Olnieku viduslaiku kapsēta saukta arī par "Mēra kapiem" situēta nelielā (apmēram 30x30m), kokiem apaugušā reljefa pacēlumā. Kalniņa reljefs izteiktāk izceļas no ZR pusē esošajām pļavām, pār kurām tas paceļas 3-4m augstumā. Pirmās ziņas par kapsētu Nacionālās kulturas mantojuma pārvaldes arhīvos datējamas ar 1976.gadu. Ziņojumā minēts, ka kapu kalniņā atrasti daudz kauli, tas stipri postīts ar kartupeļu bedrēm un tā malā uzcelta pirtiņa. Olnieku kapsēta minēta arī Melānijas Vanagas novadpētniecības materiālos, kuros viņa raksta, ka Olnieku kapu kalniņā apglabāti 1709./10.g. mērī mirušie 10 Olnieku iedzīvotāji (M.Vanagas rokraksta grāmata Mūži un mirkļi XV, 35.lpp.).
Par kapsētas pastāvēšanu arī 17.gs. varētu liecināt 1694.g. sastādītā karte, kur blakus Olnieku mājām iezīmēts lauks ar krustiņu.
Apsekojot Olnieku viduslaiku kapsētu 2018./19.gadā konstatēju, ka lielākie savulaik veiktie postījumi (kartupeļu bedres) atrodami objekta D un centrālajā daļā, taču tā Z daļa ir mazāk skarta. Tāpat jāsecina, ka bez minētās pirtiņas kapu kalnā pastāvējusi arī kāda lielāka būve, pec konstrukcijas elementiem spriežot, iespējam - rija. Tā ir atradusies kalniņa ZA daļā.
