Drabešu muiža

Pievienoja: 
Edgars Žīgurs, 17.01.2021

Drabešu muižas kungu māja 1905.gada septembrī. Foto no LVVA, 2748.f., 1.apr., 93.l., 78.lp.
Drabešu muižas kungu māja 1905.gada septembrī. Foto no LVVA, 2748.f., 1.apr., 93.l., 78.lp.
Koordinātas (WGS 84): 
57.243920,25.279447
Koordinātas ir precizētas dabā

Drabešu muiža senākos arhīvu dokumentos dažkārt dēvēta par Bergenhoff – tātad latviski – Kalna muiža. Vēlāk vācu nosaukums – Drobbusch.

Drabešu muiža 2020.gada jūnijā. V.Grīviņa aero foto.

Vēsture un īpašnieki

Pirmās vēsturiskās ziņas par Drabešu muižu saistāmas ar 1561.g., kad pēdējais ordeņa mestrs Ketlers apstiprina Liepupes muižas īpašniekam Reinholdam fon Fītinghofam (1484.–1562.), kas kalpojis kā tulks sarunās ar krieviem, viņa tēva muižiņu kalnā pie Āraišu pils un pieliek klāt vēl divas mājas – Klabus un Lepekšas. Fītinghofs muižiņu un vēl zemi netālu no Nītaures, domājams Jāņa muižinu, kas vēlāk saistāma ar Kaikūnu mājām, pārdeva savam sievas brālim Patkulam par 8000 markām.

Drabešu muižas zemes atradās vairāku vaku teritorijās. Tā, piemēram, Gribelēnu (Gribelen) vakā (1582. gadā saukta par Grīvļānu pagastu) bija 29 sētas ar 28 arkliem zemes. Pagastā dzīvoja brīvnieks (frye) Šmīde (Schmiede), kurš maksāja 40 markas gadā un viņam bija jābūt gatavam doties ceļā pēc pils pārvaldnieka pieprasījuma. No šīs vakas polim Drobišam (Drobbisch) piederēja 2 sētas, katra ½ arkla liela, bet polim Kazminskim (Kasminsky) piederēja Vīgubu (Wigub) sēta ar 1 ½ arklu zemes.

Poļu-zviedru kara laikā poļu virsnieks Drobišs piesavinās muižu, kas līdz mūsu dienām nes viņa vārdu. 1629.g. zviedriem padzenot poļus, muiža tika atdota Patkula mazdēlam, kurš 1647.g. to pārdod zviedru augstmanim Uksenšternam par 2000 dālderiem. Tas jau 1652.g. to pārdod Ringenbergam par 4000 dālderiem. Tad Drabešu muižu manto viņa māsa Levenšterna, kas 1679.g. par 2000 dālderiem muižu ieķīlā majoram Berendam, kurš to tālāk nodeva Cēsu birģermeistaram Šlejeram.

1688.g. zviedru revīzijās minēts, ka Āraišu krogā ik gadus pārdodot 20–25 mucas alus; Rudzīšu māju saimniekam slikta zeme, strādājot muižai klaušas 2 dienas, bet nodevas nemaksājot; kalējs esot pie muižas tikai nesen apmeties un dažkārt strādājot priekš tās; Kāpeņam un Biržakam esot maz un slikta zeme, tā kā nodevas nedodot, tikai 2 dienas nedēļā pildot klaušas; Betes saimniekam zirgu saplosījis vilks. Drabešu muižā ir 10 saimniecības. No tām 5 1/8 arkla, 4 ¼ arkla un 1 ½ arkla lielas.

1690.gada revīzijā minētas tās pašas 10 saimniecības ar kopējo platību 2 1/8 arkli, 33 vīri, 18 zēni un 1 iebūvietis (bēgļi, pārnācēji, bāreņi, amatnieki, kas iebūvējās kāda saimnieka zemē vai dzīvoja kādā viņa ēkā un pakāpeniski iekopa savu zemi) kopā 52 vīriešu kārtas pārstāvji. Par trešinieka izmantošanu Drabešos minēts, ka to dod līdumu līšanas laikā no katras mājas uz 3 nedēļām savā maize, sākot no pirmdienas vakara.

1691.g. revīziju materiālos redzams, ka Drabešu muižā no 10 saimniecībām vidēji gadā strādājā 7 1/2 zirdzinieki (īstenieki), kājnieki netiek doti, otrinieki strādā 90 nedēļas gadā. Vidēji gadā tiek nokalpotas 2250 dienas. Nodevās zemniekiem kopā bija jādod 34 pūri rudzu, miežu un auzu, kā arī 4 1/4 podu linu, apiņu, kaņepāju. Jādod 7 ½ aitu un 6 4/5 dālderu. Pārrēķinot dālderos muižnieks ieguva 57 dālderi un 33 3/8 graši. Savukārt klaušas pārvēršot dālderos ienesa 95 dālderus.

Klaušās gājējus no saimniecības iedalīja īsteniekos, otriniekos un trešiniekos. Tā īstenieks bija no saimniecības dots viens strādnieks ar zirgu, kas strādāja muižai 5 dienas nedēļā. Trūcīgākos apstākļos to varēja aizvietot tikai ar strādnieka darbu. Otrinieks bija kājnieks, kas jādod muižai 5 dienas nedēļā vasaras sezonas laikā (no Jurģiem līdz Miķeļiem vai no Jāņiem). Daļu otrinieka darba varēja aizstāt ar nodevām. Trešinieki tika prasīti ārkārtas jeb lieko klaušu gadījumā – siena un labības pļaujas gadījumā.

1710./11.g. Drabešu muižu, tāpat kā visu apkārtni skar mēris. Drabešos mirst 74,7% iedzīvotāji – 127 miruši, 43 dzīvi.

Pēc 1724.g. revīzijām secināms, ka pēc Ziemeļu kara muiža atradusies postažā un īpašnieks dzīvojis Lepekšās. 18.gs. vidū muižai ir 3 7/8 arklu aramzemes. 1750.–1757.g. muižas īpašniece minēta kapteiņa Šleijera kundze dzimusi Brokhausena. 1750.-to gadu beigās ar senāta lēmumu tiek panākts, ka muižu var izpirkt Patkula pēcnācēji, kurus pārstāvēja viņa znots Bremzens, kurš bija Āraišu draudzes baznīcas priekšnieks. 1794.g. no Bremzena dēla Drabešu muižu par 30 000 dālderiem nopērk Pēteris Heinrihs fon Blankehāgens (1765–1802). 1799.g. viņš piepērk klāt zemes no Kļavkalna muižas – Sīļu mājas un mežu.

19.gs. sākumā muižai ir 4 1/8 arklu zemes un 13 zemnieku sētas. Salīdzinoši Drabeši bija maza muiža ar daļēji labu augsni. Siens esot pietiekoši, bija vējdzirnavas un darbojies viens krogs. Malka regulāri pietrūkst, zvejniecībai izmantoja 2 ezerus. Zemnieku stāvoklis – vidēji pārtikuši.

1832.g. Blankenhāgeni par 45 000 dālderiem nopērk Rāmuļu muižu. Pie tās esošo Nīgales pagastu un Priekuļu, Upīšu mājas pievieno Drabešu muižai. Ja 1640.g. Drabešiem bija 2,5 arkli zemes, tad šajā laikā – 5,8 arkli.

1905.g. revolūcijas laikā muižas kungu māja (pils) tika nodedzināta. Pils sākusi degt no kundzes gala, tur pa logiem sviesti iekšā degoši priekšmeti. Muiža pēc tam tikusi atjaunota. Pēc šiem notikumiem Vilhelms (Viljams) fon Blankenhāgens un Āraišu mācītājs Bērents pieprasījuši revolucionārās komitejas aktīvistiem Pūces Bērziņam un Sermuļu Šlejam nāvessodu. Pirmajam tas arī Cēsīs 1906.g. janvārī izpildīts. Citu ainu par muižas dedzināšanu sniedz arhīva dokumenti. Muiža nodedzināta 1905.g. 4.decembrī. Pēcpusdienā Drabešos ieradušies bruņoti vīri divos pajūgos. Vienu no pajūgiem vadījis Spāres muižas kučieris Dāvis Baltiņš. Septiņi bruņoti vīri ienākuši muižā un likuši ekonomei Emmai Dzenei viņiem pasniegt tēju, vēlāk meklējuši ieročus. Daži ietērpušies atrastajos kunga apģērbos un pēc tam sāka lauzt mēbeles, kraut kaudzēs, ko aplēja ar petroleju. Kaudzes tūlīt arī aizdedzināja. Dedzinātāji bija pilnīgi sveši. Ugunsgrēka laikā iedzīvi nesuši projām dažādi ļaudis, liela daļa aiznestā gan vēlāk muižniekam labprātīgi atdotas. 

