Turku kapi atrodas Gaujas un Imantas ielas stūrī. Te apglabāti 1878. gadā Cēsīs mirušie krievu – turku kara gūstekņi.
Vēsture
1877. gadā izcēlās kārtējais Krievijas—Turcijas karš.1877. gada 11. un 12. septembrī pie Bulgārijas pilsētas Plevnas krievu armija sakāva slavenā turku ģenerāļa Osmana Pašā vadīto karaspēku. Krievu gūstā nokļuva ļoti daudz turku karotāju. Vairāki simti turku karavīru — gūstekņu — 1877. gada rudenī tika atsūtīti arī uz Cēsu pilsētu. Nespēdami pierast pie ziemeļu klimata, turki drīz sāka slimot, un daudzi no gūstekņiem pirmo ziemu tā arī neizturēja. Viņi slimoja pārsvarā ar dažādam elpvadu un plaušu slimībām, vēlāk arī ar tīfu. No 1878. gada 1. janvāra līdz 1. maijam Cēsu pilsētas slimnīcā ārstējās 163 turku karagūstekņi, no kuriem 19 nomiruši. Lūk, viņu vārdi: kareivji Hasirs Alī, Osmans Suleimans, Ibrahīms Hasans, Alī Muharans, Memeds Alī, Sali Veli, Hasans Huseju, Veli Ismaīls, Alī Mustafa, Halīls Huseins, Mehneds Mehmeds, Memets Memets, Memeds Abdulla, Šabons Šerifs, Alī Jakubs, Eikins Mehemets, apakšvirsnieki Rustens Sulkufars, Mustafa Memets, Abduls Ismaīls. Tai pašā gadā no 1. maija līdz 1. septembrism slimnīcā ārstējās vēl 13 gūstekņi, no kuriem nomira seši: kareivji Ahmeds Hasans, Omars Mahmuds, Halīls Omers, Omers Halīls, Bekirs Bekirs, Alī Abdiramans. Pēdējais bija noslimojis 83 dienas. Pavisam kapos tika apglabāti 25 turku karagūstekņi. 1916. gadā Cēsīs kara būvju un ceļu celtniecībā bija nodarbināti kirgīzi, un viens no viņiem Cēsīs nomira. Toreiz viņu kā muhamedāni apglabāja turku kapos. Ar to izskaidrojams, kāpēc visur vēsturiskajos tekstos minēti 26 kareivji.
Toreizējā Cēsu pilsētas valde (maģistrāts) turku gūstekņu apglabāšanai nolēma piešķirt nelielu, nomaļu zemes gabalu Gaujas kalnā, Gaujas ielas kreisajā pusē. Mirušos apglabāja krievu karavīri. Turku mullas esot vēlējušies mirušos apglabāt pēc savām paražām — sēdus, ar galvu ārpus zemes, bet krievu varas iestādes to neesot ļāvušas. Pie katra kapa uzlika koka dēlīti ar uzrakstu. 1878. gadā Cēsu pilsētas vadība uzcēla kapos granīta kapakmeni, kura nogludinātajā pusē zem guloša turku pusmēness bija iekalts uzraksts: «23 Türkische Gefangene aus der Plewnaschen Armee. Gest. 1877/8» (23 turku gūstekņi no Pļevnas armijas). Divi no iepriekš minētajiem gūstekņiem bija miruši pēc kapakmens uzlikšanas.
20. gadsimts
Pirmā pasaules kara sākumā saskaņā ar Krievijas militāro varas iestāžu lēmumu no piefrontes zonas, kāda skaitījās arī Vidzemes guberņa, bija jādeportē visi ienaidnieku valstīm piederīgie. Tāda bija arī Turcija, kas Pirmajā pasaules karā kopā ar Vāciju un Austroungāriju karoja pret Krieviju. Tā turki no Cēsīm tika izvesti uz Iekškrieviju. Par viņu tālāko likteni ziņu šobrīd nav. Kara un revolucionāro juku laikā, kā arī pirmajos neatkarīgās Latvijas pastāvēšanas gados turku karagūstekņu kapus neviens nekopa un tie panīka. Beigās tie esot atgādinājuši drīzāk džungļus nekā karavīru atdusas vietu — tikai krūmos ieaugušais pelēkais piemiņas akmens norādīja vietu, kur dus turku karavīri.
