Apraksts
Maija parks (agrākais Alekša parks) līdz ar Cēsu Pils parku veido pilsētas vēsturisko apstādījumu sistēmu un ir būtiska pilsētas centra ainavas sastāvdaļa. Parkā izveidots mākslīgais dīķis, strūklakas, terases un apstādījumi. Parka teritorija nav liela – apmēram 0,9 hetāri. Krastmalas ainavā iezīmējas ar Jaunraunas šūnakmeni izklātās dīķa malas.
Vēsture
Tā izveides pirmsākumi saistāmi ar 1832. un 1833. gadu, kad pilsmuižas īpašnieks grāfs Karls Gustavs fon Zīverss pretī pils traktierim iekārtoja dārzu ar pastaigu celiņiem. Par parka galveno akcentu kļuva šaurs, garš dīķis. Jaunizveidoto dārzu jeb parku grāfs nosauca sava 1832. gadā Maskavā dzimušā mazdēla Alekseja vārdā. Kad 1841. gadā ārsts G. Meijers ar grāfa Karla Gustava fon Zīversa līdzdalību atvēra auksta ūdens dziedniecības iestādi Pils parkā, dārzs tika lietots slimnieku pastaigām un izklaidei. Alekša parkā bijis “balagāns” – viegla pagaidu celtne teātra izrādēm un 19. gadsimtā populārās ķegļu spēles celiņš. (1)
Par Alekša parku ir ziņas, ka tā augsto liepu rindas stādījis E.Veidenbauma vectēvs Kaspars Veidenbaums, kurš tajā laikā bija Cēsu pilsmuižas dārznieks.
Parka rietumu malā kādreiz kuploja veca liepa par kuru stāstīja, ka to stādījis Krievijas cars Pēteris I. Pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma parks pārdēvēts par 15. maija parku. Pēc Otrā pasaules kara parku nosauca par 1. maija parku, bet 20. gadsimta 70. gados par Uzvaras parku. (2)
Parkā aplūkojams tēlnieka K.Jansons diplomdarbs „Cīņa ar kentauru”, kas laika gaitā kļuvis par vienu no izteiksmīgākajiem pilsētas simboliem.
Alekša parks rekonstruēts 1930. gadu otrajā pusē vienlaikus ar viesnīcas “Tērvete” celtniecību un 1960. gados, kad izveidoja strūklakas. Rekonstrukcijas darbi pabeigti 2005. gadā, kad Maija parks atzīts par vienu no 100 sakoptākajiem kultūras pieminekļiem Latvijā. (3)
Mūsdienas
Šobrīd Maija parkā ir labi sakoptas pastaigu takas, atpūtas vietas un naktī izgaismotas strūklakas, kā arī parka dīķī dzīvo Latvijā reti sastopamo melno gulbju pāris – Katrīna un Grāfs. Vārdi doti ar nodomu. Katrīna izvēlēta par godu Cēsu viduslaiku patronesei Svētajai Katrīnai, savukārt Grāfs – godinot parka izveidotāju K.G. fon Zīversu. (4)
Maija parkā plaša teritorija ir atvēlēta bērnu zonai. Te atrodas dažādiem bērnu vecumiem piemērotas atrakcijas, brīvdabas tenisa galdi, velo parks un skeitparks.
Literatūra
1. cesupils.lv/
3. cesupils.lv/
4. redzet.eu