Drabešu muižas kungu māja pēc 1905.g. 4.decembra notikumiem. Livlands zerstörte Schlösser. Teil 2. Riga: Druck und Verlag von Ernst Plates, S.19.

1912.g. muižas zemes platība – 1314 ha; zemniekiem pārdoti 1868 ha, 1 krogs, 27 zemnieku saimniecības. Pēdējais īpašnieks Viljams fon Blankenhāgens (1863–1919) tika nogalināts 1919.gadā. Formāli līdz agrārajai reformai muiža piederēja viņa radiniekam no Veismaņu muižas Heinriham.

Manā rīcībā esošajos materiālos nav precīzu datu par Kārļukalnu, uz kura atradies V.Blankenhāgena radinieču īpašums - tam laikam visai prestiža dzīvojamā māja. Pēc pašreizējiem datiem varu secināt, ka tā nav bijusi atsevišķa muiža vai pusmuiža. Savukārt Kārļukalna nosaukums teiksmās saistīts ar Zviedrijas karaļa Kārļa XII apmešanās vietu.

Kārļukalns ar kungu māju 2020.gada jūlijā. V.Grīviņa foto.

Pēc agrārreformas muižas centrs tika atdots apriņķa valdei bāreņu patversmes atvēršanai. Blankenhāgeni dabūja 50ha ar centru Vāverkrogā. H. Blankenhāgens, kurš kā Latvijas armijas sabiedrotais esot cīnījies Latgales frontē, ar vienu zirgu un 3 govīm sāka saimniekot Vāverkrogā. Viņš esot izremontējis krogu un stadulā ierīkojis pienotavu un krejotavu (vēlāk Drabešu piensaimnieku sabiedrība). 

Vāverkrogs 2020.gada jūlijā. V.Grīviņa foto.

Muižas komplekss

Tagadējais Drabešu muižas apbūves komplekss veidojies 19.gs. sākumā, nomainot 18.gs. celtās koka ēkas. 1923.g. inventarizācijā muižas apbūves ansamblī tika uzskaitītas 18 ēkas, mūsdienās saglabājušās ap vienpadsmit. 

Drabešu muižas apbūves plāna apraksts. Glabājas CVMM arhīvā, sējums I-1. Drabešu muižas arhitektūras inventarizācija. Drabešu muižas ansamblis.
Drabešu muižas apbūves plāns. Glabājas CVMM arhīvā, sējums I-1. Drabešu muižas arhitektūras inventarizācija. Drabešu muižas ansamblis.

Kungu māja

Kungu māja klasicisma stilā celta 19.gs. 1.cet. 1905.g., to nodedzināja, taču drīz atjaunoja. Ēka ir U veida vienstāva garenbūve ar augsu cokolstāvu un četrslīpju jumtu. To grezno četrkolonnu portiks ar trīstūra frontonu un triglifu dekorējumu. Kungu māja būvēta garena paugura augstākajā vietā. Tās priekšā bijis piebraucamā ceļa apjozts, liels zāliena ovāls. No ēkas lieveņa pavēries tāls skats pāri Āraišu ezeram. 

Drabešu muižas kungu māja 1905.gada septembrī. Foto no LVVA, 2748.f., 1.apr., 93.l., 78.lp.

Vešerienes māja un kalēja māja ar smēdi

Skatu perspektīvu papildinājušas divas ezera krastā būvētas ēkas – vešerienes māja ar stāvu četrslīpju jumtu (mūsdienās drupas) un kalēja māja ar smēdi. Pēdējā bija neliela mūra plienakmens ēka, kuras pret kunga māju vērsto fasādi rotāja četras kolonnas un pusaploces logs ar vēdekļveida spraišļojumu. 

