Atsevišķas kapenes
Kampenhauzena kapliča atrodas Ropažu nomalē. Tā ierīkota, domājams, lauka vidū, apmēram 440m uz DDR no Ropažu baznīcas. Tagad kapličas un to iekļaujošās apm. 0,22 ha plašās senās kapsētas vietu ainavā iezīmē 50-80g.v. parkveida kokaudze, krievpadomju laika blokmāja un apkārt uzcelti koka dēļu šķūnīši.
Kapliča būvēta 1780.g. pēc barona Voldemāra Dītriha fon Budberga zīmēta meta. Kapliča bija paredzēta fon Budberga sievastēvam Ropažu baronam Johanam Kristofam Kampenhauzenam un viņa dzimtai. Sākotnēji kapliču bija paredzēts būvēt Ropažu pilsdrupās, bet nezināmu iemeslu dēļ to uzcēla tagadējā atrašanās vietā.
Johana Kristofa Broces 1791.g. zīmējuma aprakstā kapenēs pieminēti šādi zārki – marmora sarkofāgs baronam J.K. Kampenhauzenam, melna ozolkoka zārks baronam Budbergam no Ķieģeļu muižas (kapličas meta autors) un mācītāja Valtera bērna zārks. Virs kapličas durvīm atradās akmenī iekalti Kampenhauzenu, Bergu un Budbergu dzimtas ģērboņi. Būves priekšpusē iestādīta koku aleja, apkārt bijusi kapsēta, kurā, iespējams, guldīti Ropažu iedzīvotāji. Kapsētas un kapličas D pusē bijusi koka sēta. Kapsētas austrumu pusē mūra žoga vieta arī tagad labi redzama dabā.
20.gs. kapliča tika postīta, zārki atvērti, kauli izmētāti. 1970. gados uz ieejas pusi uzbēra uzbrauktuvi, lai ievestu un izbērtu atkritumus, tostarp arī tauriņkāpuru indi. Padomju laikos kapliča ieguva savdabīgu pielietojumu – tajā svinēja kāzas un rīkoja citus saviesīgus pasākumus. Cilvēku necienīgā rīcība un postījumi turpinājās līdz 2000. gadiem.
2010.g. vēstures rekonstrukcijas klubs “Rodenpoys” Lielās talkas ietvaros veica daļēju atkritumu savākšanu no kapličas apbedījumu bedres, akmens ģērboņu ienešanu kapličā, objekta durvju slēdzenes atjaunošanu.
Mūsdienās kapliča ir Ropažu evaņģēliskās draudzes īpašums.
Ropažnieku nostāsti vēsta, ka no kapličas līdz Ropažu baznīcai ved slepena eja.
Arhitektūra
Kapliča mūrēta no sarkaniem ķieģeļiem, pamati veidoti no tēstiem dolomītiem. Celtnei uz kubveida pamatbūves ir novietots četrstūrains piramidāls tornis. Torņa ārējais apšuvums iespējams bijis uz māla starpslāņa, kas laika gaitā nošļucis. Tornī 20.gs. izlauzts caurums. Pirmā stāva iekštelpā starpstāvu pārsegumu veido krusta velve, sienas apmestas ar kaļķa javu. Pirmā stāva grīda izlikta no sarkanajiem ķieģeļiem. Virs pagraba izveidota plata taisnstūrveida lūka, kura, iespējams, bijusi nosegta ar atveramu vāku. Pagrabs kalpojis kā apbedījumu vieta. Vecās kapličas ārdurvis nomainītas 1970. gados.
Piramidāla celtne
Kampenhauzena kapliča tiek uzskatīta par senāko piramidālo celtni Latvijā. 18.gs. Kampenhauzenu, Bergu un Budbergu dzimtas bija dažādās brīvmūrnieku organizācijās, tāpēc izvēlēta piramidāla forma. Piramīda, aizgūta no antīkās pasaules, bija kļuvusi par vienu no brīvmūrnieku simboliem. Brīvmūrnieki uzskatīja piramīdu par ideālu formu, kurā izpaužas dievišķā gara, materiālās pasaules un radīšanas ideja, un pieņēma to par savu slepeno simbolu. Ēģiptes un Seno Austrumu kultūra tika uzskatīta par filozofisko zināšanu pirmavotu. Ropažu kapličas projekts balstīts uz angļu, vācu un franču apgaismības un brīvmūrniecības idejām.
Ropažu kapličas prototips atrodas Itālijā, Neapolē, tas ir Romas impērijas laika filozofa Vergilija kaps, kas būvēts 19.g.p.m.ē. un kas 18.gs. kļuvis populārs seno laiku cienītāju aprindās. Šī mauzoleja atdarinājumu ap 1775.g. uzcēla Vācijā, Hesenes-Kaseles landgrāfa Frīdriha II pils parkā. Vēlāk mauzoleja tipa kaps kā brīvmūrnieku apbedījuma vieta kļuva populārs Vācijā, Anglijā, Polijā, Krievijā, ASV un Indijā.
Kampenhauzenu dzimtas atzars Ropažos
Kampenhauzenu (Caimphuis) dzimta cēlusies no Holandes. Vidzemes Kampenhauzenu ciltstēva Lībekas tirgotāja Hermaņa Kamphūzena dēls Hermanis (1573?-1655) 1622.g. kļuva par Stokholmas pilsoni. Viņa dēls Johans Hermanis Kampenhūzens (1641-1705) bija zviedru armijas virsnieks un vēlāk Rīgas vicekomendants. Viņa pēctecis zviedru (vēlāk krievu) armijas augstākais virsnieks Johans Baltazars fon Kampenhauzens (1689-1758) 18.gs. pirmajā pusē apmetās Vidzemē, un vēlāk 1728.g. iegādājās Ungurmuižu.
1751.g. viņa dēls, valdības padomnieks Vidzemnieks, Johans Kristofs Kampenkauzens (1716-1782) no grāfienes Katrīnas Heinrietes Golovkinas nopirka Ropažu muižu. J.K. Kampenhauzenam piederējušas 17 muižas, kuras vēlāk pārdeva, atstājot tikai Ropažu muižu.
1764.g. J.K. Kampenhauzens Rīgā rīkoja savu meitu dubultkāzas. Vecākā meita Katrīna Doroteja fon Kampenhauzena salaulājās ar Ērgļu muižas īpašnieku Frīdrihu Reinholdu fon Bergu (1736-1809). Otra meita Sofija Elizabete Terēzija fon Kampenhauzena (1748-1805) salaulājās ar baronu Voldemāru Dītrihu fon Budbergu (1740-1784), Ropažu kapličas idejas autoru.
Pēc J.K. Kampenhauzena nāves 1782.g. Ropažu muižu mantoja abas meitas. 19.gs. sākumā muiža pārgāja vecākās meitas – Bergu dzimtas īpašumā.
Pēc 1835.g. muižu pārņēma baronese Henriete fon Taube (dz. fon Berga), kura 1855.g. Ropažu muižu pārdeva baronam Viktoram fon Volfam.
Literatūra
Ropažu novada tūrisma informācijas materiāli.
