Āraišu baznīca

Par Āraišu baznīcas celšanas laiku ilgstoši ir uzskatīts 1225. gads. Minētais gada skaitlis redzams virs ieejas durvīm, taču bez vērienīgas baznīcas arhitektoniskās izpētes tam nav  pamatojuma. Pirmās rakstītās ziņas par Āraišu baznīcu datējamas ar 1445. gadu. Arheologs J. Apals izteicis hipotēzi, ka baznīca celta apmēram vienā laikā ar Āraišu mūra pili - 14. gs. vidū, otrā pusē. Savukārt vēsturniece D. Puķīte, vadoties no senākajiem baznīcas attēlojumiem, neizslēdz iespēju, ka tā tomēr celta 13. gs. pirmajā pusē.¹ Āraišu baznīcas senākais datējums (1225) ir saistīts ar maldīgu pieņēmumu, ka Āraišos ir bijusi Vec - Cēsu pils un to apdzīvojuši vendi. Livonijas Indriķa hronikā minēts, ka 1225. gadā Modēnas bīskaps sludina Līvzemē, Tālavā un Igaunijā, tajā skaitā arī Cēsīs. Pēc Livonijas sabrukuma (1562) poļu dokumentos Āraišu mūra pili sāk dēvēt par Vec – Cēsīm (Stara Kies). Šo nosaukumu līdztekus Āraišu vārdam turpina lietot arī 17. gadsimta laikā, un tādējādi izveidojās priekšstats, ka Āraišos atradusies senākā Cēsu pils, kura minēta Livonijas Indriķa hronikā. Pēc arheoloģiskajiem izrakumiem Cēsīs Riekstu kalnā un Āraišu mūra pilī jāsecina, ka Vec – Cēsu nosaukums attiecībā uz Āraišiem ir nepareizs. Vec – Cēsis 13. gs. sākumā ir lokalizējamas Cēsu Riekstu kalnā, savukārt Āraišu mūra pils celtniecības laiks datējams ar 14. gadsimta otro pusi un šeit nav dzīvojuši vendi .²

Domājams, ka Āraišu baznīca tika izpostīta pēc Livonijas sabrukuma, karos starp poļiem un zviedriem. 17. gs. sākumā draudze pārgāja uz Katrīnas baznīcu ārpus Cēsu pilsmūriem - tur tagad atrodas Cēsu pareizticīgo baznīca.³  1672. gadā  Āraišu novada muižnieki iesniedza lūgumu zviedru valdībai, lai atļaujot baznīcu atkal atjaunot un draudzi atdalīt no Cēsu lauku draudzes.  Pie baznīcas atradusies kapsēta. Tās senākais attēls redzams G. Bergmaņa 1772. gada Āraišu mācītājmuižas zīmējumā. Kapsēta tajā attēlota kā maza, ar žogu norobežota teritorija starp baznīcas dienvidu sienu un ezera krastu. Kapsētas ziemeļaustrumu stūri, netālu no baznīcas dienvidu sienā redzamās durvju ailas, attēlots koka zvanu tornis. Domājams, ka kapsēta bijusi arī baznīcai otrā pusē. Arheoloģiskie aizsardzības izrakumi J. Apala vadībā Āraišu baznīcas kapsētā notika 1998. gada vasarā. Pēc izrakumu materiāliem var secināt, ka kapsētā apglabāti Āraišu draudzes iedzīvotāji laika posmā no 14. – 18. gs.⁴ 

Pēc Ziemeļu kara 1740.g.  ziņojumā par Āraišu baznīcas stāvokli ir rakstīts: baznīca ir mūra, ar dakstiņiem segta, bet bez torņa un ģērbkambara. Iekšpuse ir izlabota, jumts un logi izlaboti, ārpuse apmesta. Lielāki baznīcas labiekārtošanas darbi notika 1773./1774. gadā. Šo darbu laikā notika nelaimes gadījums, kura dēļ gāja bojā Kozaku māju saimnieks Juris.

Nākamie ievērojamākie pārbūves darbi norisinājās 1791. gadā, to laikā  baznīca tika pagarināta un paplašināta. Nojaucot mūra stabus, kas atradās pie durvīm un laikam kādreiz bija paredzēti kā atbalsts koka tornītim, vidējā stabā atrada iemūrēta cilvēka atliekas. Šajā gadā uzcēla arī tagadējo baznīcas torni. Tomēr arī šie pārbūves darbi neritēja gludi - baznīcas jaunā ķieģeļu velve sabruka tiklīdz izņēma stutes. Tam par iemeslu tiek minēts pārāk lielais velves platums un mūrēšana sala apstākļos. Rezultātā baznīcai tika uzbūvēta  dēļu velve, kuru noklāja ar ģipša apmetumu. 

 Ar mērķi paplašināt baznīcu 1879.g. nojauca sienu, kas atdalīja ģērbkambari no baznīcas. Brāļi Meņģeļi⁵ piebūvēja tagadējo ģērbkambari, izlaužot ieeju baznīcā caur biezo sienu. Zem ģērbkambara uzcēla pagrabu, jumtu salāpīja, baznīcas iekšpusi nobalsināja, uztaisīja jaunu altāri ar margām.⁶

[1] Puķīte, D., 1998. Sakrālās mūra arhitektūras attīstības problēmas Vidzemē 12. un 13. gadsimtā. Cēsu novada vēsture II. Valmiera: SIA Lapa, 181. – 182. lpp.

[2] Apals, J., 1995. Arheoloģiskie pētījumi Āraišu mūra pilī. Cēsu novada vēsture I. Valmiera: SIA Lapa, 59. – 74. lpp.

Spirģis, R., 2004. Pārbaudes izrakumi Cēsu dzelzceļa stacijas senkapos. Arheologu pētījumi Latvijā 2002. un 2003. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 36. – 37. lpp.

[3] Grīnvalds, M., 2001. Cēsis. Iepazīsti Cēsu novadu. Cēsis: Cēsu rajona padome, 23. – 24. lpp.

[4] Apals, J., 2000. Aizsardzības izrakumi Āraišu baznīcas kapsētā. Arheologu pētījumi Latvijā 1998. un 1999. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 309. – 315. lpp.

[5] Ievērojama būvuzņēmēju, arhitektu dzimta no tagadējā Drabešu pagasta Lejas Rāceņu mājām. (Jānis Menģelis 1829-1903; Pēteris Menģelis 1854-1927; Mārcis Menģelis (1821-?)

[6] Bērents, P. F., 1927. Āraišu baznīca un draudze savā 700 gadu gaitā. Cēsis: Dūnis grāmatu spiestuve, 3.-23. lpp.