Vešerienes māja 1972.g. Pārfotografēts attēls no CVMM arhīva. Sējums I-12., Drabešu muižas arhitektūras inventarizācija. Vešerienes māja. 
Kalēja māja ar smēdi 2020.g. jūlijā. V.Grīviņa foto.

Pārvaldnieka māja un stallis-ratnīca

Ēkas kungu mājas pretējā pusē veidoja vienotu, noslēgtu kompozīciju, kas bija labi pārskatāma. Vistuvāk kunga mājai simetriski viena otrai pretī garena zāliena malās atradās pārvaldnieka māja un stallis-ratnīca (mūsdienās nav saglabājies). 

Muižas pārvaldnieka māja 2020.gada jūlijā. V.Grīviņa foto.
Stallis-ratnīca 1989.g. Pārfotografēts attēls no CVMM arhīva. Sējums I-7., Drabešu muižas arhitektūras inventarizācija. Stallis-vāgūzis.

Zālienu apjozis žogs ar kaltiem akmens stabiem un dzīvžogs. Te bijis košumdārzs ar puķu dobēm.

Muižas pārvaldnieka māja ar zālienu priekšplānā 2020.gada jūlijā. V.Grīviņa foto.

Klēts un kalpu māja / kūts

Aiz zāliena nolaidenā reljefā atradies dīķis, kura pretējās pusēs ieslīpi būvētas klēts un kalpu māja, kura 20.gs. gaitā pārveidota par kūti (abas līdz mūsdienām nav saglabājušās). Abām ēkām bijuši divslīju jumti ar pusšļaupumiem galos, to segums – kārniņi. 

Klēts 1989.g. Pārfotografēts attēls no CVMM arhīva. Sējums I, Drabešu muižas arhitektūras inventarizācija. Drabešu muižas klēts.
Bijusī kalpu māja, vēlāk kūts 1989.g. Pārfotografēts attēls no CVMM arhīva. Sējums I-8., Drabešu muižas arhitektūras inventarizācija. Kalpu māja. 

Kūtis ar laidariem

Pagalma kompozīciju noslēdza kūtis ar laidariem. Sākotnēji bijuša uzbūvētas divas paralēlas kūtis simetriski ansambļa kompozīcijas asij, vēlāk uzcelta trešā kūts. Abiem vecākajiem korpusiem pret kungu māju vērstās gala fasādes bijušas monomentāli noformētas: centrā liela pusaploces aila, ko it kā balsta divas masīvas kolonnas, katrā pusē apaļš iluzorais lodziņš, izteiksmīgi stūru rusti. Visi dekoratīvie elementi veidoti seklā reljefā. Līdz mūsdienām samērā neskarts palicis tikai viens kūts ziemeļu korpuss.

Kūtis - laidari attēla centrā. 2020.g. marts. V.Grīviņa aero foto.
Kūts ziemeļu korpusa pret muižu vērstais gals 2020.g. jūlijā. V.Grīviņa foto.

Dārznieka māja un augļu dārzs

Muižas kompleksu daļēji aptvēris liels augļu dārzs. Tā dienvidu malā atrodas dārznieka māja ar piebūvētu oranžēriju.

Dārznieka māja 2020.g. jūlijā. V.Grīviņa foto.

Sarga māja

Kungu mājas dienvidu galā atradās nelielā sarga mājiņa (tagad nojaukta), bet ziemeļu galā muižas kalpu māja, kas, iespējams pirms kādas senākas pārbūves, pildījusi klēts vai staļļa funkcijas.

Sarga māja 1989.g. Pārfotografēts attēls no CVMM arhīva. Sējums I-3., Drabešu muižas arhitektūras inventarizācija. Sarga māja.
Muižas kalpu māja 2020.g. jūlijā. V.Grīviņa foto.

Kalte ar mašīnšķūni (magazīna?)

Pāri šosejai Cēsis – Vidzemes šoseja, kas ved gar Drabešu muižu atrodas no laukakmens mūra būvēta kalte ar mašīnšķūni, kura gan Cēsu Vēstures un mākslas muzeja arhīva dokumentos dēvēta par magazīnu. Varētu izteikt pieņēmumu, ka sākotnēji šeit varētu būt atradusies muižas rija. Šai hipotēzei par labu liecina ēkas novietojums attālāk no citām muižas ēkām, pakalna virsotnē. Laikam mainoties, visticamāk 20.gs. sākumā, rija varēja tikt pārbūvēta modernākā, līdzīgas nozīmes ēkā – kaltes un kuļmašīnu novietošanas vajadzībām.

