iedzīvotājiem. Tā Līga Stepe (dz.1957.) no Jaunlībiešiem atceras, ka bērnībā uz Vaiceni devušies lasīt dzērvenes. Ezera tur vairs neesot, tikai lieli akači. Bērnībā tēvs stāstījis par kādu traģisku notikumu purva apkārtnē - laikam, noslīcis kāds saimnieks.
Notikumi pie Vaiceņa minēti arī M.Vanagas novadpētniecības materiālos.

Apsekojot Vaiceņa apkārtni 2019.gadā interesanta šķita Vaiceņa upīte, kas tek pa samērā dziļu gravu. Apmēram 15 metrus no iztekas tā izbeidzas - ietek pazemē.

Teicējs:
Līga Stepe
Vācējs:
Edgars Žīgurs
Laiks:
2019.gada augusts