1936. gadā Cēsu kūrorta komiteja nolēma šo vietu sakopt. Gatavojoties kapu sakopšanai, Cēsu kūrorta komitejas inspektors K. Dzirkalis Rīgā apmeklēja Turcijas konsulu O. Kelleru, kas no savas puses apsolīja Turcijas atbalstu. Tā paša gada rudenī Cēsīs ieradās Tallinā rezidējošais Turcijas sūtnis Nari Batu. Kopējā apspriedē nolēma, ka līdz ar kapu sakopšanu tajos tiks uzlikts piemineklis. Pieminekļa un kapu labiekārtošanas projektu izstrādāja K. Dzirkalis, kas ir uzskatāms par šā projekta iniciatoru. 1937. gadā apritēja 60 gadi kopš turku karagūstekņu ierašanās Cēsīs, un tieši šajā atceres gadā tika izlemts stāties pie kapu labiekārtošanas. Būvdarbus veica Cēsu pilsētas valde inženiera K. Smilškalna vadībā ar pilsētas būvtehniķi E. Dreijeru kā darbu pārraugu. Pēc vienošanās nolēma līdzšinējo kapu platformu pamatīgi pārveidot. Vecās kapu kopiņas nolīdzināja un izveidoja jaunas. Apkārt ierīkoja zemu žogu no cementa stabiņiem un dzelzs caurulēm. Kapu austrumu pusē uzbēra uzkalniņu nošķeltas piramīdas veidā uz kuras uzcēla 1,95 m augstu pieminekli no Cēsu apkārtnē, Lībānos iegūta šūnakmens. Piemineklis celts garena četrstūra veidā, ko stūros satur ieslīpi balsti. Virs tiem bija trīs smagas plāksnes, augšējā — iekalts turku pusmēness. Priekšpusē uz bronzas plāksnes uzraksts: «Šeit apglabāti Turku—krievu karā pie Pļevnas gūstā kritušie un Cēsīs mirušie 26 turku karavīri. 1877—1937». Uzraksts dublēts arī turku valodā. Uz kapu platformu ved plašas četru metru kāpnes ar diviem karogu stabiem platformā, kurā bija uzstādīti seši soli. Pie ceļa, kas ved uz kapiem, uzcēla divus divmetrīgus ieejas vārtu stabus, kuru priekšpusē novietoja bronzas plāksni ar uzrakstu latviešu un turku valodā «Turku karavīru kapi».
1937. gada rudenī kapu izbūve bija pabeigta, un 26. septembrī notika atjaunoto turku karavīru kapu svinīgā atklāšana. Svinībās piedalījās Turcijas sūtnis, Varšavā rezidējošais Turcijas militārais atašejs Latvijā pulkvedis Mithats Akčakoča, Turcijas konsuls Rīgā O. Kellers, citas Turcijas amatpersonas, Cēsu pilsētas vadība, Cēsu garnizona komandieris pulkvedis Kārlis Šepko.
Turcija arī apņēmusies rūpēties par kapu saglabāšanas materiālo pusi, katru gadu pārskaitot noteiktu summu Cēsu pašvaldībai. Tas pat esot noticis vēl padomju laikos pēc Otrā pasaules kara, taču šo naudu neredzēja ne Latvija, ne Cēsis. Pēc Otrā pasaules kara turku kapus neviens nekopa, jo interesēties par tiem neskaitījās politiski pareizi. Padomju laikos pazuda arī bronzas plāksnes, pusmēneši ar zvaigznītēm no kapu kopiņām.
Mūsdienas
Kopš 1999. gada Cēsīs regulāri viesojas dažādas Turcijas amatpersonas un vairākkārt vietējā pašvaldībā tika apspriests jautājums par kapu sakārtošanu. 2003. gadā kapu teritoriju piešķīra Brāļu kapu komitejai, Turcijas puse, savukārt, piešķīra finansējumu kapu rekonstrukcijas projekta izstrādei un realizācijai. Atjaunotos turku karavīru kapus Cēsīs svinīgi atklāja 2005. gada 16. septembrī. (1)
Cēsīs esošie turku kapi (turku: Türk Erlerin Mezarlığı) atzīti par vienu no 100 neparastākajiem kultūras mantojumiem Latvijā. (2)
Literatūra
1. sargs.lv