Kalte ar mašīnšķūni 2020.g. jūlijā. V.Grīviņa aero foto.

Vēja rotors

Ap 19./20.gs. miju pie muižas bijis izgatavots vēja rotors, kas apgādājis muižu ar ūdeni. Tas darbojies vēl 1923.g., kad tajā gājis bojā kāds cilvēks. Ūdens ņemšanas vieta atradusies attālu no muižas, alejas, kas ved uz Vēverkrogu malā. Ūdens, visticamāk, pa koka caurulēm nonācis pie muižas esošajā pagrabveida mūra velves ūdens rezervuārā no kura tālāk pievadīts muižas ēkās.

Skats uz ceļa posmu no muižas uz Vāverkrogu 2020.g. jūlijā. Centrā aptuvenā ūdens ieguves vieta. V.Grīviņa foto.
Mūra velves ūdens rezervuārs (tautā saukts: pumpītis) 2020.g. jūlijā. V.Grīviņa foto.

Piķiera māja

Attālāk no muižas, Āraišu ezera dienvidu galā, atradās piķiera māja, kas līdz mūsdienām savu veidolu nav saglabājusi. 

Piķiera māja 1972.g. Pārfotografēts attēls no CVMM arhīva. Mape: Drabešu muiža.

Vējdzirnavas ar dzirnavnieka māju

Savukārt no muižas ZR virzienā veda aleja uz vējdzirnavām un dzirnavnieka māju. Dzirnavas celtas Blankenhāgenu dzimtai iegādājoties muižu, t.i. 18./19.gs. mijā. Tās būvētas kā holandiešu tipa vējdzirnavas ar akmens mūra korpusu, bez tilta.

Drabešu (Āraišu) vējdzirnavas ar dzirnavnieka māju 2020.gada martā. V.Grīviņa aero foto.

Kopumā muižas ēkas 19.gs. galvenokārt būvētas izmantojot laukameņu mūra konstrukcijas, taču ir bijušas arī koka ēkas, kuras līdz mūsdienām nav saglabājušās.

Izmantotie avoti un literatūra

Dzenis A. Cēsu pils vēsture.,10.nodaļa - Cēsu pilsnovads līdz XVII gs. vidum., 14–15.lp. – http://pilsvesture.cesis.lv/vesture/cesu-pilsnovads/

Švābe A. Die alteste schwedische Landrevision Livlands. – Rīga, 1933. – 298.–299., 303.–304.S.

Bērents P. Āraišu baznīca un draudze savā 700 gadu gaitā. – Cēsis, 1927. – 61.–62.lp.

Švābe A. Pagasta vēsture. – Rīga, 1926. – 277.–342.lp.

Pētersone P., Stepiņš J. Kārļu muiža. Laiki un likteņi. – Kārļumuiža, 2019. – 25. 72., 262.–263.lp.

Latvijas Valsts Vēstures arhīvs: F7172; A4; L112.

Vanaga M. Mana dzimtā puse 2 (Rokraksta grāmata) – 265 – 268.lp.

Mašnovskis V. Muižas Latvijā. Vēsture, arhitektūra, māksla. I, 2018. – 204.–205.lp.

Zariņš M. Rūķi un pūķi. – Rīga, 1993. – 59.lp.

Ķibilda D. Drabešu muiža pie Āraišu ezera. // Druva, 1998.01.23.

Latvijas Valsts Vēstures arhīvs: F1679; A172; L235

Cēsu Vēstures un mākslas muzeja arhīvs. Mape: Drabešu muižas arhitektūras inventarizācija. Drabešu muižas ansamblis.

Aizsardzības kategorija: 
vietējas nozīmes kultūrvēsturiska vieta
Atrašanās vieta: 
Amatas novads, Drabešu pagasts. Autoceļa Drabeši - Līvi kreisajā malā, ap 400m uz DR no Āraišu ezera DR piekrastes.

Reklāma