Sermuļu māju apkārtnes vietvārdi

Tagadējie Vekalna Sermuļi ir bijusi Melānijas Vanagas dzimtas māja. M.Vanaga šeit pavadījusi savu bērnību un jaunības gadus. Laika gaitā ir mazliet mainījies mājas nosaukums: tie saukti gan par Kalna Sermuļiem, gan vienkārši Sermuļiem. Rakstnieces un novadpētnieces grāmatās, atmiņās un novada vēstures izpētes materiālos tieši Sermuļu apkārtnei veltīta visai liela uzmanība.

Amatas novada Melānijas Vanagas muzeja krājumā gabājas kopija no M.Vanagas pārzīmētā 1930.gada Sermuļu zemes meliorācijas plāna, kurā M.Vanaga ir ierakstījusi saimniecības apkārtnes vietvārdus.

2018./19.gadā Melānijas Vanagas muzejs organizēja Amatas pagasta vecsaimniecību un kultūrvēsturiskās ainavas apzināšanas ekspedīcijas. Ekspedīciju ietvaros tika lokalizēti augstāk redzamajā kartē fiksētie vietvārdi. Jāatzīmē, ka šajā darbā grūtības radīja 90 gadu laikā stipri izmainījusies Sermuļu apkārtnes ainava - pļavu un lauku vietā meži un izcirtumi, kā arī vairāki uzpludināti dīķi. Lai atvieglotu vietvārdu lokalizācijas noteikšanu V.Grīviņa vadībā tika veikta Sermuļu apkārtnes aero foto fiksācija, kā arī vietvārdu atlikšana uz LĢIA pamatnes kartes.

Kartē ar numuriem atzīmēti sekojoši vietvārdi:
1 - Avotkalns; 2 - Beku kalniņš; 3 - Pārupes pļava; 4 - Kazu pakalne; 5 - Biseņmežīts; 6 - Dzērveņpurs; 7 - Ganu akmens; 8 - Mellais purīts; 9 - Aklais purs; 10 - Dancene (pļava); 11 - Aizpures tīrums; 12 - Briedene (pļava); 13 - Nediena (upīte); 14 - Divu šķūņu pļava; 15 - Rēveļu mežs; 16 - Ežupīte; 17 - Apaļais tīrums - Skrundēlīts; 18 - Ežupes tīrums; 19 - Ežupes deksnis (purvaina pļava); 20 - Purviducis (tīrums); 21 - Norīna; 22 - Jērakmens; 23 - Tīrumkalns; 24 - Sermuļu kapukalns; 25 - Jāņkalns; 26 - Aizupes tīrums.

Papildus komentāri (vadoties pēc M.Vanagas ģimenes arhīva materiāliem) ir par Avotkalnu (1), Sermuļu kapukalnu (24) un Jāņkalnu (25).
Lai gan Avotkalns neitlpst Sermuļu zemes meliorācijas plānā, tā atrašanās vieta lokalizēta pēc M.Vanagas rokrakstu grāmatas Mūži un Mirkļi IV, kuras 24.lpp. atrodas fotouzņēmums, kas izdarīts no Avotkalna.

Sermuļu kapukalns (pēc M.Vanagas materiāliem) esot bijusi dzimtas senākā apbedījumu vieta, kur pēdējie apbedījumi, iespējams, vēl veikti 17.gs. mēra epidēmijas laikā. Savukārt Jāņkalnu rakstniece un novadpētniece uzskata par senu svētvietu. Tajā pēc sentēvu tradīcijām, vismaz līdz 18.gs., esot svinēti gadskārtu svētki, kā arī saimes godi.

Līdztekus M.Vanagas materiāliem par Sermuļu apkārtni uzmanība tika pievērsta arī 17.gs. kartēm.

Kartē ievērību pelna Ežupes nosaukums, kas atrodams arī M.Vanagas Sermuļu vietvārdos. Nesakritība rodas upītes novietojumā. Pēc M.Vanagas tā ir upīte, kas pie Sermuļiem, tekot no ZR, ieplūst Nedienā (nejaukt ar lielāko Nedieni, kuras pieteka ir Sermuļu Nediena). Savukārt pēc 1694.g. kartes var spriest, ka tā tiek saukta no Rēveļu puses gar Sermuļiem tekošā Nediena. Atliek tikai minēt par nesakritību cēloni: vai tā ir bijusi 17.gs. kartogrāfa neprecizitāte, vai upītes nosaukums gadsimtu gaitā ir pārcēlts uz tās pieteku?