Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Apšenieku kroga vieta atrodas Siguldas novada Krimuldas pagastā (1940.g. Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā), senā Tērbatas – Valmieras – Rīgas lielceļa vecās trases labajā pusē pie “Apšeniekiem”. Koordinātas: 57.249088 24.845839.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Kroga ēkas lielākā daļa zudusi, saglabājušas krūmiem aizaugušas viena gala (stadulas?) drupas.
ZIŅAS


Krogs Rīgas – Valmieras ceļa malā apmēram 2 km uz Rīgas pusi no Inciema pastāv vismaz kopš 17. gadsimta II puses, kad zviedru valdības ierēdņi, Lielā kadastra ietvaros 1683. gadā revidējot Turaidas pilsnovadu, revīzijas protokolos ieraksta Eikažu muižai piederošu Apšu krogu (Dreyman, Apsche Krug).[1] Krogs kā mājvieta Nr. 10 iezīmēts arī šajā pat gadā sastādītā Eikažu muižas plānā (2. attēls). Plāna eksplikācijā, atšķirībā no revīzijas protokola, mājvieta nosaukta par Dreimaņiem, kur krodzinieks Tīss (Driman Ties kruger).[2]
Eikažu muižas Apšu kroga (Absche krug) novietnes plāns redzams J.A. Ulriha 1695. gada Rīgas–Tērbatas ceļa kartē (3. attēls).[3] Krogs jau tolaik atrodas tajā pat vietā, kur vēlāk lielceļa labajā malā.

1751. gada Vidzemes arklu revīzijas laikā baronam Mengdenam piederošajās Krimuldas draudzes Bīriņu un Eikažu muižās katrā ir pa diviem krogiem. Visi labā stāvoklī un visos kopā gadā izkroģē 152 mucas alus. Pievienotajā Eikažu muižas zemniekmāju sarakstā atrodam Asche krodzinieku Magnus Plautius, kurš kroģē muižas alu un kuram sēta ar tās ļaudīm piešķirta kā dienesta alga.[4]


Apšu krogs (Apsche) iezīmēts 1791. gadā sastādītajā L.A. Mellīna Rīgas apriņķa kartē (5. attēls).[5] Vēlāk tas attēlots Rikera 1839. gada Vidzemes speciālkartē[6] un 1866. gada 3 verstu mēroga Krievijas impērijas militāri topogrāfiskajā kartē (6. attēls).[7]

Bīriņu un Eikažu muižas 1888.–1891. gada plānā (1906.g. kopija) Apšu krogs ir attēlots kā no muižas zemes nodalīts zemes gabals, domājams – rentes māja.[8]
1892. gadā publicētajā Krēgera “Vidzemes adresu grāmatā” norādīts, ka Bīriņu muižai piederošajā Eikažu muižā vairs ir tikai viens – Zutiņkrogs.[9]

Vēlākajās 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma kartēs nosaukums Apšu krogs vairs neparādās, tā vietā zemnieksēta Apše, Apšenieki (8. attēls).
Citu ziņu par Apšu kroga piederību, lietojumu un tā iedzīvotājiem Latvijas Republikas gados, vācu un padomju okupācijas periodā ziņu pagaidām nav.



TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Tipoloģiski Apšu krogs iekļaujas lielceļa krogu grupā. Krogu Eikažu muiža ierīkoja lielākās un nozīmīgākās Ziemeļvidzemes satiksmes artērijas – Rīgas lielceļa – malā pie savas robežas ar Turaidas muižu.
17. gadsimta avotos minētais Apšu krogs, kā tolaik visi Vidzemes lauku krogi, visdrīzāk bija būvēts no koka. Līdz 20. gadsimtam pastāvējušo ēku precīzi datēt šobrīd nav iespējams. Ēka bija celta kā lielceļam paralēla garenbūve, spriežot pēc drupām, laukakmeņu mūra konstrukcijā. Krogam bijusi viena vai divas gareniski pievienotas stadulas.
Domājams, pēdējā Apšu kroga ēka celta 19. gadsimta I pusē vai vidū, kad muižnieki, vadoties no atziņas, ka ilgmūžīgo akmens ēku celtniecībā ieguldītie līdzekļi ar laiku atmaksājas, krogus ēkas sāka celt mūra konstrukcijā.
Tā kā no ēkas līdz mūsdienām saglabājušās tikai drupas un nav izdevies iegūt kroga vēsturiskās fotogrāfijas vai citus attēlus, nav zināms nedz tās kopējais ārējais izskats, nedz iekštelpu plānojums.
LITERATŪRA UN AVOTI
1 Dunsdorfs, E. Der große schwedische Kataster in Livland, 1681–1710. Kartenband / von Edgars Dunsdorfs. Stockholm: Almqvist & Wiksell, 1974. – 29.lpp.
2 LVVA 7404.f., 1. apr., 148. lieta.
3 LVVA 7404.f., 1.apr., 2195.l., 9.o.p. (60.) lapa.
4 LVVA 7348.f., 1. apr., 37. lieta, 406., 428. lapa.
5 Atlas von Liefland, 1798. Skatīts: digitalarchive.mcmaster.ca
6 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
7 Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
8 LVVA 1679.f., 194. apr., 90. lieta.
9 Kröger, A. W. Verkehrs- Und Adreßbuch Der Baltischen Provinzen / Herausgegeben Von A.W. Kröger. – Riga: Selbstverl. Des Hrsg., 1892. – 11. lpp. Skatīta: kpbc.umk.pl
Apraksts sagatavots ar VKKF mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu.